Apritē pēc dzemdībām

Pa vēlu gan šo Caloo saku tagad, tomēr foruma pamešana bija tikai sīka nesaprašanās? It kā tas būtu kas grūts un vai maz vajadzīgs - "uzbrukt" stipri jaunākām personām( Duujaa u.c?) prasot atbilstošu argumentāciju(nu bija tas saskatāms, bija), zinot, ka tā būs tāda kāda tā aŗī savā vecumā var būt, ne jau ka zemāka, bet atbilstoša vecumam.

Tad paliekam mazāk? Vot saucās padiskutēt...

Alexxa

Neesi domājis par uzēšanos kādam savā svara kategorijā?

Es neuzēdos, es atbildu uz viņas tupiem uzbraucieniem man, jau no maija.

Sūtīt meiteni pildīt mājasdarbus vai meklēt puisi, tas nav ne smieklīgi, ne kā citādi atbilstoši pieauguša cilvēka uzvedībai..... bla bla bla

Paldies par tavu viedokli, man bija ļoti svarīgi zināt, ko anonīma tante internetā par mani domā... (t)
-
Tā runā, ka gudrākais piekāpjoties. Nezinu, vai tā ir piekāpšanās, bet ņemot vērā, ka mana iecietība pret dažāda veida stulbībām šobrīd ir ļoti zemā punktā, es domāju, ka šis ir piemērots brīdis, lai atstātu šo forumu.
-
Sakarīgajām meitenēm: bija forši ar jums parunāties, lai veicas.:-)

ja mani noķer nokaitinātākā stāvoklī, tad var gadīties, ka man nepietiek apņēmības viņu ignorēt. Un ja noķer labā garastāvoklī, tad es varu piedalīties viņas spēlītēs izklaides pēc.

Neesi domājis par uzēšanos kādam savā svara kategorijā? Te ir pietiekami daudz arī tādu. Un galu galā ir block iespēja, ja jau tāda maza meitene Tevi tā var izvest. Sūtīt meiteni pildīt mājasdarbus vai meklēt puisi, tas nav ne smieklīgi, ne kā citādi atbilstoši pieauguša cilvēka uzvedībai. Kādu brīdi likies diezgan sakarīgs cilvēks, bet tas tikko mainijās - ja pieaugušam cilvēkam šķiet izklaidējoši ņirgāties par bērnu (Un Tavi izgājieni ar katru nākamo diskusiju tiešām paliek arvien jelāki), tad skaidrs, kas tam cilvēkam starp ausīm darās. Nekas labs. Nožēlojamāk par q7 sieviešu nīšanu.
Jā, protams, es īsinu laiku ar q7 un neveltu viņam nekādus pozitīvus epitetus, bet tas ir pieaudzis cilvēks, kurš apzināti izliek sevi tādā pozīcijā, nevis apjucis pusaudzis, kas cenšas saprast uz kuru pusi pasaule griežas. Starpību pajuti?
Vari arī pat necensties man vairāk neko teikt. Nav jēgas - atziņu, ka ņirdz par pusaudzi izklaides pēc, pats melns uz balta nodrukāji, jebkādas uzrakstītā interpretācijas Tevi nostādīs vēl stulbākā pozīcijā un no manis atbildi Tu tāpat par šo vairs nesagaidīsi.
Es nemēģinu Tevi ierakt zemē, man tas nav vajadzīgs. Vienkārši apriebies, ka 2/3 diskusiju pārvēršas par Tavu un Dūjas vārdu apmaiņu, tāpēc izsakos tajā virzienā, kurā pēc teorijas būtu jābūt vairāk pelēkās vielas. Bet neesmu pārliecināta, ka izvēlējos pareizo virzienu, jo tieši Tu esi tas, kas pat starp rindiņām atradīsi kur tam bērnam piesieties. Vienmēr un visur.

