Ja pamet,jo negrib palikt kopā jo otram neatrisinātas lietas

2133

Reģ: 09.05.2011

Labdien,Meitenes!
Gribētu dzirdēt kādus viedokļus par atteicību tēmu.Vakar draugs izlēma par labu mūsu attiecību beigām.Kopā bijām nepilnus trīs gadus,no kuriem divus ar pus esam nodzīvojuši kopā.Es esmu gaisa zīme,viņš zemes.Līdz ar to arī kopdzīvē ne vienmēr esmu bijusi apdomīga savā rīcībā,viņš gan vienmēr ar abām kājām uz zemes un nekad nav bijis īpaši emocionāls.Laika gaitā sanāca tā,ka manas problēmas arī uzgūlās uz viņa pleciem.Un viņam palika pa smagu.Šobrīd lieku kopā savu dzīvi.
Kā jums ir ar savām pusītēm otrajām?Vai viņi ir novērsušies vai pametuši jūs problēmās?Vai tā nav sava veida bēgšana no tā visa?
Pēdējais ar ko šķīrāmies bija ja gribi,kad visu sakārtosi varam tikties un paskatīties.Varbūt sākt no sākuma.Tagad gan sāku domāt - tad man nekad nevarēs būt kāda bēda?Tikai priekos?!

09.10.2017 11:29 |

Daenerys1

5884

Reģ: 25.08.2013

Kā mēs tiekam galā ar otru pusi - mums par laimi nav neatrisinātu problēmu.
Kas vispār ir problēmas? Problēma ir tad, kad tev ir vēzis 4.stadijā. Viss pārējais nav problēma, viss pārējais ir risināmas lietas, jo ātrāk, jo labāk. Tādas problēmas kā atkarības, nespēja atrast darbu, nespēja pabeigt studijas, uzskatu par izlaidību, ne problēmām. Saņemies un izdari.

10.10.2017 22:59 |

Blanša

2083

Reģ: 01.08.2012

Tās zīmes man arī atgādināja "Ai, esmu stūrgalvīgs un temperamentīgs vērsis - nē, Juri, tu esi lohs."
Bet, ja par tēmu - kad tiksi galā ar savu dzīvi, diez vai Tev viņu vajadzēs. Būsi uzcēlusi jaunu sevi, tur rodas arī liela mīlestība pret sevi, savu dzīvi, ka ne prātā nenāks domāt - nu, vai esmu viņam laba?

10.10.2017 19:30 |

macaw

3521

Reģ: 25.06.2017

Ar zīmēm tiešām nevajag skaidrot tik ļoti cilvēku rīcību. :D

10.10.2017 18:55 |

Neons

11996

Reģ: 15.03.2013

Un kāds te sakars ar gaisa un zemes zīmēm?... Es teiksim esmu gaisa zīme, bet nu tāpēc nenozīmē, ka esmu “pa gaisu”. Arī problēmas ar pārlieku emocionalitāti man nav... (t)

10.10.2017 03:32 |

macaw

3521

Reģ: 25.06.2017

Ir problēmas, kuras ir kopīgas, kuras var arī risināt abi, bet daļa ir tādas, kas tomēr ir viena cilvēka lieta - jā, var atbalstīt, reti ko ieteikt, bet pašam jātiek galā.

09.10.2017 23:20 |

cormeum

16391

Reģ: 09.10.2011

Daudz ir atkarīgs arī no problēmām un pašas personas... var jau būt tumšāki posmi.. bet ir cilvēki, kas principā dzīvo tādos.. patīk iegrimt tajās.. vainot apstākļus un pasauli.. iestāstīt sev nolemtību..
Biju reiz kopā ar cilvēku, kam mūžīgi bija kaut kādas problēmas.. es sākotnēji ar visu dvēseli un sirdi atbalstīju. Beigās gan radās sajūta, ka tas nekad nebeigsies.. un pati sāku uztvert visu drūmākās nokrāsās.

