Apgalvojums “tās, kurām ļauj nestrādāt” šķiet visai traģikomisks. Ļaut vai neļaut var tikai Tev kaut ko bērnībā vecāki. Tiklīdz runa ir par diviem pieaugušiem cilvēkiem, kas kaut kāda iemesla dēļ ir viens otru PAŠI izvēlējušies... nu nezinu. Manā skatījumā ir jāmāk vienam ar otru runāt un saprasties jau agrā attiecību stadijā lai saprastu, vai ir pa ceļam, lai pēcāk nav jādomā, vai dāvanām var tēret otra cilvēka naudu. Tad kāda jēga kaut ko dāvināt, ja sanāk ka viņš pats to ir nopircis? Kaut kā visai aplami.
Man patīk būt neatkarīgai, un gūt SAVUS iekrājumus, ne jau tapēc ka man bail ka kaut kas notiks. Man pirmkārt izpaliek šādi jokaini jautājumi. Gala beigās, ko tad Tu visu dienu dari, ja neko nepelni un ne ar ko nenodarbojies? Es nesaku, ka obligāti sievietei ir jāstrādā visu laiku. Bet ja vēlies kādu iepriecināt ne tikai ar ēst gatavošanu un tīru māju (it sevišķi ja jums nav bērnu), tad gribot negribot ir jāatrod kaut nepilna laika nodarbošanās. Kaut kādam interešu lokam ir jābūt, un mūsdienās tik daudz viss kas ir pieejams.
Personīgi man vēl fakts, ka mani kāds uztur pilnībā un pēc tam nedod dievs sakašķēties, ka man netiek veltīts pietiekami un uzmanība (zinot sieviešu gājienus)... :-)
239
