Es pat nezinu, kas mani izbrīna vairāk - darba vietas, kurās darbiniekus "saliedē" viņu brīvajā laikā, vai cilvēki, kas dedzīgi šādu modeli atbalsta(t)
Johaidī, mans brīvais laiks ir mans brīvais laiks, kāda kuram daļa, cik lietderīgi es to pavadu? Ja jau tā nedēļas nogale pēc likuma un līguma pienākas brīva, cilvēks 2 dienas var kaut vai grīdu ar zobu birsti berzt, ja viņam tā iepatīkas.
Normālās darba vietās šādi pasākumi notiek darba laikā un ar iespēju atteikties, parasti tie, kuri nepiedalās, turpina pildīt savus darba pienākumus. Ja mani mēģinātu brīvdienā stiept liedēties, dabūtu dzirdēt pāris biezus vārdus.
Galu galā, kolēģi ir tikai kolēģi, tos neizvēlas un bieži vien knapi piecieš tās 5 dienas nedēļā, kur nu vēl sapņo par brīvdienu kopā ar viņiem(t) Uz Jauno gadu visiem kopā, neformālā gaisotnē ar ģimenēm patusēt - ok, vēl izdarāms, bet kopīgi braucieni, teātri, sienu gleznošanas..kāda seska pēc kādam to varētu vajadzēt?
Uz darbu iet strādāt, nevis draudzēties. Kurš gribēs, sadraudzēsies arī pusdienas pārtraukumos vai pīppauzēs.