Darba tusiņi

Labsss. :D

Man škiet, ka taisnība ir kaut kur pa vidu :D bet vai liekulība nezinu gan, pārāk spēcīgs vārds. Mana brīvdiena, ko gribu, to daru. Gribu mellu muti krāsot sienu - droši, krāso kaut visu dienu. Gribi morālu atpūtu, brauc uz LT. Gribi mājās uz dīvāna skatīties UG, dari tā. Bet ja kaut kas tiek darīts darbinieku interesēs un visi no tā gūs labumu, tad gan būtu jāpiedalās visiem, vēlams. Piemēram ja visi nolēmuši kopīgi saskrūvēt jauno ofisa virtuves iekārtu, kuru izmantos visi, tad ir jaskrūvē vīsiem, kuri iekartu izmantos. Tas tā, piemēram, lai pasniegtu pamatdomu. :D

TheOatMeal, varbūt divkosība, nezinu. :D Sienas apgleznošana nav smags darbs, kā rakstīja, grib, ka visi pielikuši roku pie dekora. Ne jau ar ceļa rulli reāli jāpārkrāso trīs stāvi. Tā arī ir morāla atpūta. Tāpat celties agrāk par darbu, vēlu mājās, kratīties kaut kur bezmērķīgi, var arī pasniegt kā nogurdinošu lietu, pēc kuras piekūsti vēl vairāk kā no darba. Tāpēc es uzsvēru, ka tas nav tik viennozīmīgi un vienos vārtos, runa ir par to, kā pasniedz šīs lietas un kā uztver autore, ar to, kas viņai patīk un kas nē. Ne kaut kādas patiesības in general par visu šo.

Kādam arī malku krāmēt sagādā prieku, man tas ir darbs :D
Atkarīgs no apstākļiem, bet pārmest gan to nav tiesību nevienam, pat ne darba devējam. Bet es personīgi talkas un citas darba vides uzkopšanas un uzfrišinšāšanas procedūras neuzskatu par kaut ko galīgi garām. Man patīk, ja darba vide ir smuka, svaiga un sakārtota. Ja man būtu ofisa sienas kā slimnīcā, labprāt pārkrāsotu, pēc tam pati justos labāk darba telpā un tas atsauktos pozitīvi uz manu darba veiktspēju, vismaz pirko laika periodu, pec tam pierastu un apniktu :D
Tādā veida talkas ir ļoti populāras Skandināvijā, talko gan kaimiņi visi kopa, atsvaidzinot pagalmu, gan skolēni, gan darba kolēģi.ja negribas krāsot soliņu sētā, var cept pankūkas :D pec tam visiem prieks un sēta smuka.

Es pat 1x nepiedalītos talkā :-D Zinot savu muguru un kā es jutīšos pēc grābšanas, kas man ir ļooti nepiemērots darbs(mugurai), man pat prātā nenāktu uzņēmuma dēļ to darīt, jo DD tā gribas. Kas par sviestu. Un ja DD 1x uzsaucot ekskursiju domā, ka nu tim visiem jāsit plaukstas un jāskrien un visiem viņa sviestainajiem ārpusdarba pasākumiem, nu tad lai neuzsauc. Kā vispār šitāds vadītājs var šķist atbalstāms un autre liekule. Nevaru iedometies - mīļais, nebrauksim atpūsties, man atkal darba "pasākums", iešu spēlēt teātri, jo citādi būšu nepateicīga liekule :-D

NightSky, no kurienes tādu sviestu izzīdi? :D Darba devējs vispār braucienu var nepiedāvāt, tikai dekorēšanu, uz kuru nu negribi, neej, ja tev veselības problēmas. Neviens nesit nost. Pirmo reizi redzu, kā var tiešām pagriezt jebkuru vārdu tā, cik vien histēriski gribas. :D

Nu ja liekuliski ir ar prieku 1x aizbraukt ekskursijā un tad neiet uz citiem pasākumiem, kas ir strādāšana ārpus darba laika, tad tā sanāk. Biji ekskursijā, tad tagad krāso sienas :-D

Es to neesmu rakstījusi tādā nozīmē.

