Vai dusmotos?

Pašlaik nestrādāju, vīram iebildumu nav, jo arī tad, kad strādāju, mana nauda bija tikai mana. Vīrs uzskata, ka nodrošināt ģimeni ir vīrieša pienākums.
--
Bet, ja vīrietis tā neuzskata, Tu nevari viņu piespiest. Drīzāk tad jāmeklē cits, ar kuru sakrīt viedokļi.

Viss, man arī sagribējās, lai mani vīrietis uztur. Tagad iešu skaust :(

Ja viņa strādā, tad tikai priekš sevis ( apģērbs, kosmētika).

Tīri prātuļojot - varbūt Tavs vīrietis vēlas to pašu? Nestrādāt, bet, ja nu strādā, tad ienākumus tērēt tikai saviem prieciņiem. Blakustēmā tāds tiktu nosaukts par vīrieti - tranu...
Bet tā, piekrītu komentāriem par to, ka abām pusēm jābūt kopīgam redzējumam attiecībā uz šo sadzīves aspektu.

Kā jau te iepriekš meitenes minēja, jāskatās arī no situācijas, kādā esat. Šobrīd strādāju (pagaidām nepilnu mēnesi tikai), jo pašai gribas, tomēr arī tad, ja nestrādātu, pat, ja ilgstoši, ja es justu, zinātu, ka manam vīram ir grūti vai neiespējami mūs abus nodrošināt tā, kā gribētos, esam pieraduši, es nedomājot ietu strādāt, lai nestu pienesumu budžetam, pat tad, ja ne lielu, bet tomēr. Es negaidītu, kamēr viņam jāpārkāpj savam lepnumam un jālūdz mani strādāt. Un noteikti nenoskatītos, kā vīrs pārstrādājas, ir stresā tikai tāpēc, lai es varētu nestrādāt. Mēs esam komanda, solījušies būt kopā gan vieglos, gan grūtos laikos. Tāpēc, ja neietu tik viegli, es necimperlētos un nestu arī savu pienesumu. Ir jau labi, ja var atļauties nenest naudu mājās un dzīvot viegli, bet, ja tā nav (un jūsu situācijā izskatās, ka viegli nav), tad ir jādomā ar galvu.

Atslēga uz veiksmīgām attiecībām ir kopīgs viedoklis fundamentālos jautājumos, tajā skaitā - par naudu.
Ja viens no pāra visu laiku ir neapmierināts, tad diez ko laba dzīvošana tur nesanāks.
Bet jāsaka, ka šie jautājumi Latvijā vispār ir sāpīga tēma. Ne tik daudz naudas trūkuma, cik vīriešu audzināšanas dēļ, maz ir tādu, kuri gribētu būt par ģimenes galvām un rūpēties, vai vismaz dalīt visu dzīves nastu uz pusēm. Parasti grib, lai sieviete atdod 50% ienākumu un vēl ēst gatavo, aliņu pienes..

puisim žo....a, jo nepelna tik daudz

Puisis pārāk agri grib spēlēt pieaugušo.

Nav vīra/drauga. Ja dzīvotu ar bijušo - noteikti nedusmotos, zinot viņu, būtu tas, kurš aicina mani darīt mazāk un meklētu baltroču darbus, jo esmu viņa "princesīte". :D Nepatīk man gluži tā, neesmu galīgā baltroce un man ir liela apņēmība un potenciāls. ;) Tevis minētajā gadījumā būtu jautājums - vai es neizbesītos sēžot mājās un darot tikai mājas darbus. :D Kaut vai kursus vai pusslodzes darbiņu, šķiet, gribētu pati. Ja esi mājās, tad uzskatu, ka visam ir jābūt ideāli sakoptam un katru dienu svaigs ēdiens un tā, kas mani, šķiet, nogurdinātu vairāk, nekā mazāka uzmanības pievēršana mājai un labāk katru otro dienu piem. pastrādāšana.

Uzsākot attiecības arī nestrādāju, jā. Visu laiku ir dzinis mani strādāt, jau no pašiem pirmsākumiem.

un kas Tevi uzturēja līdz draugam?

Vecāki to darīja

Cik Tev gadi?
Es tā iedomājos reālo situāciju: šēž jaunkundze vecākiem uz kakla, atrodās puisis- hopsā, pārceļās uz puiša kakla:D Vecāki priecīgi un atviegloti, puisim žo....a, jo nepelna tik daudz.

