Jābūt talantam, lai spētu veiksmīgi nolikt savu dzimto valodu?Jā. :) Vismaz uz latviešu valodu tas attiecas noteikti, jo gramatika nav tā vieglākā - ja nav valodas izjūtas/ kēŗiens/ talants, tad vajag ieguldīt lielu darbu, kas ne vienmēr ir iespējams manā iepriekšējā komentārā minēto vecāku, vides un citu faktoru dēļ. :) Un nemaz nebrīnīšos, ka ar citām valodām ir tieši tas pats. ;) Tev ir lieliska mamma, ja viņa Tevi vēlējās laist latviešu plūsmas dārziņā (kas neizdevās) un sūtīt skolā ar latviešu valodu kā mācību valodu (kas izdevās) - tam visam klāt vēl Tavs talants uz valodām un voilā! lieliskas atzīmes un piedalīšanās olimpiādēs. :) Ar to arī apsveicu. :)
Jābūt talantam, lai spētu veiksmīgi nolikt savu dzimto valodu?
Tagad iedomāsimies situāciju: cilvēks piesakās vakancei apkalpojošajā sfērā un vakancē no potenciālā darbinieka tiek prasītas latviešu, krievu, angļu valodas zināšanas, bet tad, kad kafejnīcā ienāk kāds krievs un sāk runāt krieviski vai kāds, piemēram, brits, kurš sāk runāt angliski, darbinieks pasaka, ka tas nav viņa pienākums runāt svešvalodās. Tad, atvainojos, kāda velna pēc, piekrīti darba nosacījumiem, bet pēc tam nolem parādīt savu raksturu un lepni runāt tikai latviski, atsakoties pielietot sludinājumā prasītās svešvalodu zināšanas!? Ja cilvēkam ir tik ļoti liela nepatika pret runāšanu citās valodās, tad ir pietiekami daudz citu darbu, kurus var strādāt un nerunāt vispār.
Meiteni noved līdz asarām, liekot darba intervijā runāt krieviski
Seši darba devēji “atšuj” liepājnieci, jo viņa neprot krievu valodu
Skumji: jaunietei bez krievu valodas zināšanām bail palikt par mūžīgo bezdarbnieci
Šodien no rīta atvēru avīzes un, lasot darba sludinājumus, tikai kādos divos neatradu prasību zināt krievu valodu.
krievu valodas prasme tiek pieprasīta deviņos gadījumos no desmit. Turklāt krieviski jāprot ne tikai klientu apkalpotājiem un apdrošināšanas firmu aģentiem, bet arī IT programmētājiem un inženieriem, grāmatvežiem, banku darbiniekiem, krāvējiem, šoferiem, mežstrādniekiem, kam ar klientiem saskarsmes nav. Bija uzņēmumi — gan vietējie, gan ārvalstu kompāniju filiāles —, kuri pilnīgi visiem potenciālajiem darbiniekiem prasa labas krievu valodas zināšanas.
Šajā laikā prasību līmenis pēc krievu valodas zināšanām ir pieaudzis, tās kļuvušas praktiski obligātas lielākajā daļā privātuzņēmumu. Ir tādi darba sludinājumu portāli, kur krievu valodas prasme tiek pieprasīta teju katrā sludinājumā. Turklāt ne tikai tādos uzņēmumos, kuri strādā vien Latvijā vai sadarbojas ar Krieviju un citām NVS valstīm, bet arī lielu starptautisku uzņēmumu meitaskompānijās un filiālēs. Vairāki darbinieki, kuri vēlējās palikt anonīmi, – atzina: lai gan ar klientiem jāsazinās, piemēram, angliski vai vāciski, tomēr augstākā un jo īpaši vidējā līmeņa vadītājiem ērtāk ir tad, ja iekšējā saziņas valoda ir krievu. Zināms kuriozs – pat, atlasot speciālistus darbam ārvalstīs, priekšroka tiekot dota cilvēkiem, kuri prot krievu, nevis konkrētās valsts, piemēram, Kanādas vai Šveices, valodu.
Patlaban, uzaicinot strādāt finansiāli izdevīgākos jeb lētākos darbiniekus no Baltkrievijas, Ukrainas, Moldovas, tieši šī krievu valodas lietošana arvien vairāk nostiprinās. Faktors, ka trešo valstu pilsoņiem tiek garantēts daudz augstāks komforta līmenis, atrodoties jau pazīstamajā, t.i.. krievu valodas vidē, uzņēmējiem, kuri šajās valstīs meklē darbaspēku, sniedz papildu priekšrocības.
Ar obligāti vēlamu prasību zināt krievu valodu tādā veidā tiek diskriminēti tie latvieši, kuru valodas prasme nav izcila vai tādas nav nemaz. Taču, ja kāds vērstos tiesā, cenšoties pierādīt, ka darba devējs pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizlieguma principu, viņam klātos smagi, jo vienmēr var atrast kādu citu motivāciju darba atteikumam. Īpaši ērts „siets”, lai tiktu vaļā no krievu valodas nepratējiem, ir personāla atlases firmas, kuras, izlasot CV, tādus vienkārši ignorē. Ja pajautāsiet, kāpēc esat saņēmis atteikumu, saņemsiet standartatbildi: „Jūsu pieredze ir laba, bet citiem tā bijusi vēl labāka!” Turklāt personāla atlases firmas atrodas „komercnoslēpuma aizvēnī”, un tām nav jāsniedz paskaidrojums par to, kuram uzņēmumam tikusi veikta personāla atlase, kādi bijuši kritēriji tam, lai konkrētais cilvēks tiktu uzaicināts kaut vai tikai uz pirmo atlases kārtu.
Vairāku personīgi aptaujātu cilvēku pieredze liecina – ja sludinājumā, kur tiek meklēts, piemēram, programmētājs, minēts, ka „sarunvalodas līmenī nepieciešama krievu valoda”, kandidāti, kuriem nav šīs prasmes apliecinājuma vai kuru CV vienkārši izskatās aizdomīgi, piemēram, viņi ir pārāk jauni, bez padomju laika krievu valodas ikdienas pieredzes, jo īpaši, ja nāk no Kurzemes vai Vidzemes puses, vai latvieši, kas atbraukuši no Rietumiem, tiek atsijāti jau uzreiz.