Es tikai nesaprotu vienu.. kā var pazaudēt darbu teātra dēļ? :D

Uz to visu var paskatīties vēl no plašāka skatu punkta. Ja autore baidās pazaudēt darbu un dara to, kas viņai nepatīk, tad ko viņa darīs, ja DD izdomās novilkt bikses un liks sasveicināties ar viņa Džoni? :-D

:D :D
Man liekas, ka autore pārspīlē. Ja ir laba darbiniece, nav ko stresot :D ja DD sāks mulķi laist, tad točna muļķis, bet visdrīzāk, ka muļķis nav, bet autore gan sadomājusies, ka kādam dikti rūp viņas klātbūtnē autobusā vai teātrī, ka būtu pilnīgi jāsāk šķībi skatīties uz viņu, jo viņa, redz, nepiedalās, kaza :D

Man liekas, ka te tiek runāts par dažādām lietām.
Ok.. talkot uzņēmuma teritorijā man nešķiet nekas tāds, jo tīra vide sev apkārt taču ir forši! Bet tad darīt to darba laika. Nē, nu reizi gadā ārpus darba laika arī sarosīties var, tas taču pilnīgi saprotams. Tas ir kā ar kāpņutelpas uzkopšanu - kaimiņi to dara pēc kārtības, kopīgu mērķu vadīti (lai vide apkārt ir tīra). Jā, tas ir bezmaksas un patērējot savu laiku, bet rezultāts ir pārredzams. Autore gan stāsta par labumu, ko gūst tikai darba devējs. Nu, ja kādai tā ir morāla atpūta, lai jau. Manā uztverē tas ir darbs, par kuru nemaksā, un kuru man jādara, tērējot savu brīvo laiku. Turklāt nekādu pievienoto vērtību es tam neredzu. Un punkts. Protams, ja runa būtu par maniem draugiem/radiniekiem, tad tā ir cita lieta - nav žēl upurēt savu laiku un spēkus. Pat ja ir grūti, tad tu to dari mīļu cilvēku dēļ, šeit tas ir galīgi garām
***
Bet autore gan varētu atbildēt uz jautājumu, vai tās ir viņa iedomas (ka šefs izsakās tā vai šitā) vai reāli bija precidenti, kādam neaizejot, un attiecīgi arī sekas.

Es tikai nesaprotu vienu.. kā var pazaudēt darbu teātra dēļ?

Es sapratu, ka pēc DD izteikuma, autore baidās, ka nepiedalīšanās pēc viņu sāks portretēt kā "atkritēju", cilvēku, kurš negrib iekļauties komandā utt. Iespējams, ka tā nav un viņa ir pārpratusi, bet ir darba devēji, kuri ir pasïvi agresīvi un izmanto to, ka cilvēks baidās zaudēt darbu, šis nebūtu pirmais gadījums. Iespējams, ka viņai ir bailes vēlāk nožēlot, ka nepiecieta negribētās "izklaides", jo, kā jau viņa minēja, alga ir laba.

Tā ir liekuļošana

Tā nav liekuļošana. Savā BRĪVAJĀ laikā cilvēks var darīt, kas viņam ienāk prātā. Ja talka vai sienu krāsošana nepatīk, bet brauciens patīk, kāds sakars liekulībai?

Man nepatīk piespiedu čupošanās ārpus darba laika, jau tā tur pavadu nenormālu daudz laika, nav nekādas vēlēšanās tos cilvēkus satikt vēl. Par laimi, pasākumi mazāk kā tēmas autorei, tomēr traucē arī tie paši daži gadā. Man vajag psiholoģisku atpūtu no darba vides, tāpēc cenšos neko no pasākumiem neapmeklēt. Vistrakāk, ka visu laiku prasa vai iesi, ja nē, tad kāpēc. Nevaru vienkārši pateikt, ka neinteresē.
No darba dēļ pasākuma neapmeklēšanas mani neatlaidīs, tomēr psiholoģiskais spiediens par nepiedalīšanos ir ļoti nepatīkams, esmu pat ņēmusi atvaļinājumu un brīvdienas, lai būtu vieglāk pamatot neiešanu.

