Bērna pamatvaloda

Tas tieši par svešvalodām runājot - tie dati.

Duujaa
Es atļaušos nepiekrist, ka krievu valodā runā tikai tie, kam tā ir dzimtā un to mācās arvien mazāk cilvēku - vienkārši tāpēc, ka pazīstu vairākus cilvēkus, kas šo valodu mācās darba vajadzībām, jo ir daudz komunikācijas ar cilvēkiem no bijušajām Padomju valstīm. Arī studiju laikā mani kursabiedri bija spiesti šo valodu papildus mācīties, jo tā vitāli nepieciešama komunikācijai ar cilvēkiem (Latvijā). Diemžēl nav vienas universālās valodas, tāpēc nekas vien neatliek, kā mācīties papildus valodas, lai būtu konkurētspējīgāks darba tirgū.

Ieva294, amizanti, norādīji man, ka lai savu pieredzi lieku malā, bet pati tagad cel vien to galdā. Tendence ir skaidra - gan par valodu apguvi, gan ejošo valodu, pat aplūkojot virspusējus datus, bet brīnos, ka tāds vakuums vēl pastāv šīm lietām.

Duujaa
Vai tev ir kādi statistikas dati, ka krievu valoda zaudē savu aktualitāti? Ja nav, nekas jau neatliek, kā ar personīgo pieredzi uzbāzties. Priecāšos, ja atradīsi man kādu linku uz statistiku par krievu valodas sarūkošo aktualitāti.

Ieva294, to iedīgļus ieliktajā attēlā var jau redzēt.

Duujaa
Nevar gan. Šajā shēmā redzu vien to, ka tā nav 1.vietā - un tas jau nav nekas pārsteidzošs. Bet neredzu, ka laika gaitā tā būtu nošļukusi uz leju, jo shēma parāda datus vienā momentā, nevis laika gaitā.

2 tirgus bābas.

Ja nav, nekas jau neatliek, kā ar personīgo pieredzi uzbāzties.

Šo laikam tu par sevi, uzbrauc un tad pati pielieto. :) Un ja pabūtu daudzās izglītības iestādēs, tad redzētu, ka pat tas, ka formāli izvēlas krievu valodu, nenozīmē, ka viņi spēj kaut ko tajā pateikt. Angļu iet pa priekšu mūsdienās. Nu, protams, vēl vācu, franču, spāņu skolās arī apgūst, bet tā kā to izvēlas mazāks skaits, tad arī apguve ir pamatīgāka un izvēlas tie, kurus tas tiešām vairāk interesē un var attīstīt tālāk. Nu nav vairs vecie laiki.

2 tirgus bābas.

:D Gadās.

Bērna pamatvaloda tāpat būs tā, kas viņam būs visvairāk apkārt bērnudārzā, skolā, draugi, uz ielas utt. Ja bērns mācīsies Latvijā, tad diez vai angļu valoda viņam būs pamatvaloda pat tad, ja to viņš iemācīsies pirmo.
Mana pirmā valoda ir krievu un līdz 2.klasei latviski ļoti slikti runāju, bet esmu pilnībā saplūdusi ar latviešu valodu tieši latviskās vides dēļ, jo visapkārt bija latvieši.
Mani bērni no bērnības mācīsies gan latviešu, gan krievu valodu, jo negribu, lai zaudē saikni ar savu izcelsmi. Turklāt es centīšos mācību procesam vairāk pievērsties nekā mani vecāki, kuri vairāk laida visu pašplūsmā. Nezinu, kā tur būs tālāk ar valodām, bet mani saista, piemēram, franču licejs ar savu franču valodas mācībām no pirmajām klasēm. Bet to jau redzēs, tik tālu nedomāju. :D Māsas bērns, kas dzīvo uk, no dzimšanas tiek mācīts krieviski un angliski, bet ar laiku vismaz agrāk plānoja arī likt klāt indiešu valodu (arī ģimenes valoda).

Man arī šķiet, ka krievu valodas zināšanas Latvijā ir jo īpaši silti rekomendējamas :)
Par tās nepieciešamību jau sāku pārliecināties studiju gados. Šobrīd man ikdienā krievu val nav īpaši nepieciešama, bet tāpat ļoti noder komunikācijā :)

Arī jaunākā paaudze visbiežāk zina vienu vai divas svešvalodas, un skolā priekšroka tiek dota angļu (97,9%), krievu (39,7%), vācu (13,4%) vai franču (2,2%) valodai.
Pieaugušie, kas vēlas uzlabot savas valodu prasmes, lielākoties arī neizkāpj no ierastajiem rāmjiem, un kursos visvairāk pieprasīta ir angļu valodas programma dažādiem zināšanu līmeņiem.

Ja par statistiku, lūdzu:

2014. gada sākumā no visiem jauniešiem 15–24 gadu vecumā gandrīz 95,6% ir Latvijas pilsoņi, 3,6% ir Latvijas nepilsoņi un 0,8% ir citu valstu pilsoņi. 98,6% jauniešu dzimšanas valsts ir Latvija.

Tautas skaitīšanas rezultāti liecina, ka mājās pārsvarā lieto latviešu valodu: to lietoja 62,4% jauniešu 15–24 gadu vecumā. Otrā populārākā valoda bija krievu valoda, kurā runāja 28,1% jauniešu, savukārt no visu iedzīvotāju kopskaita krieviski runāja 33,8%. Tas norāda, ka krievu valodu mājās lieto vecākās paaudzes iedzīvotāji. Savukārt 9,5% jauniešu mājās runāja citās valodās, piemēram, baltkrievu, ukraiņu, poļu, lietuviešu un citās valodās

Dati liecina, ka jaunieši Latvijā bija etniski viendabīgāki nekā visa
populācija. Latviešu īpatsvars jauniešu (15–24 gadi) vidū bija lielāks nekā kopumā valstī (attiecīgi 70,6% un 62,1%). Savukārt pārējo skaitliski lielāko tautību īpatsvars šajā vecuma grupā bija mazāks nekā kopumā valstī.

