Kautrīgums

Viss ir domāts vienā, plūstošā domā varbūt. :D

Sāksim ar to, ka... Ja saraksties ar kādu meiteni internetā (vai sms), lūdzu, lieto pieturzīmes (komatus, punktus utt).
Atvaino, bet.. ļoti cērtas acīs!

Parastiem un neglītiem ir 0 izredžu.

Traki, ne? Labi, ka tāpat to tev nevajag.

Internetā "pieJiet' pie meitenes var vieglāk par vieglu!

Parastiem un neglītiem ir 0 izredžu.

@Westpoint man 18 gadu

Čalīt! Ir 21. gadsimts, un tu jautā? Internetā "pieJiet' pie meitenes var vieglāk par vieglu! Lūk, mūsu vecākiem bija grūti - bija jākvern ballēs un tad "jāJiet" klāt. Bet sievietēm vispār - jāstāv vai jāsēž malā un rātni jāgaida, kad kāds "pieJies".
Taču, lai iepazītos internetā, piedomā, lūdzu, kā tu raksti. Pieturzīmēm ir ne tikai dekoratīva nozīme, bet arī funkcionāla. Veiksmi!

KB-9 un Neons taisnība - vnk vajag sākt socializēties pa čomisko un uzturēt draudzīgas un paziņu attiecības arī bez nolūka meitenes nocopēt. ;)
.
Ļoti bieži puiši (un arī meitenes) ļaujas tam glupajam aizspriedumam, ka neradinieki no pretējā dzimuma frontes noteikti ir potenciālo attiecību vai seksa objekti - un te arī sākas visas problēmas. Pietiekami prātīgas meitenes parasti intiutīvi jūt, ar kādu mērķi puisis sāk (vai vēlas sākt) sarunu - un, ja tas ir ar mērķi obligāti nokoļīt meiteni, bet viņai tam nav intereses, tad viņa intiutīvi atradīs veidu, kā tādu pazīšanos pēc iespējas ātrāk pārtraukt vai nemaz nesākt. Tā ka visa atslēga ir attieksmē - jo to baismīgo izmisumu pēc attiecībām vai seksa jūt, un tam atsaucas tikai tādi tipi, kam pašiem ir tikai tādas intereses vai nepieredzējuši un naivāki cilvēki (ko tāpat tie agri vai vēlu labo :-P ).

Mana doma drīzāk bija ar uzsvaru uz to, ka daudzi nemaz neievēro meitenes, kuras ir paziņu lokā, bet meklē nez kādas tur nesasniedzamās, idealizētās, īpašās, tur - nez kur uz ielas; nevis sāk ar to, ka apskatās, kas ir tuvumā. Pat, ja skola ir garām - ar klasesbiedrenēm nav aizliegts komunicēt. Es jorpojām uzturu kontaktu ar dažiem saviem klasesbiedriem, kaut skola šķiet bija jau tik sen, ka tas bija citā dzīvē. Tad nu, ja vien cilvēks nav bijis pilnībā sociāli izolēts - tad pazīstamas meitenes var atrast.

Tur ārā :-D

Piemērus studijā, kur būtu jādodas un kā jāizpaužas :D

ja skolas laiki ir cauri un bez panākumiem, tad tas jau ir diezgan bezcerīgi.

:-DTas pie apstākļiem, ja nekur nedodas un neizpaužas...

:-D kur nu kur nu! Socializēšanās un piedzīvojumi velk kopā. No skolas laikiem piemēram nevienu savā lokā meitene nav paturēta, un par cik nekad nesēžu un neesu socos, draugos, facebook, tviter, insta, saiti utt, tad vienīgais iepažīšnās veids parasti kaut ko darot sastopot cilvēkus :-).

Bet kāpēc tāds uzskats, ka visiem tādas ir? Es zinu vairākus, kuriem vienīgās sieviešu dzimtes pārstāves viņu sabiedrībā ir radinieces. Arī šis autors neveidotu tādu topiku, ja viņam būtu kaimiņienes vai skolasbiedrenes. Nezinu viņa vecumu, bet ja skolas laiki ir cauri un bez panākumiem, tad tas jau ir diezgan bezcerīgi.

Kāds sakars ar amerikāņu filmām? Ir skolasbiedrenes, kursabiedrenes, pulciņu biedrenes, kaimiņiemes, kolēģes u.tml. Ir pa pilno meiteņu katra puiša ikdienā, kuras viņš pazīst un kuras nav gluži svešas garāmgājējas uz ielas vai klubā. Un es jau saku, ka jāsāk ar vnk draudzību - tam der arī aizņemtās (kādu dienu aizņemtās var kļūt brīvas).

Neons saskatījusies amerikāņu filmas :D Ja puisis jau tā ir kautrīgs, kas liek pieņemt, ka, iespējams, pazīstamu draudzeņu kā tādu viņam nav vai dažas ir, bet aizņemtas, tad viņš nekad neko tādu kā aprakstīto situāciju liftā - neuzsāks. Līdz ar ko tas viss ir bezjēdzīgi.

Reiz darbavietā braucu liftā ar nepazīstamu puisi. Viņš pateica kaut ko smieklīgu, es pasmējos. Viss! Vēl pāris reizes saskrējāmies gaitenī, liftā, ēdnīcā. Un tā vārds pa vārdam (vairāk gan no viņa puses) - iepazināmies. Nekas sarežģīts.

Nu bet kāpēc jāiet un jāuzsāk saruna ar nepazīstamu meiteni? Vai tad neviena no pazīstamām nav gana simpātiska un intereses vērta?... Sāc nevis ar kantēšanos klāt, randiņiem, komplimentiem utt., bet vnk draudzīgu čomiskumu - un tikai tad tēmē uz ko vairāk. Tā būs vieglāk, mierīgāk, lēnāk un "drošāk". ;-)

Realitātē jāpacenšas, lai atšūtu? Tas ir kā domāts?

Nē, realitātē nav jābaidās no "atšūšanas", jo tas ir pilnīgi normāli. Neiepatiksies vienai, iepatiksies citai.

Realitātē jāpacenšas, lai atšūtu? Tas ir kā domāts?

Domāju, ka nejau jāpacenšas, lai vienkārši atšūtu, bet kā jau xanax teica, lai atšūtu pa skarbo. Nejau kāda, kad viņai pienāk klāt iepazīties, ir tik riebīga, ka otrs cilvēks sāk nožēlot, ka vispār pienācis klāt. Parasti jau diezgan pieklājīgi "atšuj" un psiholoģiska trauma čalim no atraidījuma nepaliks.

xanax, bet būsim reāli, mūsdienās tas ir ļoti grūti izdarāms, vēl jo vairāk, ja čalis nav tas tipiskais, kas vairumam patiktu. Un neiesi jau arī tā vienkārši kā maniaks uzbāzties, nav tie laiki. Ignors dominē. Un pēc vairākiem ignoriem vai atraidījumiem - tur jābūt ļoti lielai pārliecībai un ticībai sev, lai to visu turpinātu darīt.