Latvija vai Ārzemes?

Manuprāt, Brandon izcēla divas galējības.. ir jomas, kurās sanāk līdzīgi iespringt un cīnītes gan Latvijā.. gan arī ārzemēs.. tomēr atalgojumam - ojoj kāda atšķirība.
Arī tie sociālie benefiti Latvijā nešķiet sevišķi vilinoši.. diemžēl

Jau gandrīz 10 gadus nedzīvoju Latvijā. Pēc augstskolas absolvēšanas aptuveni 2 gadus dzīvoju UK, strādāju birojā no 9-17. Atceros šo laiku kā ļoti vienmuļu, pilsēta pārpildīta ar iebraucējiem, netīrība uz ielām, īres cenas nesamērīgi augstas. Protams, ir dažādas kūltūras un izklaides iespējas, bet tas ir aizraujoši tikai sākumā. Sapratu, ka šī valsts nav priekš manis, un pēc diviem gadiem atgriezos Latvijā, atradu labi apmaksātu darbu jomā kas mani interesēja, bija iegādāts gan nekustamais īpašums, gan draugi, bet diemžēl nācās saskarties ar Latvijas dzīves realitāti - ofisa intrigas, skaudība, sociālo garantiju trūkums, regulāra nervu bojāšana no priekšniecības, likumdošana, kas tikai pastiprina sociālo un ekonomisko nevienlīdzību, pārkrievošanās un vispārējs cilvēku nīgrums... Nolēmu visu radikāli mainīt, uzstādīju sev mērķi - negribu strādāt ofisā pēc citu sastādītiem grafikiem un klausīties priekšniecības burkšķēšanā. Aizbraucu uz noskatīto valsti brīvprātīgā darbā uz 3 mēnešiem "izošņāt gaisu" un tur arī paliku. Izveidoju savu biznesu un atpakaļ braukt nedomāju. Protams, šeit viss nav rožains un ir savas problēmas, valsts nav no tām bagātākajām, bet ir lietas ar ko varu rēķināties - sociālās garantijas, augstāgs dzīves komforta līmenis, lielāka uzticība tiesiskajai sistēmai... Šobrīd varētu dzīvot jebkurā pasaules malā, kur būtu pieejams internets, bet nē, paldies! :-D

Tie, kas saka, ka viss super arī Latvijā un ka pats savas laimes kalējs.. atkarībā no jomas, kurā strādājat. Ar pārpasaulīgu izcilību un centību - LV vidējā alga ir tik, cik tā ir. Jā, var rauties pa 2, 3 darbiem. Jā, sieviete var dzīvot ar turīgu cilvēku blakus un teikt, ka viss ok. Es savā jomā varētu kaut uz galvas stāvēt, nu nebūtu man LV tādu iespēju profesionāli izpausties, gan arī pārmaiņas pēc spēt ar savu profesiju izdzīvot, kādas tās ir ārzemēs. Nav vienota viedokļa, jo gadījumi tiešām ir dažādi, taču, atpakaļ pie tēmas, uzskatu, ka, kamēr esi jauns, IR jāizmēģina paskatīties otrpus dīķim. Ja ne algas, prof. realizācijas, tad pašattīstības dēļ. Par palikušiem vecākiem-jā smagi, bet arī es aizbraucu, atstājot savu vienu vecāku LV. Bija ārkārtīgi skumji, bet beigās viņš priecājās, ka sevi realizēju, un tas bija lielāks prieks, nekā es būtu palikusi ierobežotās iespējās, turot viņam rociņu. Un ir taču skype, facebook, visi iespējamie veidi sazināties tuvu tā, it kā būtu abi blakus. Draugi? Tie,kā jau te teica, nāk un iet, un šis arguments absolūti neiztur kritiku, ja jāizlemj - palikt vai braukt un mēģināt.