09.10.2017 23:15 |

57days

17280

Reģ: 29.01.2012

Man ir bijusi diagnoze "depresija". Un jā, "normāla sieviete", kas iekšēji ir nelaimes čupa, un otrs, īstenībā, lai cik velētos, NEVAR palīdzēt. Jo nu, slikti jau nav no ārējām lietām, ar kuram var cīnīties, slikti ir tāpēc, ka ir slikti. Un jā, apkārtējos tas tiešām pavelk līdzi.

09.10.2017 20:37 |

Chikitita

2235

Reģ: 27.02.2011

Pilnīgi saprotu tavu vīrieti, nevar ilgi tā dzīvot, kad otrs ir tikai personisko problēmu apvīts. Domāju, ka viņš gribēja normālas attiecības ar sievieti kas viņu nevilktu uz leju ar savām emocionālajām problēmām.
Mans vīrs pirms manis bija ar tādu kopā 4 gadus, normāla sieviete, bet iekšēji nelaimes čupa, kas nemāk priecāties par dzīvi. Diemžel, tas pavelk arī otru pusīti līdz.|-)

09.10.2017 15:21 |

Adventi

1126

Reģ: 09.04.2016

Mani pameta dažas dienas pēc tam, kad man tika oficiāli diagnozēta depresija. Nekad nebiju uzgrūdusi viņam savas problēmas (ne emocionālās, ne kādas citas). Protams, par ārstu spriedumu viņu informēju, jo uzskatīju, ka tas būtu negodīgi, ja es to no viņa slēptu.

09.10.2017 15:08 |

Althea

1817

Reģ: 26.04.2014

Mani ik pa laikam mocijusas veselības problēmas, tādēļ tas ir gulies uz manu puišu pleciem. Tas, kas mani īpaši nemīlēja, tas īpaši neko nevēlējās palīdzēt, arī kopā ar mani tikai priekos, bet citādi ne. Pārējie gan daudz vairāk par mani rūpējās nekā es pat pati par sevi. Kā jau vienmēr, pārsvarā otra cilvēkā uzvedība ir atkarīga no jūtu stipruma vai to neesamības.
Nevēlēšanos palīdzēt atkaribas gadījumā gan saprotu.

09.10.2017 14:56 |

Donata

6299

Reģ: 15.11.2012

Kad precas, tad sola būt kopā priekos un bēdās. Pirms tam ir iespēja partneri iepazīt, un ja cilvēks iztādās viena liela bēdu čupa, var cilvēciski saprast vēlmi pārtaukt ar tādu attiecības.

09.10.2017 14:10 |

6617

Reģ: 17.09.2017

Situācija izklausās pazīstama. Nestabils raksturs, depresija, virkne neatrisinātu problēmu. Tāds bija kāds mans bijušais. Lieliem vilcieniem viņam bija ļoti labs raksturs, attiecīgi gandrīz 2 gadus es mēģināju viņam palīdzēt, līdz kļuva pilnīgi skaidrs, ka tās dzīves neveiksmes nekad nebeigsies - viņš vienmēr radīs arvien jaunas un jaunas, un liela daļa atbildības par viņa pilnīgi iracionālās rīcības sekām vienmēr uzgulsies man. Tādēļ uz jautājumu varu atbildēt ka jā, esmu otro pusi pametusi ar visām viņa problēmām, un novēlējusi lai tās tikai aug, jo esmu pārliecināta, ka nekas viņu nedarīja tik laimīgu kā iedomas, ka viņa dzīve ir Šekspīra traģēdija, bet viņš pats - cēlais Hamlets. Iesaku aizmirst par viņu, tikt galā ar sevi, un tikai tad sākt domāt par attiecībām.

