Cik bieži maināt?

Daudz mainītas darba vietas studentu laikos. Īsākais termiņš - 2 nedēļas. Vai nu nepatika vadība vai pienākumi. Vienu reizi gan bija arī apstākļi - štatu samazināšana. Ilgākā darba vieta - 2,2, tagad esmu BKA, bet atgriežos turpat (l) V
Uzskatu, ka ir vērts mainīt darba vietas, jo kā tad lai atrod savu īsto? Nevajag baidīties, ka uzskatīs par nestabilu, jo, kāpēc gan sevi mocīt? :-)

Pirmajā darba vietā nostrādaju 1,5 gadu. Aizgāju prom, jo nevarēju vairs savienot ar studijām, kā arī pieriebās drausmīgā attieksme, par algu vispār nerunājot. Pusgadu biju bezdarbniekos līdz uzsāku strādāt tagadējā uzņēmumā, tagad ir pagājuši 2,5 gadi, būtu šajā vasarā jau aizgājusi, bet tā kā tika piedāvāts cits amats un cita alga, tad izlēmu palikt.

Man bijušas tikai 2 darbavietas (ja neskaita prakses un piestrādāšanas vasarās). No 1.aizgāju, jo likvidējās, tagadējā esmu 6 gadus. Baidos no nezināmā, tāpēc nevaru saņemties mainīt. Redzot cik sarežģīts apmācību periods mums ir jaunajiem darbiniekiem, nav iedvesmas iet uz ko jaunu.

macaw, jā, vidējs uzņēmums. No vecajiem darbiniekiem dzirdēju, piemēram, ir team building pasākumi uz, kuriem neaicina, tā vietā, piemēram, uzaicinās uz algai nesamērīgu pasākumu, tad uzrunā uz tu, pēc gada pāriet uz jūs utt. momenti, kuru dēļ citi ir ātrāk aizgājuši prom, jo jūtas izstumti. Es izklaidējos ar citu uzņēmumu, kur kolektīvs draudzīgs, man tā kā par šo ir bijis vienalga.:-)

10 gadi vienā man būtu murgs

Murgs man tas, visticamāk, nebūtu, bet - reti kad mūsdienu biznesā ir tā, ka 10 gadus no vietas vajag cilvēku ar konkrētām prasmēm. Parasti jau pēc noteikta laika (caurmērā 3-5 gadi) ir tā, ka esošos darbiniekus mēģina bīdīt uz jaunām pozīcijām. Kas principā jau nav slikti, bet - man parasti tad nākas meklēt citu darba vietu, jo ganīt zaļknābjus kaut kā negribas.

Maité, maza kompānija, kur visi kā ģimene, tad jaunajiem grūti iejusties un iekļauties savējo kolektīvā?

Man liekas, ir darba vietas, kur darba devējs var atļauties mainīt darbiniekus, kur nav jāiespringst, lai dotu kādus bonusus un noturētu.

Var tā darīt, bet vairāk būs jātērē apmācīšanā utt. Es gribu atrast darbu uz ilgu laiku, jo man nepatīk intervijas. Kā jau minēju, manā darbā ir darbinieku kodols, par pārējiem, lai cik censtos, ir vienalga.

:-)

Man liekas, ir darba vietas, kur darba devējs var atļauties mainīt darbiniekus, kur nav jāiespringst, lai dotu kādus bonusus un noturētu.

Es mūžīgi neesmu mierā ar to, kas ir, man periodiski pieriebjās vieta/specifika/kolēģi/atalgojums, vnk apnīk sēdēt vienā vietā, trīties sāku apmēram ik pēc 2 gadiem, k.ko mainu vidēji 3/3,5 gadus.
Būtisks faktors arī tas, ka manā profesijā atalgojums būtiski mainās tikai pārrotējot no viena uzņēmuma citā, neviens lojalitāti te nenovērtē un algu līmenis paaugstinās pārsvarā jaunajiem darbiniekiem.
10 gadi vienā man būtu murgs.