Es, piemeram, labak sūri pelnu naudu un maksāju nodokļus ārzemēs nekā Latvijā. Jāstrādā ir visur, bet gan attieksme, gan atalgojums ir nesalīdzināms ar atalgojumu un attieksmi Latvijā.
Vai tad UK var sēdēt tikai uz benefitiem? Nevajag pārspīlēt!
Un cik daudz katrs pats var ietekmēt neapskaužamo situāciju Latvijā? Īpaši jau ja deputāti atklāti pēc tam iespļauj sejā? Neizskatās, ka viņi censtos darīt Latviju par vietu, kurā veidot ģimeni. Nu un ko es tur varu ietekmēt? Sapņot jau var daudz un dikti, bet ja ir jāizvēlas kurā valstī dibināt ģimeni, tad tā noteikti nebūs Latvija. Ir pietiekami daudz valstu, kurā esot aktīvam sabiedribas loceklim, ir daudz lielāka vertiba un lietas tiešām virzas uz priekšu kardināli, nevis stāv praktiski uz vietas.
Kopš esmu ārzemēs, dzive ir krasi mainījusies uz labo pusi, jūtos kā cilvēks un ne jau tapec, ka naudas vairāk. Attieksme no valsts puses ir ļoti patīkama. Pat esot imigrantam, jutos šeit gaidītāka un vajadzīgāka nekā savā dzimtenē. Dzīve man tikai viena, negribu to nodzivot viduvēji vai arī raujoties uz pusēm, ja varu dzivot daudz reiz labāk citur ieguldot to pašu darbu.

Piekrītu iepriekš izteiktajiem Brandona un Antonello viedokļiem. Pārāk daudziem šķiet, ka ta maģiskā āāāārzemju maizīte nāk pavisam bez garoziņas. Nekur nav tās piena upes ķīseļa krastos. Gribu vēl piebilst tikai to, ka man patiesi derdz tā šausmināšanās un vaimanāšana par to, cik slikti ir LV, it īpaši, ja pats sēdi uz benefitiem UK vai vispār maksā nodokļus kādā citā valstī. Ko tu esi izdarījis, lai tava vide, tava valsts būtu labāka, veiksmīgāka, foršāka vieta, kurā dzīvot? Izņemot zūdīšanos soc.tīklos un vienvirziena biļetes uz laimīgo zemi iegādi? Vismaz būtu pratušies kauna un pārstājuši sevi daudzināt par nezin kādiem LV patriotiem un "es mīlo šo zemi, bet nemīlu šo valsti". Tas ir sasodīts bulšits, nevis patriotisms. Par laimi, es zinu, ka šeit netrūkst uzņēmīgu, aktīvu cilvēku, kam rūp Latvijas nākotne, kuri maksā nodokļus, kuri ir aktīvi pilsoniskās sabiedrības locekļi un kuri cenšas izveidot labāku valsti sev pašiem un saviem bērniem - valsti, kurā varēs atgriezties arī visi tie, kuri pašlaik meklē laimi citur.

Starp citu, Brandona teiktais sakrīt ar to, ko pirms diviem gadiem līdz šim visplašākajā pētījumā, kurā piedalījās 14 000 respondentu no vairāk nekā 100 valstīm par ārzemēs dzīvojošiem latviešiem bija secinājuši pētnieki. Tas, neapšaubāmi, nebija vienīgais secinājums, tas, protams, iezīmēja arī citas problēmas, kāpēc daudziem ir noliedzošs viedoklis par dzīvošanu Latvijā, bet ne par to šoreiz ir runa.
Šajā pētījumā iezīmējās, ka vismazāk kritiskos vārdus Latvijai velta ļoti augstu kvalificēti ārzemēs dzīvojoši latvieši - speciālisti ar izcilām, vērtīgām zināšanām, jo:1) šie cilvēki uz ārzemēm dodas nereti tāpēc, ka viņu zināšanas kādā jomā ir unikālas, specifiskas, ko Latvijā nav iespējams likt lietā; 2) viņi dodas uz ārzemēm, lai strādātu profesionāli daudz plašākā mērogā, būtu vadošos amatos un/vai būtu vadoši speciālisti daudz lielākās korporācijās, ko Latvijas mērogs nevar piedāvāt. Bet kritiskus vārdus Latvijai viņi nevelta, jo pasauli uztver kā ģeogrāfiskus punktus, kur realizēt savus talantus plašākā mērogā (jo visbiežāk šie cilvēki ir mobili, viņu zināšanas pieprasītas un tāpat neuzturas vienā valstī ļoti ilgstoši),taču arī Latvija šiem cilvēkiem ar potenciālu netraucētu dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, tāpēc arī nav rūgtuma un aizvainojuma.

