Mazulis un mājdzīvnieks

petunijayy, man bērns arī atcerēsies tikai to, kas būtībā attēlots pāris fotogrāfijās, kur viss ir jauki un skaisti, jo kādas gan var būt atmiņas no pirmajiem gadiem. Realitāte katru dienu nav tāda un man, kā mammai, šis periods ir ļoti grūts un to var zināt tikai to jau piedzīvojot uz savas ādas.

Bet ko tu iesaki? Tikko gaidāms mazulis, kaķi atdot?

Bet ko tu iesaki? Tikko gaidāms mazulis, kaķi atdot?

Es nezinu, kuram šis komentārs bija veltīts, bet es uzskatu, ka nē, kaķi nevajag atdot, ja vien zīdainim kaķa spalvas neizsauks smagu alerģiju vai neizpaudīsies agresija no mājdzīvnieka puses. Domāju, ka dzīvniekam ir jāpaliek, bet jābūt vērīgiem un jāseko līdzi situācijai. Es, protams, saprotu, ka situācijas ir dažādas un varbūt kāda tuvinieka mājdzīvnieks palicis bez mājām un vajadzīgs saimnieks, bet mērķtiecīgi ņemt mājdzīvniekus zinot, ka gaidāms mazulis, ir bezatbildīgi, manā skatījumā.

Tas nebija veltīts tev , bet smileforme7 . Par to ņemšanu kad gaidāms mazulis, es piekrītu.Ja dzīvnieks nav bijis jau iepriekš, apzināti neņemtu.

Nu neņemtu un nemestu kaķi pret sienu vai citu bērnu - ja vēl tas pagrieztu laiku atpakaļ, bet nē taču. Tas ir vājprātīgi, nekaunēšos šī vārda.

NightSky, es neku neminēju, ka kāds dzīvnieks būtu jāatdod prom. Rakstīju, ka otrreiz negribētu mazu bērnu un suņus, jo ir grūti, bet raksta autorei dzīvnieku vēl nav. Ar visu var iemācīties sadzīvot un tikt galā, bet ja var atvieglot šo posmu, ņemot dzīvnieku, kad bērns jau ir krietni paaudzies, iesaku darīt tā. Izņēmums, protams, ir kāds mazs grauzējs.

Smileforme7 , a nu skaidrs:-)

Neons, briesmas, lai nu puikam viss labi!
Es autorei atbildētu - nē, šobrīd labāk iepauzē!
Mums mājās situācija drusku savādāka, tomēr paralēles ar Neona stāstu savelkamas. Bērns jau paliels, 8gadi bija, kad mājā ieradās "dzīves dunkāts" Ķīnas cekulainītis. Tas mazais bēdulītis ar visu savu suņa sirsniņu pieķērās man, bet meita laikam bija sadomājusies, ka tas būs viņas aksesuārs. Nu lūk. Un tad sākās... Suns tik man pakaļ vien tipina, kā es apsēžos, tā klēpī... Un meita greizsirdīga, man acīs jau nē, bet ir aizdoma, ka slepus tam suņam dara pāri, jo sunc, tiklīdz viņa tuvojas, tā rūc un atiež savus zobiņus. Nu, baidīties tur nav ko, jo iekost viņš reāli nespēj, bet nu - situācija NAV normāla. Nu jau divi gadi pagājuši, tāpat viens otru necieš, viens saukā par pliko ķēmu, otrs rūc, ka putas pa muti šķīst... Kuru no abiem vest uz iemidzināšanu? :-(

Es nevarētu savu dzīvi iedomāties bez kaķa. Bet obligāti šķirnes un ar labiem ciltsrakstiem

Kuru no abiem vest uz iemidzināšanu?

Noteikti, ka bērnu. Suncītis ir maziņš un smuks būtu tak žēl.

Es nevarētu savu dzīvi iedomāties bez kaķa. Bet obligāti šķirnes un ar labiem ciltsrakstiem.

Kāds lūdzu paskaidrojiet, ar ko šķirnes kaķis, kuram ir labi ciltsraksti, ir labāks par jaukteni?

Kuru no abiem vest uz iemidzināšanu?
Noteikti, ka bērnu. Suncītis ir maziņš un smuks būtu tak žēl.