09.10.2017 13:51 |

Annie

13628

Reģ: 29.01.2009

Principā uzskatu, ka attiecībās ir jābūt kopā gan priekos, gan bēdās, tomēr nevar noliegt, ja otrai pusei visu laiku ir nebūšanas, noskaņojuma svārstības un nav vēlmes to risināt, tad no tā otrs var nogurt, ja galu galā arī ir cilvēks, kuram ir savas raizes.

09.10.2017 13:51 |

Notte

741

Reģ: 11.08.2015

Es pārtraucu attiecības ar savu otro pusīti, jo man bija pārāk daudz problēmu saistībā ar attiecībām ģimenē un finansēm, negribēju viņu apgrūtināt un novēlēju viņam atrast piemērotāku un dzīvespriecīgāku meiteni :(

09.10.2017 13:46 |

viltigalapsa

2133

Reģ: 09.05.2011

57 days - tagad to es saprotu,tikai ļoti par vēlu.Risināšu to visu.Saprotu,ka tādu partneri neviens nevēlās sev blakus.

09.10.2017 12:23 |

57days

17280

Reģ: 29.01.2012

Vai tā nav sava veida bēgšana no tā visa?

Tā ir 100% bēgšana no tā visa. BET - - - es varu saprast, ka, ja mūždien ir problēmas, sevišķi jau emocionālas (kaut vai tā pati depresija), un 2 gadi viņš ir tevi uzklausījis, atbalstījis, "glābis" no tām tavām problēmam, un nekādā jēgā, viss kā bijis pakaļā, tā joprojām ir, nu tad jājautā - cik ilgi? Viņš varbūt grib attiecības, kurās otrā puse nav mūždien jāglābj no viņas pašas sliktajām domām.

09.10.2017 12:14 |

Selīna

7827

Reģ: 17.05.2012

Pēc pēdējā komentāra saprotu, ka tomēr problēmas ir vairāk tavas emocionālās. Nu ko, tad marš pie psihologa.
Jā, es saprotu tavu puisi un brīnos, ka viņš izturēja tik ilgi. Es bēgtu jau daudz ātrāk.

09.10.2017 11:58 |

Selīna

7827

Reģ: 17.05.2012

Par kādām bēdām ir runa?
Kamēr nav zināmas kādas īsti ir problēmas, grūti ko baigi komentēt.
Mana pirmā doma bija - varbūt tu esi cilvēks "man vienmēr nav labi, ja nav reālas problēmas-es tās izdomāšu" un citas šāda veida problēmas no gaisa izpūstas, vienkārši cilvēks, kurš visu ko izdomā un sadomā, lai gan viss ir ok.. vismaz "šobrīd lieku kopā savu dzīvi" man tieši par šo liek domāt. Šādā gadījumā es saprotu puisi. Sakārto sevi un tad varbūt varēs runāt tālāk.
Ja runa ir reāli par veselības problēmām, finansiālām, ģimenes traģēdijām vai taml. tad cita lieta. Tad labi, ka šis vīrietis vairs nav tavā dzīvē.

09.10.2017 11:55 |

viltigalapsa

2133

Reģ: 09.05.2011

Fancy - man sāk izskatīties,ka tā tas varētu arī būt.Nekad jau nav tā,ka bez problēmām var.Sāku domāt,ka varbūt ar līdzīgi emocionālu cilvēku būtu tomēr vieglāk.
Profesore - ir ir diezgan daudz kas man sakrājies neatrisināts.Arī bez viņa.Kā jau tuvākais cilvēks,prasīju viņam daudz padomu.Tikai tagad saprotu,ka ir jāsaņem sevi rokās un jāiet pie psihologa.

09.10.2017 11:50 |

57days

17280

Reģ: 29.01.2012

Baigi atkarīgs no tā, kas tās par problēmām, kā tu tās, esot attiecībās, risināji, un cik lielā mērā uzliki uz viņa pleciem. Nezinot situāciju grūti pateikt, kurš no jums ir kretīns :)

09.10.2017 11:47 |