Nu perfekti Brandons pateica. Bet ja sapnis ir luni laist un normāli dzīvot, tad tiešām, to laikam ir vieglāk izdarīt ārzemēs.
Latvijā ir ļooooti daudz ko darīt, tikai vajag savas idejas attīstīt, strādāt pie tām, meklēt sponsorus partnerus, apgūt visātrāko ceļu caur birokrātijas un likumdošanas gaiteņiem, mācīties un augt. Tik daudz, kā pie mums, reti kur ir ko darīt.
Es esmu un būšu Latvijā, ne jau patriotisku jūtu vadīta, bet mana mentalitāte ir piesieta šejienes cilvēkiem, šejienes videi. Vienīgā valsts, kurā spētu iedomāties sevi dzīvojam, ja ne šeit, būtu Igaunija. Absolūti nevilina Šveices, Spānijas un Amerikas, UK šķiet diezgan noiets un pārāk haotisks etaps. Jā, man ir paziņas, kas aizbraucot uz ASV strādāt, trešajā mēnesī nopērk māju (kredītā, protams), kamēr šeit palikušie kolēģi pirmajai iemaksai krāj gadu gadiem, bet vai tas ir tas sapnis? Ja jā, tad - aiziet :)

Pieceļos kājās un applaudēju Brandons viedoklim.

Daru zināmu, ka esmu periodiski bijis abās okeāna pusēs, tādēļ netērēju Jūsu laiku ar tukšu viedokli. Un tomēr.. vienmēr licies diezgan ironiski lasīt tekstus no sērijas: “Šeit nekad nerealizēšu savus sapņus, nesasniegšu mērķus utml.” Negribu kurināt naidu, bet tā vien gribas uzvaicāt, cik daudzi tos lielos sapņus un mērķus aizbraucot ir realizējuši? Mana pieredze rāda, ka aizbraucēji pamatā dalās divās grupās: 1) tiešām izcilnieki, jeb tie, kuriem Latvija profesionāli ir par mazu; un 2) sub-viduvējībnieki, jeb tie, kuri nav pietiekoši labi, lai konkurētu un augtu Latvijā, tādēļ brauc citur par nomināli augstāku atalgojumu (bet zemāku purchasing power un sociālo slāni). Pirmā grupa makes sense – ja gribi būt daļa no lielākajiem M&A darījumiem pasaulē, skaļākajām korporatīvajām tiesvedībām vai seja kādai no vadošajām kinokompānijām, ar steigu jābrauc prom. Bet ar gribēšanu vien nepietiek – nepieciešams gan izcils track record, gan vēlme ziedot personīgo dzīvi 80+ stundu darba nedēļām. Realitātē, 99.9%, manuprāt, atkrīt pie otrās grupas – viņi nav nedz izcili (kaut arī paši to bieži neapzinās), nedz īpaši centīgi (pirmās grupas cilvēkie lielākoties nekad nav dzirdējuši par nekādu cosmo forumu). Viņi ir vienkārši cilvēki, kuriem attapības, nepacietības vai (ne)strādīguma dēļ izaugsme Latvijā stagnē. Objektīvi vērtējot, lielākā daļa zinošu hard working cilvēku Latvijā nedzīvo slikti – karjeras hierarhijas kāpums ir daudz straujāks nekā ārzemēs (jā, nav vairs tik straujš kā 10 gadus atpakaļ, bet apdzisis nav), sociālie benefiti ir labi (manuprāt, work-life balance ir pat pārāk labs) un ekonomika kopumā aug straujāk nekā EU. Tam visam pa virsu, es pat neaiztieku tādas lietas kā relatīvi mazi sastrēgumi, laba vide uzņēmējdarbībās sākšanai (eksperimentēšanai) vai jūra pārdesmit minūšu brauciena attālumā (again, pilnīgi irrelevanti pirmajai grupai). Lai vai kā, es nenosodu nevienu par aizbraukšanu; vien par muļķīgu attaisnojumu skandēšanu.