Alexxa
Iedomājies, arī manai pacietībai mēdz būt robežas. Un ja mani noķer nokaitinātākā stāvoklī, tad var gadīties, ka man nepietiek apņēmības viņu ignorēt. Un ja noķer labā garastāvoklī, tad es varu piedalīties viņas spēlītēs izklaides pēc.
Attiecībā uz tēlu - es esmu tieši tāds pats kā dzīvē un nekādu tēlu man uzturēt nav vajadzības.

Aurelia, kā es bērnam mācu, ka tās ir rotaļlietas? Nu nopietni? (t)
Mēs paskatamies, pamīļojam (paglaudam gliemeža mājiņu), ieliekam spainītī, aiznesam citur un izlaižam. Kas tur ir tik slikts?

Caloo, cik atceros, Tev aug divas meitas.

Duuja, Tu varētu atrast sev čali. Domāju, ka tas Tev palīdzētu.

Šis būs tas padoms, ko Tu dosi viņām pusaudža vecumā, kad viņas vēl tikai mācīsies diskutēt un viņām kaut kas nesanāks? Tas neiet kopā ar Tavu nopietnā un dzīves pieredzējušā veča tēlu, drīzāk pataisa vēl nepieredzējušāku par Tavu pusauga oponenti. Stulbi kaut kā sanāk, Duuja Tevi ir sakāvusi ar pieredzi (t)

Aurelia
Kāda starpība? Nu salasa gliemežus parkā, atnes un izlaiž piemājas zālienā. Tavs pārspīlētais sašutums vnk acīs duras.

Caloo
Wonderwoman kaut kur minēja, ka ar savu mazo bērnu ņemas pa kartupeļu un zemeņu vagām? Ja tas bērns mācās patstāvīgi ēst, ļoti šaubos, ka viņš ir laukstrādnieks.

Aurelia

Tu nopietni savam bērnam māci, ka dzīvas radības ir kaut kāds rotaļlietas?

Gliemeži zemeņu vagās un kolorado vaboles kartupeļos jau nu noteikti ir šausmīgi svarīgas dzīvās radības. Tu varbūt arī odus aiz žēlsirdības pret dzīvām radībām baro? (t)(t)

lasīt gliemezīšus u.c. kustonīšus, likt spainītī un tādā garā

Es atvainojos, bet ko lūdzu? Tu nopietni savam bērnam māci, ka dzīvas radības ir kaut kāds rotaļlietas?

Manā skatījumā ideāli ir ja līdz +/- 2 gadu vecumam bērnu var nelaist bērnudārzā, sliktākajā gadījumā ar auklīti vai kādu tuvu cilvēku pavadīt dienas ja mamma visu dienu strādā. Es nesaku, ka mamma nekad nekur nedrīkst iet, bet, manuprāt, aktīvu darba dzīvi vajadzētu atsākt apmēram ap bērna 2 gadu vecumu.

Mātes un aprite....brrr...kaut kā labi neizklausās.
Alkas pēc sabiedriskās dzīves, manuprāt, var gūt arī citādos veidos, joprojām pavadot ar bērnu vismaz 70, 80% laika. Un it nemaz nebūsi noplukusi, neinteresanta mājsaimniece.
No pieredzes un cik apkārt redzēts, darbs, lai cik jauks un sirds, tomēr paralēli visam atnes līdzi arī savu smagumiņu.
Man ideālā variantā vislabāk šķiet, ka māte pavada to pusotru gadu ar bērnu mājās, bet neaizmirst par sevi. Beidzot var apmeklēt kādus kursus, nodarbības, vispār pievērsties jomām, kuras šķita neiespējami vai grūti apvienot ar darbu. Jā, tas pie nosacījuma, ka ir atbalstošs vīrs un citi radinieki. Un pie nosacījuma, ka ideālais variants :-D