:-D:-D:-D

Nu man ir bijuši abi , kā diena pret nakti....
Šķirnes kaķis ir gudrs ,attapīgs ,tīrīgs un vispār man tas kaķis ir Dieva vietā, guļ uz spilvena blakus u.t.t
Otrs, bija parasts ielas kaķis, un atšķirība acīmredzama.

Kuru no abiem vest uz iemidzināšanu?

Pasakiet man, kāpēc uzreiz ir jāiemidzina?

viens saukā par pliko ķēmu

Varbūt sen bija laiks bērnam ieskaidrot, ka suns nav aksesuārs un nav lieta, kurai jādara viss, ko viņai sagribas? Ja vēl slepus dara pāri, tad no comment, kāpēc suņa reakcija ir tāda, ka bēg no viņas un pielabinās klāt citiem, lai tik tiktu prom no uzmācīgā pāri darītāja. Bērns acīmredzami nesaprot, ko nozīmē dzīvnieks, bet nu tāpēc nabagu iemidzināt?
*

Es nevarētu savu dzīvi iedomāties bez kaķa. Bet obligāti šķirnes un ar labiem ciltsrakstiem

Tas negarantēs, kāds būs dzīvnieks, kāda uzvedība un kāda sadzīve ar citiem - nekad. Kaut kādas sakritības, dažādās audzināšanas un visu citu te pat neskatot.

Šķirnes kaķis ir gudrs ,attapīgs ,tīrīgs un vispār man tas kaķis ir Dieva vietā, guļ uz spilvena blakus u.t.t

Jā, šķirnes kaķi ir tīrīgāki un tiem visbiežāk var paredzēt uzvedību, bet vai tas ir tā vērts, lai riskētu ar kaķa veselību, ģenētiskām saslimšanām, vajadzībai, lai ar to apejās kā ar jēlu olu?

Maniem vecākiem ir britu īsspalvainais marmora krāsas kaķis. Radi viņu nopirka, gadu nodzīvoja un viņi saprata, ka nav vajadzīgs. Neviens nekad nebija mājās, nepievērsa uzmanību. Tā nu viņu atveda un pirmo gadu gadu es gāju ar līkumu. Goda vārds, nekad nebiju tik biedējošu kaķi redzējusi. Šķita, ka pie vainas iepriekšējie dzīves apstākļi. Ar laiku atplauka, nu jau vairāki gadi pagājuši un kaķis kā kaķis. Jā, raksturs ir savs, bet vai labāks par otru kaķi, kurš ir bezšķirnes? Nē, nepavisam. Protams, britu īsspalvainais tāds semi šķirnes kaķis, bet tomēr, nebija lēts prieks un vēl zinot, ka citi šķirnes kaķi ēd ļoti dārgu pārtiku, prasa īpašu aprūpi.

Kuru no abiem vest uz iemidzināšanu?
Noteikti, ka bērnu. Suncītis ir maziņš un smuks būtu tak žēl.

Kāds pat šī dēļ speciāli reģistrējās. :D

Man kaķis ir bezšķirnes, bet ir ļoti tīrīgs un gudrs. Izskata ziņā atgādina šķirnes kaķi, vienmēr tiek vaicāts, kas par šķirni. Nevaru iedomāties, ka kaķis ar šķirni un ciltsrakstiem būtu labāks. Tas atkarīgs no kaķa paša

Duujaa, varu nomierināt - tas bija sarkastiski domāts, un nevienu no saviem ģimenes locekļiem iemidzināt negrasos. Ne suni, ne bērnu (lai gan - paldies par ieteikumu Kaspars Siliņs, smējos no sirds!)
Nu, varbūt vīrieti - bet tas ir gluži cits stāsts:)

minkuns, ko tad musini tautu? :D :-)

VainīKs... (s)
Bet tur augstāk tāāāds cepiens par to, ka Neons-a vīrs to kaķi čut ne nosita un kurai tur vēl tēvs suni aizveda uz iemidzināšanu tik tāpēc vien, ka tas uzrūca uz bērnu... Nu, tad es ar' sāku domāt, ka man arī viena no karojošām pusēm jāizslēdz no aprites:)