pansionāts? bet kur?

Paldies par informāciju un stāstiem, ka padalījāties.

Pirms vairākiem gadiem vectētiņa māsu ielika pansionātā ārpus Rīgas, jo viņa sāka dedzināt foto, pirkt un dzert nevajadzīgas zāles, tobrīd nebija neviena, kas ar viņu būtu varējis būt 24/7.
-
Nonākot pansionātā viņai tur nepatika, viņu pārzāļoja līdz tam, ka nekontrolēja savu rīcību. Beigās viņa no turienes (no otra LV gala) aizbēga atpakaļ uz mājām. Tad tika pieņemts lēmums rūpēties un pieskatīt viņu uz maiņām.

Daudzi veci cilvēki negrib iet prom no mājām, viņiem tās ir lielākās šausmas. Manai vecaimātei jau katra reize slimnīcā bija kaut kas briesmīgs, viņa arī mēģināja slēpt to, ka jūtas slikti, lai tikai viņu nevestu uz slimnīcu. Kad viņa jau bija guloša, tad uz pansionātu iet kategoriski atteicās, tā nu līdz mūža galam mani vecāki viņu kopa... Par personālu pansionātos - jā, visur ir gan labi, gan slikti darbinieki, arī pansionātos, bet es domāju, ka lielākoties viņiem vienkārši nav diži laika čubināties ar tiem cilvēkiem, kaut arī vecam cilvēkam pats lielākais, kas ir vajadzīgs pēc elementāro vajadzību nodrošināšanas, lai ar viņiem aprunājas. Tiem, kas guloši, diezin vai kāds sēž klāt un viņus izklaidē. Turklāt bieži vien tie, kuri ilgi cieš sāpes vai ir ierobežoti savās spējās, ir arī diezgan izmainītu personību, ar viņiem nemaz nav tik vienkārši sarunāties. Un nedomāju, ka tie vecīši pansionātā, kuri ir uz pozitīva viļņa, diži kāro izklaidēt tos, kuriem ir depresija, domas par nāvi utt.

Dūja, oi nestāsti. Es esmu dzīvojusi ar veciem cilvēkiem gan ar, gan bez vēža. Cēlās pa nakti tikai dažreiz un to pašu reizi, lai pačurātu.
Tu nevari to teikt par visiem veciem cilvēkiem, tās ir muļķības.
Manai omei ir 77, nevienas zāles nav lietojusi, lieliski jūtās vēl šobaltdien.

Šeit neiet runa par vecu cilvēku, kurš savos gados labi jūtas, bet gan par vecu un slimu cilvēku, kurš diez vai jūtas lieliski. Esmu redzējusi un runājusi ar tādiem. Viņi paši jau runā par to, ka kas tad viņiem vairs palicis, jāgaida nāve un viss tas deprešņaks. Kaimiņos dzīvo ļoti veca kundze, kura man stāstīja, ka viņas gulēšanas režīms ir nenoteikts. Guļ un dara lietas haotiski, pa nakti skatās tv. Citi nespēj nogulēt daudz, fiziski jūtas izsmelti.
Kāds gadījums no paziņu loka: vecai pensionārei noņēma vienu kāju, kas viņu satrieca. Veica pašnāvības mēģināumu, bet nogāja kaut kas greizi. Radi ielika viņu pansionātā, jo vienu atstāt nevelējās. Pēc laika viņai noņēma otru kāju. Nu jau vairākus gadus viņa tur dzīvo, kaut dzīvot jau sen nevēlas, bet viņai tiek liegta izvēle uz dzīvību vai nāvi. Tad nu jautājums, vai tas ir pareizi? Cilvēkam, kurš dzīvot nevēlas, liegt taisīt pašnāvību, tā vietā liekot eksistēt kā dārzenim gadiem ilgi.

Atceroties, kas notika ar manu omi, vecu cilvēku ielikt pansionātā tiešām neiesaku. Nezinu, kas tieši notika, jo tad vēl biju bērns, bet omi ielika pansionātā februārī/marta sākumā un tur viņai burtiski ar katru dienu palika sliktāk, jūnijā nomira, pirms tam nedēļām neko neēda un nereaģēja uz apkārtējo pasauli :'-( Zinu vēl vairākus vecus cilvēkus, kuri ir nomiruši ļoti drīz pēc ielikšanas pansionātā, lai gan līdz tam samērā normāla veselība bijusi.
Esmu dzirdējusi teoriju, ka tas notiek tāpēc, ka lielā vecumā cilvēks nav gatavs vairs piedzīvot krasas pārmaiņas, tāpēc organisms vnk nespēj aprast ar jauno vidi.