Es iešu prom nostrādājusi 2,5 gadus, gribēju strādāt kādus 5-7, bet darba apstākļi un attieksme ir palikusi briesmīga. Darba maiņas parasti ļoti pārdzīvoju, šajā nozarē man šķiet, ka sevi izsmēlu, viss. Mani uzrunāja konkurentu uzņēmums, nezinu, ko teikt, aiziešu paklausīties.

Uzskatīt par nepatstāvīgiem cilvēkiem tos, kas darbu maina reizi piecos gados, ir tāda ierūsējušu latviešu uzņēmēju domāšana.
Jūs būsiet pārsteigti, kad paskatīsieties darbinieku mainības koeficientu pasaules ietekmīgākajās kompānijās. Piemēram, google, Amazon.com darbinieki vidēji strādā +/- 1 gadu. Vidējā alga pārsniedz 100 tūkstošus dolāru gadā. Un domāju, ka jebkurš ir kaut reizi redzējis bildēs/video, kā izskatās, piemēram, Google birojs. Varētu padomāt - katra darbinieka sapnis.
Pieteikumu skaits uz darbu Googlē katru gadu ir mērāms miljonos. Un, ja jau šai kompānijai būtu tik svarīgi tas, lai darbinieki pie viņiem paliek vairākus gadu desmitus, tad viņi jau sen kaut ko būtu darījuši lietas labā. Taču viņiem acīmredzot lielā darbinieku mainība nav šķērslis, jo bizness plaukst un zeļ.
Ja man būtu jāizvēlas darbinieki/padotie, es visdrīzāk neizskatītu variantus, kur darbinieks darbus ir mainījis ik pēc dažiem mēnešiem. Bet, ja runa iet par darba maiņu ik pēc dažiem gadiem, tad vērtēju to ļoti pozitīvi.

No pirmā darba aizgāju pēc ~2.5gadiem, jo sapratu, ka tas ceļš tomēr man vairs neliekas saistošs ilgtermiņā (nomainīju pilnībā nozari)
Nākamo nopietno darbu nomainīju, jo arī nesaistījās ar studiju nozari, un tiku iekšā nozarē.
Šobrīd ir pirmais, reālais nozares darbs, kas man patīk, bet arī sevi neredzu šeit ilgtermiņā dažādu iemeslu dēl, nozares ietvaros darbus mainīšu, jo zinu, kas man jādara, lai sasniegtu savu ilgtermiņa mērķi, un mainot darbus ir pierādīts, ka paaugstināties pienākumos un algā var ātrāk lēkājot starp dažādiem uzņēmumiem dažādos amatos, nevis vienā vietā kāpjot pa kāpnēm 20+ gadus, kas arī ir logīski.

Susurrins, atpakaļ pieņēma laipni? :D

Šī ir mana 3. nopietna darba vieta!
Pirmajā aizgāju pati pēc 3 gadiem, jo saruka darbu apjoms un piedāvāja radikāli atšķirīgus pienākumus, lai neatlaistu. Pāris stundas "pastrādāju", kā tagad atceros, tā bija 4diena.. Nākamajā dienā ar šausmām domāju, ka būs jādara tie paši pienākumi. Piezvanīju un teicu, ka apslimu un slimības lapas nebūs, jo ar 1dienu tāpat atvaļinājumā.. pēc 2 nedēļām atgriezos no atvaļinājuma un uzrakstīju atlūgumu, nevajadzēja pat atstrādāt, jo nebija ko darīt. Bet par jauniem pienākumiem vēl nebiju līgumu parakstījusi
***
Otrajā darbā arī ap 4 gadiem nostrādāju. Situācija ļoti līdzīga - sākumā saruka darbu apjoms, tad pamainījās apmaksas sistēma un beigu beigās uzņēmums tika likvidēts. Tas bija pag. gada maijā. Domāju, ka izbaudīšu vasaru un tad domāšu, ko darīt ar savu dzīvi.. bet sanāca, ka ap Jāņiem piedāvāja darbu, izgāju pārrunas un 18. augustā jau saku strādāt. Nu jau gads šajā darbā..
***
Sanāk, ka no abiem darbiem esmu aizgājusi apstākļu spiesta, ne pašas vēlēšanās pēc, jo darbus mainīt nepatīk