Man ir labi Latvijā. Zinu, ka savā jomā (IT) varētu dabūt labu darbu arī ārzemēs, bet tā kā vīram ir uzņēmēmums te, Latvijā, tad nevienu brīdi pat neapsveram domu par pārvākšanos, kaut vai pāris gadu padzīvošanu ārzemēs.

Piemetināšu to, ka nekāda Latvijas patriote es neesmu. Ticu, ka nebūtu problēmu pārvākties uz citu valsti. Vienkārši pašlaik ar vīrieti esam laimīgi tur, kur esam, un es zinu, ka viņš uz ārzemēm pārvākties nevēlas (vecāku, vecvecāku dēļ). Bet, kas zina, varbūt pēc gadiem viss būs citādāk. :) Es tomēr uzskatu, ka mājas ir tur, kur ir cilvēki, nevis kāda konkrēta vieta.

Ilgtermiņā, ja būtu iespējas pārvākties, izvēlētos ārzemes. Lai gan esmu Latvijas patriote, ļoti labi uz savas ādas esmu izbaudījusi to, ka no patriotisma vien dzīvot nevar...

Piekrītu elzaelza rakstītajam tādā aspektā, ka neviens jau necenšas sariebt pacientam izrakstot paracetamolu... bieži vien tiesām tiek sagaidītas brīnumu lietas nespecifisku kaišu gadījumā :)

Stradaju arii peetiijumaa ar valsts strukturaa stradajosajiem, un arii tur ir pamatiiga plaisa.
Vaditaji pelna 2000 un uz augshu, kamer zemaku strukturu darba izpilditaji pelna 500-600 eiro.

Patīkami just savu piederību Latvijai, redzēt ka bērni te uzaug un ikdienā runā savā dzimtajā valodā.
Protams ka labākā labklājība ārzemēs būtu, bet dzīvot un pazust tajā pieblīvētajā nāciju putrā, galīgi negribās.
Arī lielākā daļa radinieku te dzīvo, vairāk vai mazāk savas dzīves te ir labi iekārtojuši.

Esmu arii Latvijas patriote, un uzskatu ka Latvija ar viru dzivojam labi, uz citu valsti parvaakties neveelos.
Mums abiem ir darbs profesijaa, esam izglitoti, nepelnam tukstoshus bet ar dziveslimeni esam apmierinati. Ja paskatos ka dzivo dazhi mani draugi Anglija, Vacijaa, tad dziivojam Latvijaa labaak kaa vinji tur ar savam it kaa lielajam algam. Vieniigaa buutiskaa atskiriba ir taa, ka draudzene atljaujaas pirkt ljoti daudz šmotkas, smaržas, kosmetiku, bet viņai nav pat auto, un arī dzīvo ljoti parasta mazaa dziivokliitii. Vinja veel dazreiz kaut kur aizceljo, bet nekas WOW.
Es veletos Latvijaa veel nedaudz lielaaku algu, ja kopbudzeta buutu +500eiro klaat, tas buutu ljooti labi, vareetu celjot biezhaak. Latvijas probleema ir taa, ka ir izteikta noslanoshanas, ljoti turigi un ljoti mazturiigi. Nav godigi, ka uznemejs brauc ar jauniem auto, dzivo luksus dzivi, kamer vinja padoties nevar savilkt galus kopaa, turklat vins vel nemaksa nodoklus, izmaksa algas aploksne, kas vel vairaak apjaaj tos nabaga cilvekus. Arii stradaajot lielajos uznemumos ir noverots ka algas ir diezgan mazas nemot veeraa to cik ienesigi dzivo vaditaji un ipasnieki.