NightSky
Tieši t. Man rados arī strādā pansionātā. Un, tur pēc katras pamperu nomaiņas, nomaina arī palgus un gultas veļu līdz pēdējam. Viņa divās darba vietās Rīgā strādā!!!
Un, es atklāti sakot brīnos, kuri ir tie pansionāti, kur darbinieki neko nedara un var atļauties neko nedarīt visu dienu???

Kad maaciijos par medmaasu,man bija iespeeja iziet praksi Riigas daargaakajaaa pansionaataa- Dzinatara melodija.Un teikshu taa,ja cilveekiem ir iespeeja maksat paari tuukstotim,tad var arii atlautiies normaalu apruupeetaaju maajaas.Jo tomeer pansionaats ir un paliek pansionaats,neskatoties,ka tur ir vienvietiigaas istabas un daudzas citas ekstras.Es vispaar ieteiktu veersties kaaadaa firmaa,kas sniedz apruupi maajaas.Tas viss vismaz ir oficiaali,visi apruupeetaaji ir ar mediciinas izgliitiibu.Liigumaa viss tiek atrunaats-darba laiks,kaadas maniplaacijas javeic.

Jūs tā runājat it kā pansionāta darbinieki ir atsevišķa suga. Jebkurā profesijā ir rupji un jauki cilvēki. Man rados strādā sieviete par sanitāri pansionātā. Viņa skrien un dara visu slapju pieri. Nevienam pāri nedara. Tas ja, ko pasaka skarbāk, cit x ir pat ļoti vajadzīgs. Veci un slimi cilvēki mēdz arī būt riebīgi un galā ir jātiek. Tā pat kā bērnudārzos ir nejaukas un jaukas audzinātājas. Riebīgas un foršas pārdevējas. Un kur nu vēl apsargi un policisti. Tas, ja ir baumas vai sūdzas un raud, nenozīmē, ka tā ir tikai darbinieku vaina. Ir cilvēki, kuri ne pa kam nebrauc uz slimnīcām un bēg prom. Man ir viena radiniece, viņa neļaujas mediķiem, bēg utt, bet ne jau jo viņai dara sliktu.

Man paziņas ielika savu omīti pansionātā, jo viņa veselības problēmu dēļ vairs nevarēja palikt viena, un izskatot visus variantus, tas viņai sanāca vislabākais. Nav gan Rīgā, ja nemaldos kaut kur uz Siguldas pusi, un diezgan dārgi katru mēnesi par to maksā. Sākumā gan viņai bija grūti tur iedzīvoties, jo bija pieradusi, ka ir sava māja, ir daudz darbi, kas katru dienu jādara utt. Bet nu jau viņai tur ļoti labi patīk. Ģimene bieži brauc apciemot. Tur pret viņu ir vislabākā apkope, un spēj nodrošināt to, ko dzīvojot ar ģimeni viņai diemžēl nespētu dot.

Es, nesaprotu, kuri ir te tie komentātāji, kuri domā, ka aprūpētājas pansionātos neko nedara???
Tur ir jāstrādā no rīta līdz vakaram. Jāapmazgā klients, jāsakopj telpas, jāiztīra podi, jāizdala porcijas no rīta, pusdienlaikā un vakarā, jāmazgā trauki un vēl Mega daudz visādu darbu. Jāsakopj klients un gultas veļa jānomaina vairāks reizes pa dienu!!!
Nu, lai tie, kuri domā, tur darbinieki neko nedara, tad, lai ņem to savus tuviniekus, sēž mājās un kopj paši!!!

Dara, dara, tikai paspēj arī izņirgāties par cilvēkiem un fiziski ietekmēt.
Pie mums pansionāts ir ātrākais un taisnākais ceļš uz nāvi.

Es, nesaprotu, kuri ir te tie komentātāji, kuri domā, ka aprūpētājas pansionātos neko nedara???
Tur ir jāstrādā no rīta līdz vakaram. Jāapmazgā klients, jāsakopj telpas, jāiztīra podi, jāizdala porcijas no rīta, pusdienlaikā un vakarā, jāmazgā trauki un vēl Mega daudz visādu darbu. Jāsakopj klients un gultas veļa jānomaina vairāks reizes pa dienu!!!
Nu, lai tie, kuri domā, tur darbinieki neko nedara, tad, lai ņem to savus tuviniekus, sēž mājās un kopj paši!!!

Kurzemes pusē meklējām kopēju, kas dzīvotu uz vietas privātmājā. Līdz reālai dzīvošanai gan netikām, bet varianti bija. Izmaksas - 400- 500 eur uz rokas. Dažas brīvdienas pēc nepieciešamības. Tik jāuztic sev tuvs cilvēks sev nepazīstamam cilvēkam.