Es esmu no tā pulciņa, kur vīrs strādā un sieva skaista. :D
Bet ja nopietni, tad man vīrs strādā, bet es dzīvoju pa mājām. Bet tas tāpēc, ka uz maniem pleciem ir bērns, mājas lietas un atliek laiks arī sev pašai. Un mani neviens nekur nedzen, bet es zinu, ja atrastu sev piemērotu darbu, tad varētu arī iet strādāt. Pagaidām mums ir šāds modelis un neviens neiebilst. :D

Bet ja tā konkrētāk, ieteiktu meklēt citu vīrieti, kurš atbalsta, izbauda sievieti, kura dzīvojas tikai pa mājām. Pati no sevis Tavējam tāda sajūta neradīsies.

Es strādāju projekta tipa darbus, katru dienu uz darbu neeju, bet kad jāstrādā - sarauju kārtīgi, un nopelnu lielākas summas. Bērnībā, vidusskolā, studiju gados likās, ka gribu būt biznesa haizivs un tipiska karjeriste.
Tagad esmu pārdomājusi, man mans pusslodzes darbs ļoti patīk, bet augstākā vērtē tomēr ir mājas, mīļotais cilvēks. Apsveru domu ar laiku vēl samazināt darba apjomu un būt mājās visu laiku. Mani tas piepilda, dara laimīgu, nedegradējos, ir daudzi citi hobiji. Vīrietis šo ideju atbalsta, saka, lai daru kā jūtu. Es gan viņam arī daudz palīdzu biznesā mārketinga un jurisprudences jautājumos, par ko, protams, samaksu neprasu.
Es ļoti saprotu autori, jo man arī ir draudzene, kura bija pieradusi nestrādāt, dzīvot pilnīgi, pilnīgi citā režīmā un saņemt finansiālu atbalstu no vîrieša, bet kad pēkšņi sāka notikt savādāk - sistēmā šoks, dusmas, pretestība. Pieradumam ir liels spēks.
Pazīstu arī vienu ļoti skaistu sievieti, kura daudzus gadus būdama mājsaimniece šikā mājā Jūrmalā, otrreiz apprecējās ar izteikti turīgu vīrieti. Viņš abu attiecības nostādīja tā, ka abi rukā melnu muti kopējam ģimenes labumam. Nu jau piecus gadus viņa strādā viņa kempingu kompleksā Vācijā, rūpējas par viesiem, tīra istabiņas, labierīcības, klāj gultas, uzkopj apkārtni utml. Nesen vēl sarakstījāmies netā, pati brīnījās, ka tā izmainījusi savu dzīvi, bet jūtas laimīga un ļoti mīl savu vīru. Ar to es neko īpašu negribēju pateikt, tikai to, ka katram savi apstākļi, un nav tādu pareizu vai nepareizu attiecību modeļu.

Sognare
Jā, viņš liek strādāt, lai ģimenei būtu ienākumi arī no manas puses, nejau lai savu algu tērēju tikai priekš sevis.

Visiem nav vienādi uzskati par to, kādam būtu jābūt ģimenes modelim, tādēļ meklēt sava modeļa piekritējus cosmo ir bezjēdzīgi. Vienā strās abi, bet vīrietis pelnīs vairāk. Otrā abi pelnīs vienlīdzīgi. Citā sieviete nestrās, bet vēl citā būtu ok, ja sieviete visu pelnītu un vīrietis nestrādātu. Kas nu mums kuram šķiet ok, kādi ģimenes pamati mums ir ielikti no sabiedrības un no mūsu ģimenēm kurās augām.
Ja tu nevēlies strādāt ok, nav problēmu. Bet tev blakus tad vajag tādu vīrieti, kas uzskata tā pat. Un tādu netrūkst. Bet tu nevari savējam prasīt, lai tevi uztur, tikai tāpēc, ka tu tā gribi, ja ņem vērā, ka no paša sākuma viņš tevi dīdija, lai ej strādāt. Tātad jau no paša sākuma tu zināji, ka viņam tavs ģimenes modelis nav pieņemams.