Divas reizes - no otrās atgriezos uz pirmo, jo:
- Tikai tad, kad sāk kas neapmierināt, nevarat pavilkt visu?
Pārāk lielas kaprīzes, nosacījumu tik daudz, bet maksāt negrib plus čūsku midzenis kolektīvā, apnika man tur pazemoties.
- Vienkārši vienā vietā ilgi sevi neredzat? Vēlaties daudz ko izmēģināt, vairākas vietas?
Godīgi nē, nepatīk skraidīšana. Forši, ka māki daudz ko, bet CV ne vienmēr palīdz. It īpaši ja īsā periodā maina vairākus.
- Meklējat darba vietu, kas patiktu līdz kaulam, bet vēl nav sanācis atrast?
Tieši tā. Bet es vēl jauna, tā kā man viss priekšā :-P
- Izsmeļat sevi vienā vietā, iestājas rutīna, vēlaties lekt nezināmajā?
Mājās biju darbā, darbā biju tikai darbā, brīvdienās biju darbā, bet kolēģis par mani teica - nekoncentrējas, tas nekas, ka sēdēju ilgāk, iedziļinājos maksimāli...tā es sevi nodedzināju. Iegāju depresīvajā noskaņojumā, neko negribēju, kļuvu agresīva, baidījos no cilvēkiem, stress liels...
- Ticat, ka ilgu laiku strādājot vienā vietā, rūk produktivitāte, iestājas stagnācija?
Lai tā nenotiktu, ir jāmērķē augstāk, jāizmanto iespējas, jaunās idejas jāpieņem utt., galvenais nestāvēt uz vienas vietas..
- Parādās jauns darba piedāvājums, kas uzrunā vairāk? Vai kāda cita darba vieta jūs uzrunā?
Uzrunāja, ka gribu mācīties un meklēju darbu, kas ļaus man to darīt. Atradu

negrib mainīt darba vietu (uz augstākiem amatiem gan tēmē)

Vismaz pāris reizes esmu mainījis darbu, jo mani ir nolikuši izvēles priekšā - vai nu beidzot audz un sāc pieskatīt šito bariņu zaļknābju, vai arī...

Ilgākais vienā vietā - 8 gadi. Īsākais - 2 mēneši. Mainu darbu, ja neredzu savu pienesumu, vai arī parādās kaut kas interesantāks. Tīri atalgojuma dēļ prom gājis neesmu nekad - bet es arī laikam nekad neesmu strādājis par atalgojumu, kas man nebūtu pieņemams.
BTW, man ļoti simpātiska liekas (arī manā vecumā) brīvprātīgā darba iespēja - kad savā brīvajā no pamatdarba laikā bez atlīdzības vari darīt kaut ko tādu, kas tiešām patīk. Un no kā ir redzama jēga. Tiesa, nereti gan ir tā, ka to ideju, kas šādi tiek realizēta, savādāk nemaz izdarīt nevar - komerciāli tas vai nu nebūtu iespējams vispār, vai arī būtu ar totāliem mīnusiem.

Patreizējā darba vietā nostrādāju kani pusgadu. Aiziet pamudināja tas, ka 5 mēnešus sēdēju bez darba, pat nesaprotu par ko man maksā. Arī vadītājs dikti dikti sāka besīt, nesaprotu kā tāds cilvēks var būt vadītājs, kurš nemaz nezina neko par šo jomu (t)
Jaunajā darba vietā mani gaida vismaz 8 kolēģi no iepriekšējās darba vietas :-D Par to esmu priecīga, jo cilvēki super (l) Zinu, ka arī darbs noteikti būs daudz vairāk kā šeit (l)

Kad vairs nevaru izturēt ne darbu, ne kolēģus, ne priekšniekus. Un tas notiek ik pēc pāris gadiem.