Arī mēs gribējām vecmāmiņu ielikt pansionātā, jo likās, ka tā būs labāk. Nodzīvoja viņa tur laikam divas dienas un ar asarām acīs lūdza, lai vedam mājās. Nogādāt viņu mājās bija labākais lēmums, ko pieņēmām. Pēc tam algojām cilvēku ar medicīnisko izglītību, kas pa dienu nāca pie viņas, kamēr paši nebijām uz vietas.
Iesaku apdomāt arī citus iespējamos variantus.

Ir pieredze ar vīra vecmāti, kura pabija pansionātā. Nu... briesmu lietas, diemžēl. Darbinieki saņem algu, bet savu darbu veic maigi sakot - pavirši, rupji, neiecietīgi. Un vispār... es nebrīnos, kāpēc cilvēki Latvijā baidās no pansionātiem un uzskata tos par kauna lietu ģimenē, kad ārzemēs cilvēki jau laikus plāno uz kuru pansionātu dosies, lai labi pavadītu savas vecumdienas, neapgrūtinātu radus un izmantotu sniegto komfortu par attiecīgu samaksu. Žēl, ka šādi tas viss notiek Latvijā...

Japiebilst, ka omiti ielika jo vairs pati gala netika ar ikdienu, est netaisija. Un tuvinieki nedzivoja diiz tuvu un ar vinu viziti divreiz nedela palika par maz.

Cena tiesam merama simtos. Draugam vecmamma bija pansionata kurs izmaksaja 480 menesi. Nodzivoja tur knapi 3 men kaa aizgaja. Tur palika uz gultas menesa laika kaut pirms tam pati uz tualeti gaja. Kartejo reiz parliecibos, ka tur neviens ilgi nedzivo. Plus tas cik daudz vinus tur zaalo, mums skita arprats. Mazliet paborzas, pote nomierinosaas. Nevar aizmigt,atkal kautko laiz ieksa. Vienreiz omai uznaca kautkads trakums un salaida ieksa zirga devu ar zalem. Neilgi pec tam palika uz gultas. Nav man neviena pozitiva komentara kaut vieta skaitas laba, specialisti labi. Bet kapec visi tur mirst neilgi pec ierasanas, man nav skaidrs

Mana vecmāmiņa arī ir slima. Dienas pirmo pusi, kamēr visi darbā, viņa pavada "dienas centrā", pēc tam jau mājās.

pansionāts? bet kur?

Varbūt vēl kādi varianti, alternatīvas?

Ja ome viena un nav iespēju, kur izmitināt izņemot pansionātu, iespējams, ka pansionāts, tapēc, kad kopējam pie viņas maksimāli bieži un ilgi tādā gadījumā klāt jābūt, kas kļūst neizdarāmāk, un ja vel pašiem izskraidīt nesanāk.
Ja pie pašiem, gan iemels apsvērt vai kaut kur sūtīt, iespējams paņemt kopēju, kas ir klāt tai laikā kamēr neviena nav, un pārējo laiku paši. Un aŗī grūts jautājums, ja tēmā, kā pirmais atskan pansionāts, tad laikam nav vēlēšanās, vai spēka vairs tam lai ilgāk ome tuvumā atrastos, jo, ja tomēr iet runa par smagākām kaitēm, kas arī ar savām izpausmēm, tas var pārvērsties par tādu grūtu un smagu pasākumu visiem, atšķirībā no dabiskas vecuma nespējas, grūtības pārvietoties un kādu vieglāku kaiti. Nu un arī tas, ka nevienam nevar uzspiest, bez piekrišanas, varbūt ome nekur negrib doties, ja viņa pati saka, ka nevēlas apgrūtināt un ar mieru, tad savādāk.

Pansionāts tomēr ir labāks variants kā palikts vienam ja nāk virsū lēkmes. Un kopēja 24/7 ir diez gan nereāli. Arī tuvinieki nevar būt blakus visu laiku un panionāts ir variants. Nekā baigi labā nav, bet 2x nedēļā ir ārsts un 24/7 sanitāri. Un protams pārējie ļaudis un ciemos var nākt un vest kaut ko garšīgu utt. Labāk kā riskēt, ka uznāks kaut kad un beigsies letāli vai vnk klīst pa ielām. Ir daudz gadījumi, kad gāzi atstāj vaļā utt.

Jūs esiet iestājušies rindā uz paliatīvo aprūpi?Ja nē,tad tas pēc iespējas ātrāk būtu jānokārto , rinda tpt ir milzīga . Ja varat atļauties tad var pameklēt kādu labu pansionātu arī ārpus Rīgas , tur iespējams būtu cita attieksme. Cilvēku algot arī ir variants , bet tas cilvēks 24/7 klāt nesēdēs un brīvdienas viņam arī vajadzēs.