Neon, es ļoti labi saprotu Tavu nostāju, bet man ir tā, ka atstāju bērniņu ar citiem, jo pašai darbs, ārsti vai kas cits. Bet man to negribās, jo nevis es neuzticos citiem (ļoti uzticos savai mammai, otrajai pusītei, viņa vecākiem), bet man pašai patīk to laiku pavadīt ar viņu. Man patīk viņu ucināt, mīļot, rādīt, ko drīkst un ko nē... Man patīk bērniņam mācīt ēst, skraidīt ar viņu pa āru un dauzīties, lasīt gliemezīšus u.c. kustonīšus, likt spainītī un tādā garā. Man ļoti gribās vairāk laika ar viņu pavadīt un man ļoti patīk bērna raksturs, patīk redzēt kā no mazulīša pārvēršas par lielāku bērnu katru dienu. Tas ir viens no iemesliem kāpēc man ir grūti izprast mammas karjeristes vai, drīzāk, mammas "ballētājas", jo tas mazais bērniņš viens liels brīnumiņš vien ir.

Izlasīju Neons komentāru un arī man šādas te māmiņas apkārt grozās, kas nevar bērnu ne mirkli atstāt, domā ka bez viņām pasaule apstāsies un neviens cits kā tikai viņa par bērnu parūpēties nespēs. Un pats galvenais, uzskata, ka zīdainis viņas mīl. :D Cik man nav teikts, ka mans mazulis mani mīl un bez manis nespēs, tad nu dziļi sirdī rēcu un saprotu, ka ar tādu cilvēku man nav pa ceļam. Realitātē viņam ir pilnīgi vienalga, kas iedod pudelīti, nomaina autiņbiksītes un spēlējas ar viņu, vai tā ir mana mamma, mazuļa tētis, viņa mamma vai attāla draudzene. Lai gan man atgriežoties, būs laimīgs bez gala, tomēr man izejot no istabas ne aci nepamirkšķinās. Un protams, ka bērns pierod pie mammas un ar laiku sākas visādas izdarības, bet tas nav tāpēc, ka esi izspiedusi viņu caur savu vagīnu vai ar kaut ko īpaša, bet gan tāpēc, ka mazulis ir pieradis pie Tevis un Tavā kompānijā jūtās tā it kā var nojaukt robežas un ļaut emocijām vaļu.

Nereti kā iemeslu bērnu taisīšanai dzirdu, ka tā ir sevis atražošana. Tad nu īsti nesaprotu, kāpēc sevi ir jāatražo? :D

Eriksons, un tādas, kuras neatgriežas entos gadus, jo drīz vien piesakās otrs, tad vēl trešais... Man tas šķiet jauki, bet jeibogu, tikai ne man :-D

Taipaša laikā ir mātes kuras apritē neatgriežas pat 3 gadus pēc dzemdībām

Ka jau cosmo...ir tikai melns vai balts. Tagad izrādās ir tikai karjeristes vai nenormālās cāļu mammas kas 24/7 ir ar bērnu :D
Es nessmu ne viens ne otrs...uz darbu galīgi neraujos, laigan šad tad pastrādaju mājas. Un neesmu nekopta, garlaicīga ar bērnu apsēsta māte. Loģiski 24 stundas 7 dienas nedēļā tikai bērnam ir traki, ta var nojūgties tiešām, gribas redzēt arī citus cilvēkus un darīt citas lietas, bet man tas nav darbs, pirms bērna darbs man nebija visa dzīve un arī tagad es tur neraujos. Bet tāpat man ir gana daudz lietu ko darīt bez bērna un mājās nav jāsēž. Uzskatu ka esam gana daudz kopā bet arī sabiedriskā dzīve un citas lietas ir labā balansā.
Manējā vispār dārziņā tiks visticamāk ne ātrāk kā uz 2.5 gadiem, netaisos es iet strādāt lai nopelnīto naudu atdotu auklei, svešam cilvēkam.

