Tā kā tēma aizpeldēja uz profesijām, tad pakomentēšu to. Ko nozīmē, ja grib, tad var daudz pelnīt vai nesēdēsi rokas klēpī salicis, varēsi pietiekami nopelnīt? Jā, varbūt kāds to spēs, bet ne visiem cilvēkiem ir pietiekami resursi, lai to izdarītu. Izkāpiet no savas komforta zonas, atbrauciet Latviju, apskatieties, kā dzīvo cilvēki. Kāds varbūt ir izprostots vienā darbā, jo uz gultas ir slima māte, kāds varbūt ir dzimis invalīds, fizisks vai garīgs, kāds varbūt ir bārenis, kāds varbūt vienkārši nav ieguvis pietiekamu kvalifikāciju, jo auga nabadzīgā ģimenē un bija jāstrādā un jārūpējas par ģimeni, kāds varbūt auga alkoholiķu ģimenē un tas pārdevēja darbs viņam ir izaugsme, kāds varbūt 50 gados smagi saslima un zaudēja darbu, un neviens darba devējs vairs neņem, izņemot mazkvalificētos darbos. Tie visi ir cilvēku portreti, kas visticamāk strādā par zemu atalgojumu, un ko? Viņi nav pelnījuši cienīgu dzīvi? Lai nu kā, jebkurš un ikviens, kas strādā, ir pelnījis, ka var ieiet veikalā un nopirkt nepieciešamo. Tāda sajūta, ka cosmo ir atrauts no reālās dzīves. Ne visi auguši ģimenē, kur vecāki nodrošina studijas vai pat dzīvesvietu pēc 18. Malači, kas daudz sasnieguši paši, bet ne visi to spēj. Novērtējiet to, kas jums ir, nevis ar augsti paceltu degunu kladziniet, ka pats vainīgs, ka pelni maz, varbūt viņam nebija tādi resursi, kā jums, lai tagad sludinātu to, ko sludināt jūs. Piekrītu tikai tam, ka sāpes dzīvē mēs nevaram izvēlēties, bet ciešanas gan. Var pažēloties, bet jāpieņem, kā ir.