Iesākumam par tēmu pēc būtības.
Es savam bērnam noteikti nemācītu angļu vai kādu citu valodu kā pirmo valodu. Pirmajai jābūt tai, kurā mājās tiešām runā, neatkarīgi no tā, vai tā ir latviešu, krievu, angļu vai ķīniešu. Manuprāt, pašam bērnam tā ir vieglāk. Es, visticamāk, sajustos kaut kādā mērā neiederīga, ja pa TV vecāki ziņas skatītos tādā pašā valodā, kā savā starpā sarunājas, tajā pašā valodā sarunātos ar cilvēkiem uz ielas un veikalos, bet ar mani kaut kādā citā. Paralēli mācīt divas valodas - neredzu, kādēļ gan ne. Vienīgi tad jāsaprot, cik tad laba pašam ir tā valoda, ko gribas, lai mazais prot - vai nav labāk sūtīt mazo apmeklēt speciālas apmācības, nevis iemācīt viņam "Es ir paviāns" līmeni. Tas gan katram jāizvērtē subjektīvi.
Jau lasot pirmās divas lapas, es sapratu, ka beigās būs par integrāciju un krievu valodas (ne)lietderību. Tipiski šādām tēmām. :-D
Xanax, Tev, protams, neviens nevar aizliegt runāt tāda valodā, kādā vien vēlies, bet - nevienam pārdevējam, kasierim, oficiantam vai kādam citam, kas strādā Latvijas teritorijā nav pienākums Tevi apkalpot krievu valodā. Nav pat pienākuma saprast, ko Tu tur runā. Jāzina ir latviešu valoda. Pārējās ir ieteicamas, bet nedrīkst tikt pieprasītas kā obligātas, ja runa ir par apkalpojošo sfēru. Pieprasīt svešvalodu zināšanas kā obligātas var tikai tie uzņēmumi, kuru darbības specifika paredz sadarbību ar ārzemju partneriem un tikai tiem darbiniekiem, kuriem ar šiem partneriem vai ar dokumentiem, kas ir partneru valodās, būs saskare. Tas viss ir likumos atrunāts, nevienam kasierim nav jāzina neviena cita valoda, kā vien valsts, attiecīgi, taisot traci Hesburgerā, Tu tikai pataisītu sevi par idiotu. Pirms 12 gadiem jau par šo bija viens slavens gadījums. Krievu valodā runājošs vīrietis sacēla skandālu pa visu valsti par to, ka vienā no Narvesen veikaliem pārdevēja nesaprata, ko viņš runā un piedāvāja viņam komunicēt angļu valodā. Vīrietis sāka skandālu, jo viņam šķita, ka apkalpojošajā sfērā strādājošam cilvēkam krievu valoda ir jāzina obligāti. Un zini ar ko tas beidzās, jau tolaik? Viņam nācās meitenei atvainoties publiski par savu uzvedību, jo pēc likuma viņai nekadu pienākumu ar viņu runāt citā valodā nebija. Kopš tā laika nekas nav mainījies un nevienam nav Tevi jāapkalpo valodā, kas nav valsts valoda, ja šis cilvēks to valodu nezina vai nevēlas to lietot.
Mani interesē konkrēts jautājums - ja jau Latvijas sabiedrība tā nospiež Tavu pašidentitāti, kāpēc nedodies prom uz turieni, kur Tevi pieņems tādu, kāds esi? (Es godīgi nerakstu šo kā uzbraucienu, tīri cilvēcīga interese, kāpēc nedodies uz kādu no krieviski runājošajām valstīm, ja reiz valoda ir tik milzīgs Tavas identitātes stūrakmens, ka sabruksi, ja nelietosi to nevietā?)
To, kāda ir valsts valodas apmācība krievu skolās, labi parādija nesenais notikums ar meiteni, kura 15 gadu vecumā nebija spējīga atbildēt uz ārsta jautājumiem - vienkārši nesaprata, ko viņš runā. Toreiz no mediķu teiktā atklājās, ka tādu gadījumu ir līdz nelabumam daudz. Tos risina kā var un kaut kā jau ar tiem bērniem sarunājas, lai viņiem palīdzētu, bet nu tas ir smieklīgi - bērns, kas ir dzimis Latvijā, kas te ir dzīvojis visu mūžu, audzis, mācijies, nespēj atbildēt uz ārsta jautājumu, kur viņam sāp un kad sāka sāpēt? Tieši tādā līmenī ir valsts valodas apmācība skolās un bērnudārzos.
Pats jautājums, vai krievu valoda būs kaut kur noderīga laikā, kad aktuālā tēma ir angļu? Ja gabals no tā nost nekrīt, iesaku tomēr pamācīties. No zināšanas sliktāk jau nepaliks.