Dzīvības vērtība

Drīzāk praktisku lietu cena, zinot visas izmaksas, no kā ģimenei jāšķiras, un kaut kas klāt, cik nu varēja iedot.

Totally nedomāju, ka viņš vai kāds cits to vērtību tagad izmērīja tajos 10tk.

Man jautājums, kāpēc viņi vispār atradās mašīnā? Vai neredzēja, ka šoferis ir dzēris? Ja redzēja un tik un tā pieņēma izvēli sēsties ar viņu mašīnā, tad tā kļūst arī par viņu atbildību. Es neuztveru to kā dzīvības vērtību 10 000 eiro apmērā drīzāk vecāku mierinājumu 10 000 eiro apmērā.

Hey_Lola, viss ok, bet nu varbūt, ja būtu nauda, viņš kaut miljonu būtu iedevis, kas diez vai izpirktu to sajūtu. Kaut 50tk. Tagad aij, aij, aij, 10 tūkstoši bija cena, redz kā.

macaw šis stāsts ir burtiski par tēmu "dzīvības vērtība" (naudas izteiksmē). Tas arī viss. Protams, mirušu cilvēku vairs neatgriezt. Kas noticis, tas notics.

Breivik blakussēdētāks, kurš nomira bija pilngadīgs, meitene, kura cieta - nepilngadīga, vēl viens puisis cieta, taču neesmu pārliecināta, kāds bija viņa vecums.

Tie, kas neiebrauc šajos vārdos, ir laikam tie matemātiķu, fiziķu sausiņi, kam tēlainā domāšana nepiemīt.

:D
*

Jāpiemin, ka mirušā puiša ģimene aizrāvās ar alkoholu, bet fakts paliek fakts, ka šajā gadījumā cilvēka dzīvības vērtība bija 10 000 €...

Nauda nemaina notikušo, tik dod iespēju pienācīgi atvadīties un savākt kopā dzīvi. Viņi izvēlējās pieņemt naudu, tā ir viņu lieta, tikpat labi, varēja būt nosacītie sodi un nekas nebūt, tikpat labi cietums, tikpat labi cits naudas sods kā kompensācija (pieņemu, ka mazāks). Nu bet tā ciniski domājot, nu un? Summā problēma, ka tā jāizceļ? Un cik tad? Miljonārs viņš bija, ka miljonu varētu paprasīt?

Tas ir prāta vingrinājums

Aplūkojot no malas, jā, kā pliks vingrigājums, kad notiktu kas nopietnāķs vingrinājumiem nebūtu laika, var ieslēgties autopilotā, arī tas ko no malas aplūkojot, katrs pa sevi vel šaubītos darīt, vai pirmajā brīdī izvairītos. Vai nu tie ir instinkti, vai kas, skaidri izmērīt % gatavību tādā un tādā situācijā iet pretī kaut kam uz risku - grūti, jo var mainīties skaitļi, to pat nezinot.

Hey_Lola, vai blakus sēdošie cilvēki bija nepilngadīgi?

Man atkal šķiet, ka "dzīvības vērtība" ir normāls vārdu savienojums un pat "trešdienas krāsa" ir normāls vārdu savienojums. Tie, kas neiebrauc šajos vārdos, ir laikam tie matemātiķu, fiziķu sausiņi, kam tēlainā domāšana nepiemīt. Jūs pat nespējat iedomāties, kādi vārdu savienojumi un mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi (kaut arī tieši dzīvības vērtības gadījumā tādu nesaskatu, bet pieminu vispārīgi) tiek izmantoti grāmatās. Man liekas ļoti labs pārsprieduma temats, jo īpaši, ja iegroza šo tēmu aktuālās problēmās (pēdējais komentārs arī pa ķeksi, varētu, piemēram, runāt par morālajām kompensācijām vai par maximas traģēdiju un tiesas darbu attīstību). Un tas viss iederas tēmā, literatūrā nav tā kā matemātikā, kur 2+2 ir tikai viena pareizā atbilde.
Protams, ja pārspriedumā par dzīvības vērtību meitene sāktu stāstīt, kādas kurpes vakar nopirka, darbs tiktu novērtēts slikti, jo tas nebūtu piemērots tematam. Bet, ja meitene spētu pamatot sakaru kurpēm ar dzīvības vērtību, tad darbs nebūtu novērtēts pārāk slikti, jo tiek vērtēta arī argumentācija.

Tā kā te jau ir dažādi viedokļi, tad izstāstīšu reālu notikumu, kas nav senāks par diviem mēnešiem.
Bērnības draugs..nu jau attāls paziņa, brauca dzēris pie stūres un mašīnā atradās vēl 3 cilvēki (2 brāļi un māsa no vienas ģimenes). Notika avārija un puisis nobrauca no ceļa, rezultātā mira blakussēdētājs un arī pārējiem smagas traumas.. Pirms kāda laika uzzināju, ka šofera vecāki mirušā puiša (un cietušo bērnu) mātei piesolīja naudu, lai netiktu izvirzīta apsūdzība un viņa to pieņēma, līdz ar to vadītājs staigā uz brīvām kājām.
Jāpiemin, ka mirušā puiša ģimene aizrāvās ar alkoholu, bet fakts paliek fakts, ka šajā gadījumā cilvēka dzīvības vērtība bija 10 000 €...