Mana priekšnieka sieva jau pēc divām dienām ar visu zīdaini rokās skraidīja un bīdīja biznesu (un darīja to līdz braukšanai dzemdēt)! Vot tad es patiešām biju šokā. Un izskatījās, ka viņa jūtas pilnīgi normāli! Viss kā parasti, tikai rokās groziņš ar bērnu! Apbrīnojami! Bet viņa vispār ir ļoti darbīga, enerģiska un ambicioza sieviete, šķiet, ka viņa spēj visu!
No vienas puses uzskatu, ka tas nav normāli, bet no otras - abrīnoju ka tā var!
Ne īsti pa tēmu:
Tevis minētā sieviete - izrādās, ka tādas eksistē. Apbrīnojama karjera un ļoti izskatīga, šarmanta. Nebrīnos, ka Klūnijs lauza savu 20 gadus turēto solījumu viņas dēļ (kāpēc viņš vispār tādu deva? )
Pats Klūnijs jau arī ļoti izskatīgs un šarmants. Izcils pāris.

Katram, protams, var būt savs viedoklis, bet kāpēc radīt to dzīvībiņu, ja tu netaisies laiku pavadīt ar to mazo? Man ir ļoti grūti saprast kāpēc citas izvēlas doties uz darbu ātrāk un raujas prom no bērna. Tā taču ir radība, kas ir no tevis ļoti atkarīga un tu esi tai vistuvākā... Man pašai ir šobrīd darbs un mazs bērns, un man ir ļoti grūti būt no bērna prom. Tas laiks, kad tas bērniņš ir mazs tiešām paiet ātri, kā jau Caloo minēja.

Zini kā, cosmo patīk pārspīlējumi, tad nu te būs vēl viens... Man nav saprotamas tādas cāļumammas, kuras bez bērna nevar ne minūti pabūt un reāli kā apmātas ar to savu bērnu. Vīrs (bērna tēvs), piemēram, iziet ar bērnu pastaigāt, bet māte teju sirma paliek no uztraukuma tupot mājās (iespēja atpūsties pusstundiņu, kamēr bērns ar tēvu ārā). Tā vietā, lai kaut ko padarītu vai atpūstos kājas sacēlusi - zvanās katras 5 minūtes un lūr pa logu, kur šie tik ilgi. Ir sievietes, kuras uzskata, ka bez viņām un viņu klātbūtnes/uzraudzības tas bērns nomirs vai ne tik sliktā variantā - kaut ko sev noteikti traumēs. Neuzticas nevienam! Tas taču nav normāli! Labāk lai iet strādāt jau pēc dažiem mēnešiem, nevis nespēj pārvriezt nabassaiti līdz nāve šķirs... 8h darbalaiks nav visa diena (citas atsāk pat tikai uz pusslodzi vai vispār strādā no mājām) un bērnam nekas nenotiks pa šo laiku - paspēs gan mammu redzēt, gan uzmanību saņemt un rūpes un visu to, ko jebkurš cits bērns normālā ģimenē. Piemēram, redzu pēc savējiem - es neesmu viņiem vajadzīga 24/7. Nekad neesmu viņiem bijusi vajadzīga tik ilgi, pat ne pēc dzemdībām. Tikko dzimušiem vajag ēdienu un miegu (uzmanību un ieaijāšanu) un ir pilnīgi vienalga viņiem vai to nodrošina mamma, tētis, omes vai aukle. Tālāk - bērns vnk pierod, ka mamma bija visu laiku blakus un tāpēc no viņas tad arī visu pieprasa. Ja nebūtu mammas visu laiku blakus (dažas stundas darbā) - bērnam nerastos nekāda trauma un atrastu blansu starp savām vajadzībām/vēlmēm un personu, kura konkrētā brīdī var to visu sniegt. Mūsdienās ar tiem bērniem ucinās un apejas kā ar tādām jēlām olām... Nu nav tas nepieciešams. Ja bērni tiek mīlēti un par viņu komfortu tiek parupēts (bez pārmērībām) nav nepieciešams atrasties blakus 24/7 kontrolējot katru soli un darbību.