Centrālās statistikas pārvaldes dati 2014.gads.

Man arī šķiet, ka krievu valodas zināšanas Latvijā ir jo īpaši silti rekomendējamas

Es arī tā uzskatu.
Krievu valoda Latvijā IR jāzina. Es saprotu tīri labi, bet ir problēmas ar runāšanu. Un es, gluži kā minēja Ieva294, eju krievu valodas kursos, lai būtu plašākas darba iespējas. Jo kur vien skaties tā sludinājumos ir prasīta teicama krievu valoda. Varbūt tās, kam krievu valoda nesāgādā problēmas to nav ievērojošas, bet es gan redzu, ka varu kandidēt uz reto vakanci dēļ nepietiekamām krievu valodas zināšanām.
Esmu novērojusi, ka dzīvošana divvalodīgā ģimenē ir pluss, jo viņi ļoti labi zina abas valodas un tas atmet daudzas problēmas.

Duujaa
Tas īsti gan nav tas, ko es biju domājusi. Bet, ja tev tas liek justies labāk, tad darām tā - tu turies pie saviem uzskatiem, ka angļu valodai Latvijā ir priekšrocība pār krievu valodu, un es turēšos pie maniem uzskatiem, kas ir savādāki, un visiem dzīve mierīgāka :-)

Parādu faktus, bet izrādās nav pareizie fakti, jo parāda tendenci, par kuru runāju. Jaunāki dati noteikti būtu vēl iespaidīgāki. Tā kā laiku iztērēju, bet nevajag burt liekas ilūzijas un kultivēt tālāk savus uzskatus, kuri neatbalsojas visos, jo nekas nav jāzina obligāti ārpus valsts (nesaku, ka angļu valoda man nepalīdz, bez tās domājams nekur tālu), bet ej un iestāsti krieviem vai angļiem, ka viņu valstī būtu jāzina minētā pretējā valoda, ja viss liecina par šīs ēras beigām tādos apmēros, kā mūsu pensionāri vēl atceras. Nevajag pārspīlēt un glorificēt kādu valodu, jo darba tirgū viss pie normāliem, saprātīgiem cilvēkiem kaut kā strādā bez visa tā, pat ja prasībās tiek ierakstīts.

Var turpināt par autora tēmu tālāk - angļu kā pamatvalodu (kur gan jāprecizē, LV vai ar pārcelšanos tuvākajā laikā uz ārzemēm, un kādā pozīcijā latviešu valoda tur paliek). :-D

Nu bet protams, ka skolās pieprasītā ir anglu. Vispār tas pat ir obligātais priekšmets. Man krievu valoda bija izvēles priekšmets, nezinu kā ir tagad.
Un ja nem vērā cik mums ir krievu dārzini un skolas, tad nevarētu gan tā būt, ka lielākoties krievu valodu lieto vēcāki cilvēki :-D

Nu bet protams, ka skolās pieprasītā ir anglu. Vispār tas pat ir obligātais priekšmets. Man krievu valoda bija izvēles priekšmets, nezinu kā ir tagad.

Krievu/vācu/franču u. c. ir izvēles, obligāti kāda pat šķiet jāņem, bet daļā skolu iespēja ir tikai krievu un nedod šo izvēli, jo vienkārši skolotāji bēg no skolām, nav kas māca, tāpēc tā arī ir palicis, ka vecie skolotāji, kas to zina, turpina, bet kā minēju, apguve, pat no tā neuzlabojas, jo nepatīk bērniem mācīties šo valodu, arī neizmanto un aizmirst - jā, subjektīvs spriedums no pieredzes, kas veidojusies.

Un ja nem vērā cik mums ir krievu dārzini un skolas, tad nevarētu gan tā būt, ka lielākoties krievu valodu lieto vēcāki cilvēki

Tātad pasludini, ka statistika melo, jo tev liekas vai gribas, lai ir citādāk. Oriģināli. Bet reāli krievu skolas mazināsies un mūsdienās šie bērni nedzīvo vakuumā un zina abas valodas, draudzējas ar latviešu bērniem (ok, maskavas forštate varbūt būtu izņēmums?), bet bērniem/jauniešiem ar šo nav tādu problēmu, kā vecāki uzpūš burbuli un saķer galvu padomju uzskatos. Tāpat latviešu valoda ir jāapgūst, saskaras ar to, ne kā vecākā paaudze, kura brauc ar to cauri. Un ģimenē mamma, tēvs, vecvecāki, onkulis, tante un viens bērns no visa tā iet krievu dārziņā, nu gan līdzvērtīgs procents. Un, datus gan nemeklēšu, šoreiz tāpat kā lielākā daļa šeit izmantošu savu redzēto, arvien vairāk tieši iet latviešu dārziņos, ne kultivē kaut kādu barjeru starp tautībām, kas ir politikā izdevīgi, jo tas ir absurds.

Es uzaugu gjimenē, kurā runā 2 valodās un esmu łoti pateicīga saviem vecākiem par to! Tagad runāju vēl 2 valodās un labprāt apgūtu piekto. Jo vairāk, jo labāk!
Jolly-Roger, ja apsver tādu ideju, uz priekšu! Es savam bērnam arī mācīšu angłu kā pamatvalodu un latviešu viñš tāpat apgūs, klausoties manā bubināšanā.