Šodien ir tik skumjš noskaņojums, ka nezinu pat kur likties.
Kāzas ir garām jau gandrīz kā nedēļu, tik pozitīvas emocijas ir par visu, bet skumji ir par to, ka atkal esam prom un tagad mežiņam kad apciemosim savējos. Žēl, ka viss jau ir garām, gribu to izdzīvot vēl un vēl.
Jātaisa CV un jāmeklē darbs, bet es neko negribu. Negribu te strādāt, negribu mājās sēdēt, gribu tik mājās braukt. Ehh, gribas pačīkstēt.