Standby Man personīgi šķistu nepieņemams šāds uzstādījums (kas ietver pat gandrīz konkrētas summas pelnīšanu)no vīrieša puses. No otras puses, es pati labi saprotu, ka man jāstrādā, ja ienākumi ir nepietiekoši. Par to man jautājumi nerastos.
DžūdijaIesaku ātrāk saprast, kas ir tas fundamentālais, ko tu gaidi no sava vīrieša un ko viņš no tevis un reālais, ko jūs viens otram varat dot. Kaut vai sadzīves līmenī. Ja tik ikdienišķos, bet nozīmīgos jautājumos kā finanses u.c. lietas, nevarat atrast kompromisu, būs grūti, ar to jārēķinās.
Man vispār nepatīk tie galējie pieņēmumi. Sievietei jāsēž mājās/obligāti jāstrādā/vīrietim jāuztur ģimene/sievietei jārūpējas par bērniem/vīrietim jāved labot mašīna u.tt.
Cilvēki dzīvo tik dažādi un veido tik dažādas kopdzīves formulas, ka identiskas grūti atrast. Ja neizdodas atrast šo formulu, tad kaut kas regulāri neštimmēs un kāds vienmēr būs neapmierināts.

Un vēl mēs šodien varam pakļūt zem mašīnas.

Negadījumi notiek katru dienu, protams, ar tādu domu nav jādzīvo, ka izejot no mājas notiks kas slikts. Bet ilgtermiņā dzīvot rozā burbulī un domāt, ka nekas, nekad dzīvē nenotiks slikts tomēr šķiet nedaudz vieglprātīgi.

Vīrietis nav nekāds garants, ka tā varēs dzīvot līdz mūža galam. Bez pamešanas un aiziešanas pie citas vēl ir tāda lieta kā slimības, pārslodze, insulti, infarkti utt., kas liedz strādāt un apgādāt otru pusīti. Vecāki pieaugušu, darbspējīgu bērnu arī visu mūžu neuzturēs, visam ir savs mērs. Pašas sapelnītā nauda ar laiku arī beigsies. Tad tik paliks sausiņi un mūžīgs stress par nākotni.

Un vēl mēs šodien varam pakļūt zem mašīnas. :o

Bet, ja vīrietim par katru cenu vajag, lai sieviete strādā un galvenais labi atalgotu darbu, tas ir kaut kāds narcisms un trula naudas mīlestība. Un tas, manuprāt, ar laiku var atnest sev līdzi daudzas citas problēmas.

Manuprāt te nav par to runa. Runa ir par to,ka ar 900 euro uz diviem nekāda dzīves baudīšana nebūs. Arī ar ēst gatavošanu visu dienu neaizpildīsi,jo tik daudz ēdiena nemaz nopirkt nevarēs.
Es tiešām gribu zināt,kā viss notiks tālāk. Dzīs vīrieti strādāt pa 14h diennaktī? Lai uzturētu pat ne sievu? Bērnu nav,cik saprotu.

Ja es nestrādātu oficiālu darbu, tāpat neveģetētu, jo man ir hobijs, kas arī nes ienākumus (esmu pašnodarbinātā), pieprasījumu ir daudz, strādājot oficiālu darbu pat nevaru visu paspēt, ja gribu arī atpūsties. Tāpēc, ja pēkšņi nestrādātu, tāpat kaut ko pelnītu, varbūt ar laiku arī vairāk. Pati nevarētu vispār sēdēt bezdarbībā. Bet tā nākotnē gribu pēc iespējas vairāk nodarboties ar to hobiju + mācos astroloģiju, pēc trim gadiem varēšu praktizēt arī to. :)

Te lasot saprotu, ka forši, ka ir vēl vīrieši, kas spēj uzņemties materiālu atbildību par savu ģimeni un ar to lepojas. Vismaz likt sievietei just, ka viņas darbs ir viņas brīva izvēle.
Pati šobrīd strādāju, jo loģiski saprotu, ka šobrīd citādi mēs dzīvot nevarētu.
Bet, ja vīrietim par katru cenu vajag, lai sieviete strādā un galvenais labi atalgotu darbu, tas ir kaut kāds narcisms un trula naudas mīlestība. Un tas, manuprāt, ar laiku var atnest sev līdzi daudzas citas problēmas.

ok, bet Tu esi teikusi to viņam? Tieši tādā tekstā: es nestrādāšu, jo esmu tā audzināta.
Pašai jau arī bija jāsaprot, ka nav jums pa ceļam. Regulāri tevi "dzina" strādāt,zināji viņa pozīciju,bet tagad pukojies.