Jūrnieku draudzenes/sievas :)

Man tā būtu paticis agrāk, kad vēl nebija bērna. Man ļoti patīk būt vienai. Bet kopš ir bērns- no, no, no. Neesmu gatava vienītī rūpēties par sadzīvi un bērnu. Man arī ikdienā vajag iespēju vismaz līdz veikalam izskriet bez bērna, aiziet pasportot u.t.t. Ja man katreiz, lai izskrietu no mājas, būtu jāmeklē aukle- nē, paldies.

Es nevarētu un tas noteikti nav man! Ja esmu kopā ar cilvēku, tad esmu KOPĀ - gan fiziski, gan emocionāli. Esmu bijusi attāluma attiecībās, un skaidrs, ka tas beidzās. Lai gan cilvēks arī nebija īstais.
Tagad draugs bieži brrauc ilgos komandējumos - līdz mēnesim, es jau viņam smejos, ka dzīve kā ar jūrnieku. Vieglāku to padara tas, ka beidzoties projektam, beigsies arī komandējumi - vismaz līdz nākamā projekta krīzes momentam :-D Laiku pavadu mācoties, ciemojoties ar draudzenēm, izmēģinot jaunas lietas, te sportu, te rokdarbus...

Arī zinu vairākus tādus pārus. Man tāda dzīve liekas drausmīga. Draugs nav jūrnieks, bet tāpat daudz strādā un es jau nevaru izturēt, tā nauda neliekas tā vērta. Pazaudēts laiks, daudz svētku ar ģimeni nokavēti, no bērnu dzìves ar lielu daļu neredz...kāda jēga no tās naudas ja nevar izbaudīt tās esamību ar mīļoto cilvēku?

Man derētu šāds modelis, ja nebūtu bērnu. Jo vienai rūpēties par mazo - nē, pilnīgi izslēgts, es prātā sajuktu. Vai arī vienkārši nozāģētu to nabaga vīrieti. Mājas rūpes vienatnē jau arī nav nekāda medus maize, bet vienatne man patīk un noteikti spilvenā neraudātu. Mans vīrs nav jūrnieks, bet mēdz braukt komandējumos uz pāris dienām, nedēļu, maksimums, mēnesi un es to laiku ļoti izbaudu un atkalsatikšanās prieks ir ļoti vērtīga pozitīvo emociju deva jebkurās attiecībās. Kā jau meitene te minēja - viss atkarīgs no cilvēkiem un tā, ko viņi sagaida no attiecībām. Man draugos ir pāris, kur vīrietis ir prom 2-3 mēnešus, tad atkal mājās uz mēnesi. Un nekāda vaina - ļoti jauks, saskanīgs pāris. Par krāpšanas iespējām neizteikšos, domāju, ka arī tas ir atkarīgs no cilvēka - ja ir krāpējs/krāpēja, tad ir. Atradīs iespēju pat, ja otra puse būs kā pielīmēta blakus.

Biju kopā ar jūrnieku, 3 gadus.
Bija prom gan 5 gan 6 mēnešus. Un tad pa diviem. Divi Latvijā divi tālienē.
Viss jau labi, es gaidīju, un pat ne mazākās vēlmes nebija krāpt.
Bet tādas attiecības vnk izdziest.
Sevišķi, ja esot Latvijā, ir tik daudz cilvēki jāsatiek un lietas jāizdara, ka priekš paša sirds dāmas īsti laika nepaliek. Varbūt tā nebija nekāda īstā mīla. Tikai aizraušanās vai stipra patika.
Pieredze ir pieredze, un zinu, ka nekad tāda veida attiecības vairs negribētu, nekad. Lai arī mīlu laiku priekš sevis un mīlu attiecīga daudzuma vientulību.

Nu-meitene - Tev vēstulīte! :-)

Pirms 1,5 mēneša iepazinos ar savu jūrnieku. Pirmo reizi ar kādu izjutu šādu saskaņu — daudz kopīgu interešu, sarunu, utt. Un tagad viņš ir prom uz 5 mēnešiem. Ja man pirms pāris mēnešiem kāds būtu teicis, ka es būšu gatava gaidīt kādu, ko pazīstu tik īsu laiku, tad es smietos, bet te nu es esmu. :-D Kad nonācām pie sarunas ''vai gaidīt?'' viņa atbilde bija, ka viņš man neko nelūgs, bet būtu ļoti laimīgs, ja es tomēr sagaidītu. Šis varbūt var likties muļķīgi, bet arī manī ir sajūta, ka ir vērts gaidīt. :-)

up! Varbūt vēl kāda padalīsies ar pieredzi? :)

feelit - nosūtīju vēstulīti! :)

Kokoss- esmu arī jūrnieka draudzene, esmu ieinteresēta :)

Pazīstu vairākus pārus, kur vīrs jūrnieks. Tuvākajai paziņai ir 2 bērni, vīrs parasti jūrā 3-4 mēnešus un tad mājās 2-3 mēnešus. Viņus pašus šāds modelis ļoti apmierina, bet mans un citu cilvēku novērojums ir tāds, ka šī sieva ir kļuvusi daudz negatīvāka, kopš vīrs brauc jūrā. Agrāk bija ļoti labsirdīgs cilvēks pret ģimenes locekļiem, draugiem, bet tagad no viņas visu laiku nāk ārā negācijas, kas vērstas pret citiem. Pati atzīst, ka daudz draugus pazaudējusi. Un, lai arī paši saka, ka viņiem viss ļoti labi un no malas izskatās viss smuki, bet tomēr domāju, ka šīs izmaiņas cilvēkā ietekmē tieši tas, ka viņai vienai jātiek galā ar 2 bērniem, mājas soli, sadzīves problēmām utt.