Sāls ir nevis tajā vai dzīvībai ir kāda izsakāma vērtība, bet tajā, cik labi tiks formulēta doma, cik loģisks būs pārspriedums. Jau šajā diskusijā parādās, cik abstrahēti vai burtiski dažādi cilvēki uztver vienu un to pašu jēdzienu. Tas ir prāta vingrinājums un ļoti skumji, ka daži to nesaprot.

Diemžēl pārspriedums ne par tēmu, jo autore jautāja par dzīvības vērtību, bet šeit pārspriedumi ir par konkrētā indivīda nodzīvotā mūža vērtību, atkarībā no viņa devuma sabiedrībai u.tml., kas ir pavisam cita opera.

Tas arī ir subjektīvs skatījums uz to, kā var vērtēt dzīvību. Šeit nevar būt pareiza vai nepareiza sprieduma.

Ineteresanti ar tiem, kas saka, ka "dzīvības vērtība" ir bezjēdzīgs vārdu salikums. Kāpēc tad jūs nenogalinat visus cilvēkus, kuri jums nepatīk vai pasaka kaut ko riebīgu?

Neredzu nekādu saikni starp pirmo teikumu un otro. Ja es uzskatu, ka ''trešdienas krāsa'' ir bezjēdzīgs vārdu salikums, tad kādēļ trešdienās eju uz darbu? Tāpēc, ka pirmajam ar otro nav nekāda sakara.

P.S. Šeit jau ir uzrakstīts tāds pārspriedums tēmas autorei, ka tikai copy-paste un - uz priekšu!

Diemžēl pārspriedums ne par tēmu, jo autore jautāja par dzīvības vērtību, bet šeit pārspriedumi ir par konkrētā indivīda nodzīvotā mūža vērtību, atkarībā no viņa devuma sabiedrībai u.tml., kas ir pavisam cita opera. Dzīvība ir visiem cilvēkiem (vismaz tiem, kas netiek mākslīgi uzturēti pie dzīvības ar tehnoloģijām) viena. Vienai un tai pašai lietai, kas visos gadījumos ir identiska pati ar sevi, nevar būt daudz dažādas vērtības. Bet tā kā piekrītu xanaxam par nepieciešamību daudziem skolotājiem iepūst trubiņā, tad noteikti arī ar šādu penteri var dabūt labu atzīmi.

Par Daenerys rakstīto, ka mums vairāk būtu žēl par kāda slavena cilvēka aiziešanu, nekā anonīma aviodispečera nāvi - šeit acīmredzami savu lomu spēlē tas, ka slavens cilvēks tiek sajusts kā personīgi pazīstams, tikpat kā tuvinieks.
P.S. Šeit jau ir uzrakstīts tāds pārspriedums tēmas autorei, ka tikai copy-paste un - uz priekšu!

eitināziju nemaz nevar veikt tā vienkārši aizejot un pasakot, ka vēlas. Pirms tam ir neskaitāmi ilgas paihologa vizītes un citu ārstu slēdzieni, lai izvērtētu vai cilvēks tiešām ir "derīgs" morāli šai procedūrai.

Ineteresanti ar tiem, kas saka, ka "dzīvības vērtība" ir bezjēdzīgs vārdu salikums. Kāpēc tad jūs nenogalinat visus cilvēkus, kuri jums nepatīk vai pasaka kaut ko riebīgu? Mīlat visu cilvēci kā Māte Terēza vai Dalailama? Neticu! Baidāties no Krimināllikuma, negribat sēdēt cietumā? Vai tomēr ir kaut kādi morāles un ētikas standarti, kas neļauj nogalināt, jo tas nešķiet pareizi, nešķiet ētiski? Es pat nenonēsātās, apnikušās drēbes nemetu ārā, jo tām nosacīti vēl ir kaut kāda "vērtība", nemaz nerunājot par citas dzīvas būtnes dzīvību.

Par labumu sabiedrībai runājot, aizdomājos - visiem būtu neizsakāmi žēl, ka nomirtu Raimonds Pauls, Uldis Dumpis vai Varis Brasla vai vēl kāds, jo viņi rada mākslu, viņus pazīst visa Latvija, par viņiem jūsmo, viņi priecē cilvēkus, utt. Pa lielam, ja netaps kaut kāda mums nezināma dziesma vai filma, nekas jau nenotiks. Ja nebūs koncerta vai pirmizrādes - nekas jau baigi sabiedrībā nemainīsies. Savukārt, ja savā darba vietā darba laikā nomirs aviolīniju dispečeris, elektrotīklu dispečeris, Latvijas gāzes brigadieris, tur var notikt avārija, nelaime, sākot ar elektrības atslēgumu 100 patērētājiem un daudzdzīvokļu māju atdzišanu -30 grādu salā, beidzot ar 300 cilvēku bojāeju aviokatastrofā. Bet par to lielākā daļa populācijas nemaz neaizdomājas. Jo šie cilvēki ir aizvietojami. Raimonds Pauls nav aizvietojams. Tātad dzīvības vērtību kaut kādā mērā nosaka aizvietojamības aspekts.

Man šķiet.. ja atvērtos durvis eitanāzijai.. tad būtu ļoti, ļoti grūti novilkt robežas, kad šis pakalpojums šķistu pieņemams un kad nē.. :)

Laimīgi tie, kas aizmieg bez mokām, cik atceros manām vienai bija grūtāk, bet parējās omes vienkāŗši aizmiga, gan pārvietojās gan ēda vis, kā ierasti, bet aizmiga.