Es par labu arzemem izlemu attiecibu del. Bija izvele vai palikt Latvija, taja bridi loti zemu atalgota darba, vai izveleties attiecibas un velak veidot gimeni. Sapratu, ka ar to algu es neko nevaru izdarit, pat viena pati noiret normalu dzivesvietu nevaretu.
Paslaik dzive ir bez stresa liela, varu pavadit laiku ar bernu un nedomat, ka vins piespeidu karta jasuta uz bernudarzu un pasai jaatgriezas darba. Latvija diemzel tadu siku, ka sieva var pasedet majas, reti kurs var atlauties.
Bet parvaksanas uz citu valsti ari nozime milzigs parmainas un stresu- jauna valoda, klimats, ediens, kultura un tradicijas, bet ja loti velas to var parvaret.

Savu nākotni redzu Latvijā. Jā, varbūt finansiāli nav tik spoži kā labklājīgākās valstīs, taču ir tik daudz kā forša un laba!(par klapēm es to nesauktu) Nesen tikos ar drušku, kas nu jau vairāk kā 10 gadus dzīvo ārzemēs un viņa bija tik ļoti amerikanizējusies/angliskojusies, pilnīgi cits cilvēks(kas ir normāli), bet sapratu tas nav man un, ka esmu īstajā vietā. Ar katru gadu arvien vairk novērtēju, kas man ir dots un cik labi jūtos Latvijā.

Esmu vairākus gadus dzīvojusi ārzemēs, tagad atkal dzīvoju Latvijā. Jāatzīst, ka lielu atšķirību neizjūtu, jo es zinu, ka man blakus ir cilvēks, kas par mani parūpēsies arī tad, ja palikšu bez darba utt.
Pašlaik nekādu šiko darbu nestrādāju un arī atalgojums nav nekāds lielais, bet man pagaidām ir labi, kā ir. Jāsāk sevi vairāk motivēt, un tad jau arī iespējas būs plašākas.
Nezinu, pēc kā šeit tiek mērīts labs un slikts dzīves līmenis, bet mājoklis mums ir, mašīna ir, uz teātri un koncertiem vismaz reizi divos mēnešos noteikti ejam, ekskursijās pa Latviju braucam, reizi/divas gadā sanāk arī uz ārzemēm aizlaist. Vai tas, ka man nav dārgu zīmolu apģērbs, elektrotehnika, daudzu tūkstoš vērti ceļojumi nozīmē, ka man ir slikta dzīve un zems dzīves līmenis?Pati domāju, ka, nē. Bet katrs jau pasauli redz citādāk...

šodien, kad pēc 4h ko pavadīju neatliekamās palīdzības punktā mani aizsūtīja mājās ar paracetamola recepti, man sāka likties, ka es gribu atpakaļ uz latviju

tādiem man tā arī gribas pateikt "brauc vien , ja gribi , lai pa kreisi un labi izraksta visādas zāles , ka tik vairāk sazāļot " .Atširībā no Latvijas , ārzemēs ārsti ir kvalificēti speciālisti , kuri nenodarbojas ar zāļu izrakstīšanu skata pēc . Vienkārši tu pati esi pieradusi pie postpadomju sistēmas un ārstēšanas , lai gan patiesībā , ja tev būtu tiešām nopietna kaite , neviens tāpat vien tev neizrakstītu paracetamolu . Acīmredzot tava problēma ir nothing special un paracetamols tādām pārejošām kaitēm ļoti labi palīdz .