Atvainojos - *kāda :)

Daenerys1 - jauki lasīt par pozitīviem piemēriem! :)
Es prātoju, vai šeit ir jūrnieku draudzenes/sievas, kuras labprāt savā starpā sazinātos, lai atbalstītu viena otru? Šķiet, dalīšanās ar kopīgu pieredzi, pārdzīvojumu, jūtot, ka pārējās saprot situāciju, varētu būt jauks uzmundrinājums gaidīšanas laikā. Varbūt kād ir ieinteresēta? :)

Man rados ir divas ģimenes, kurās ir vīri - jūrnieki, varbūt sakritība, bet grūti iztēloties mīlošākas attiecības, tiešām ļoti harmoniskas attiecības ģimenē un liela cieņa vienam pret otru. Garā prombūtnē viens otru ļoti novērtē. Pašai šāda pieredze nav bijusi, bet domāju, ka man patiktu, jo es šausmīgi neciešu rutīnu. Pats sliktākais kas var būt, ir atnākt mājās un katru vakaru sēdēt ar vīru pie TV/PC. Tā jau cenšos izdomāt visādas izklaides, šodien tur, rīt tur, šodien abi kopā ar suni uz parku, rīt viens no mums, lai nav tā nenormālā rutīna. Kad jau katru vakaru tiek teiktas vienas un tās pašas frāzes. Tā kā man patīk pavadīt laiku pašai ar sevi, būtu OK.
Par to krāpšanu - ziniet, esmu pārliecināta, ka tas ir tāds cilvēku tips. Ja gribas krāpt, ir tas azarts un adrenalīns, mednieces instinkts, krāps arī vīru, kas strādā 9-17, jo vienkārši... daba tāda, gribas tās pārmaiņas.

bet dzīvo no mutes rokā

Par tām krāpšanām... domāju, ka tās, kuras krāpj, krāptu pat tad, ja dzīvotu visu laiku uz vietas, tas nav nekāds šķērslis.
Man laikam būtu grūti attiecībās, kur tik ilgi neredz viens otru, attiecības no attāluma arī nesaprotu, bet nu citiem tas strādā.

Laikam jau viss atkarīgs no konkrētajiem cilvēkiem. Zinu divus tādus pārus. Vienā jūrnieciņš, trīs bērnu tēvs, laida pa kreisi katrā braucienā un aizrāvās ar azartspēlēm. Pēc 15 gadu laulības izšķīrās, tieši neuzticības dēļ. Otrajā pārī dāmītei palika garlaicīgi gaidīt, un viņa uzsāka citas attiecības. Jūrnieks par to uzzināja pēc diviem mēnešiem, kad pārradās mājās. Pašķīrās uz pāris mēnešiem, bet tagad atkal ir kopā. Čalis ir tāds ģimenisks, un man liekās, ka viņam nav īsti laiks te LV meklēt citu sievieti, pārāk maz viņš ir mājās, tāpēc turas pie pārbaudītām vērtībām :-D

Man ir paziņu lokā viena ģimene, kur vīrs ir jūrnieks. Pirms gada piedzima otrs bērns ( vīrs dzemdību laikā bija jūrā, savu mazo ieraudzīja tikai pec 3 nedēļām). Kad viņš atbrauc mājas un padzīvo te kādas 2 nedēļas, tad saka, ka ja nebūtu jūrnieks, tad ar sievu jau būtu izšķīries droši vien :-D Tas laikam jau tāds pieradums, abi apmierināti. Zinu, ka arī komunicē katru dienu viens ar otru. Sievai nav laika par sānsoļiem domāt, strāda un audzina mazos. Es tā laikam nevarētu. Īpaši, ja ar vīru esam abi tādi, kam ļoti nepieciešams būt kopā bieži.

Es arī uzskatu, ka šāds attiecību modelis man būtu ļoti piemērots! Labprāt iepazītos ar jūrnieku, ticu ka kā jau iepriekš Feisiņa teica - sajūtas vienkārši wow (l)

Draudzenei vīrs ir jūrnieks - 3 mēnešus jūrā un 3 mēnešus te.. Kad ir LV, tad ļoti palīdz ar bērnu, burtiski 80% laika pavada ar viņu, sievu laiž brīvsolī un atbalsta. Kā vienmēr saka draudzene - labāk lai vīrs jūrnieks un pelna ļoti labi, nekā katru dienu blakus, bet dzīvo no mutes rokā (šo lūdzu nepārprast, nav viņa golddigere vai nesaka, ka LV nevar pelnīt).. bet tāda tā situācija bija no paša sākuma, viņa bija tam gatava un nebija nekādu rozā ilūziju par topošā vīra profesiju.