Liekuļošana ir sūkstīšanās, ka laika nav, brīvā laikā nevar būt mājās, kaut vai dīvānu deldēt, viss jēli, bezgaumīgi, kaut kāda stulba saliedēšanās, bet tajā pašā laikā skriet tomēr un darīt pagaidām visu, vai tikai to gribētu, kur saņem vairāk par tēju un pīrādziņiem vai vēl kaut ko (kas gan ir tikai no viņas skatu punkta), kaut gan baigie argumenti, ka mājās jābūt, ir citas lietas svarīgākas, kādā sakarā vispār ārpus darba kaut sekundi jāpavada. Tā ir divkosība. Ja ir tik slikta darbiniece, ka jābaidās, ka uz viņu šķībi skatīsies vai atlaidīs, lai turpina skriet, ne normāli parunāt vai kādreiz atteikt. Tā vietā ņaud, ka viņu piespiež visu darīt.

Esmu strādājusi dažādos uzņēmumos - jā, ir bijis, ka kādā maz apmaksātā darbā - vadība prasīja ārpus darba laika paveikt teritorijas labiekārtošanas darbus :-D Lai iet un paši strādā. Bankā sajutos kā brīvdienās - darba pasākumi ir tikai 2x gadā - viss apmaksāts un neko pārcilvēcisku neprasa šajā ziņā. Bet - kas kuram - banka nav man, nevēlos būt vadītāja nodaļai.

Esmu strādājusi jauniešu kolektīvā, kur arī darba pasākumi bija aptuveni 1x mēnesī. Pārsvarā dažādas sportiskas aktivitātes, bet bija arī izbraukumi uz veco laužu pansionātiem. Un ne reizi neviens nebija spiests kaut kur iet, ja nevēlas. Pārsvarā pirms katra pasākuma vadītājs pievienoja visus fb čatā, un tie kas negribēja doties tā arī skaidri un gaiši pateica. Vismaz nebija jāsaka tas sejā. Katram ir savs brīvais laiks, un var to pavadīt kā vēlas.

Esmu daudz piedalījusies uzņēmuma pasākumos, gan "centralizēti" organizētajos, ar vadības ziņu, gan privātos, kad vienkārši piektdienas vakarā nav ko darīt un izdomājam iedzert ar kolēģiem. Bijām daudz gados jaunu, līdzīgi domājošu kolēģu, vairums bija brīvi un kopā tusējām. Nekad dzīvē es nepiekristu iet uz pasākumu, kas man nav aktuāls (pašu teātris), un bailes no atlaišanas - tas ir tizli, tas ir manā skatījumā vēl sliktāk par prostitūciju. Biroja sekretāre var atrast arī citu darbu. Turklāt tevi nevar tā vienkārši atlaist, jābūt iemeslam! Atceros, ka gāju arī uz pasākumiem, kuri pirmajā acu uzmetienā nešķira tik interesanti, piemēram, uz kērlingu, lai gan es ar sportu esmu uz jūs. Bet es gribēju paskatīties, kas tas tāds ir. Nepiedalījos galīgi galīgi sevi neinteresējošos pasākumos, piem. izlaidu slēpošanu, jo ļoti nepatīk.
Par to sēdēšanu pie TV - es arī brīvdienas bieži nosēžu pie TV vai pie datora vai ar grāmatu, bet bieži arī dodos kaut kur ārā no mājām, braucu uz laukiem, uz mežu vai uz Igauniju, un ziniet - pēc tām aktīvajām brīvdienām es esmu totāli neproduktīva! Visu nedēļu esmu nokaitināta un neproduktīva, jo neesmu atpūtusies. Jā, man ir ļoti ļoti būtiski veltīt vismaz vienu dienu sev, kad es guļu gultā un nedaru precīzi neko, jo šādi es relaksējos. Neko sev nevaru padarīt, tāda es esmu. Vai tad atpūties un produktīvs darbinieks nav pats svarīgākais DD?

Problēmas pieteikums ļoti atgādina šo:

Es uzņēmuma rīkotus pasākums brīvdienās atbalstu 1-2 reizes gadā un ne vairāk.