Kā jau te iepriekš meitenes minēja, jāskatās arī no situācijas, kādā esat. Šobrīd strādāju (pagaidām nepilnu mēnesi tikai), jo pašai gribas, tomēr arī tad, ja nestrādātu, pat, ja ilgstoši, ja es justu, zinātu, ka manam vīram ir grūti vai neiespējami mūs abus nodrošināt tā, kā gribētos, esam pieraduši, es nedomājot ietu strādāt, lai nestu pienesumu budžetam, pat tad, ja ne lielu, bet tomēr. Es negaidītu, kamēr viņam jāpārkāpj savam lepnumam un jālūdz mani strādāt. Un noteikti nenoskatītos, kā vīrs pārstrādājas, ir stresā tikai tāpēc, lai es varētu nestrādāt. Mēs esam komanda, solījušies būt kopā gan vieglos, gan grūtos laikos. Tāpēc, ja neietu tik viegli, es necimperlētos un nestu arī savu pienesumu. Ir jau labi, ja var atļauties nenest naudu mājās un dzīvot viegli, bet, ja tā nav (un jūsu situācijā izskatās, ka viegli nav), tad ir jādomā ar galvu.
239
