Problēma ar kolēģi

Man jau tomēr šķiet, ka, ja cilvēks tiešām būtu labs profesionālis, tad neviens pusdienu badijs viņu nepārspētu intervijas konkursā un neizstumtu no vietas. Sliecos uz to, ka šie čīkstētāji tomēr ir tikpat lieli lietpratēji, cik tie pusdienu badiji, draudzeņu sievas utt., tikai atraduši uz ko novelt savu nespēju izcīnīt vietu konkrētajā firmā.

Nu, nu. Ja vietā jau ir kāda priekšnieces draudzenīte, tad diez vai tiks meklēts jauns darbinieks. Un ja meklēs darbinieku tajā pat laikā, kad arī draudzenītei rokas brīvas, tad iegrozīs viņu siltajā vietiņā. Šie gadījumi pat nav atkarīgi no potenciālo darbinieku profesionalitātes, bet gan stulbiem cilvēkiem, kuri uzņēmumam grib kaitēt, lai tikai būtu kāds, ar ko pusdienās aiziet. Ticiet vai nē, bet nekompetence sit augstu vilni, to pat daudzi neslēpj!

Jessie, es ar meiteni aprunājos. Un mēs nestrādājam 150 cilvēku kolektīvā kur vadība reti tiekas ar darbiniekiem, tādēļ neizveidojas kontakts. Par cik biju viņas tuvākā persona, tikai loģiski, ka devāmies kopā ēst un tādā veidā iedraudzējāmies. Atklāšu - viņa bija mana vienīgā tieši pakļautībā esošā persona. Un gala lēmumu atlaist arī pieņēmu es,jo vadība bija gatava vēl dot laiku.
Ar meiteni viss labi. Pārbaudes laiks tam ir domāts, saprast der vai nē. Kādas pārrunas tavuprāt vēl vajadzēja!? Darbs nav grūts. Esmu pati to darījusi iepriekš,zinu ko runāju. Man pietika 1x parādīt, lai uzķertu kas darāms. Jā,es kļūdījos. Jā, es nereti nezināju ko darīt, bet es ar visu tiku galā. Neesmu ideāla, bet es cenšos un nebaidos arī atzīt savas kļūdas.
Jā, tgd pār manu galvu arī no citu kolēģu puses krīt pārmetumi un viegli nav ne man, ne meitenei,kura vēl strādā jo citu ta mums vēl nav.

Man šķiet, ka Jessie ar to sarunu par darba pienākumiem (patīk/nepatīk), ir domājusi tādus gadījumus, kad personai gandrīz tieši prasa par darbu - patīk, nepatīk, ja persona pasaka nepatīk, tad, uzreiz var runāt par iespējamo šķiršanos (domāts kā darbinieka aiziešana no darba uz abpusējās vienošanās pamata).
Par pašu situāciju, piekrītu Jessie, ka būtu jāizrunājas ar darbinieci - vai viņa nesaprot/nespēj iebraukt savā darbā (šeit jautājums par izglītību - kad viņa pabeidza), vai viņa baidās kļūdīties, tāpēc visu laiku pārprasa/veic uzdevumus tā, lai būtu pilnībā droši (gadījums ar diviem sūtījumiem vienam klientam, varbūt viņa saprata to, tā, ka jāsūta atsevišķi), vai arī viņai darbs nepatīk/dara to tikai algas dēļ (ja šis iemesls, tad uzreiz runātu arī par iespējamo šķiršanos no darbinieka, jo, ja divu mēnešu laikā nespēj veikt pilnvērtīgi (vismaz puslīdz normāli) savu darbu, tad darbinieks diez vai to, kaut kad tā sāks darīt).

Nu nepatiks veicamie pienākumi? Un ?

Ko nozīmē, kā patīk veicamie darba pienākumi?

Un vēl neatbalstu cilvēku nepaturēšanu darbā, ja pirms tam nav veiktas sarunas par to. Vairāk piedomāt, pacensties, vispār uzzināt, kā patīk veicamie darba pienākumi.utt. Uzreiz atlaist, bez sarunas nav profesionāli. Un Tev kā vadītājai ar padoto nav jādzraudzējas pēc diviem mēnešiem.

Bet te jau konkrēti minēja par pienākumiem, kuri atkārtojas.. kaut vai dokumenta sastādīšana pēc parauga. Es saprotu, ka citi mācās pamazām, citi ātrāk, bet kāpēc tērēt laiku un naudu uz cilvēku, kuram tas acīmredzami notiek ļoti lēni?

Ir cilvēki, kas nemāk un pat negrib iemācīt. Pašiem liekas, ka viss tiek paskaidrots, saprotams utt. Man bija līdzīgi apmācīja meitene, kurai likās, ka ir super kruta , bet līdz ko uzdevu kādu jautājumu tā bolīja acis :D
Rezultātā mācījos no pavisam cita cilvēka, kuram nebija grūti atbildēt uz jautājumu. Pierakstīju un tā pamazām, pamazām mācījos. Uzskatu , ka divu mēnešu laikā var nākties saskarties ar lietām, kuras vispār līdz tam nav mācītas un , kuras nemāk izdarīt. Un tad tam, kurš redz to no malas liekas, ko tā dura nav iemācījusies par diviem mēnešiem.

Situācija šobrīd ir ļoti sarežģīta. Bet viss uz labu vai ne!? :-)
Domāju, ka meitenei šāds darbs nederēja. Varbūt pārāk ļoti iespringa uz sīkumiem, baidījās, par maz pieredzes.

Sorry, ja 2 mēnešu laikā ar pietam iegūtu izglītību nespēj dokumentus sagatavot, tad cik vēl laiks jādod? Loģiski, ka nav attapīga.

Heilla, ko pati meitene teica?

petunijayyy
Bet ne visās profesijās ir ļoti svarīgas šīs ūberprofesionālās zināšanas un ekselentā pieredze. Superizdarīgas un profesionālas lietvedes par lietvedēm reti strādā 20 gadus no vietas, īpaši jaunā paaudze, kam raksturīgas ambīcijas, vēlme aug, pelnīt. Ir profesijas, kur profesionālajām zināšanām ir liela nozīme, un ir profesijas, piem. sekretāres, lietvedes, kur primārais tomēr ir apķērīgums. Cilvēks vai nu ir apķērīgs no 1. (labi, 10.) dienas, vai nu nav. Tur nav jāzina specifiska terminoloģija, jāspēj risināt sarežģīti uzdevumi, strādāt ar ļoti saržģītām nozares datorprogrammām, jāpārzina vielu reakcijas ātrums un reaģentu specifika, jāprot darboties ar sarežģītiem mehānismiem, utml. Un ja cilvēks šajās nosacīti vienkāršajās profesijās nav apķērīgs, viņš arī nekad nekļūs par izcilu profesionāli.

Tas tiesa, bet es neesmu bijusi uz pārāk daudz intervijām, kur vienīgā izšķirošā kārta būtu intervija/saruna.90% interviju, uz ko esmu bijusi, ir ar vairākām kārtām, uzdevumiem utt.
Protams, tas neizslēdz to, ka priekšnieks sievas draudzeni var ielikt siltā vietā, protams, tam piekrītu. Bet vienkārši šī vairākkārtējā čīkstēšana šajā diskusijā lika aizdomāties par to, ka varbūt tieši darba meklētāju profesionālās zināšanās ir robs, tāpēc viņus neņem, nevis tāpēc, ka priekšā "jaukie cilvēki".

petunijayyy, nav tā, ka es Tev principā nepiekristu, daļa taisnības Tev ir, bet jāatzīst arī, ka ir tādi cilvēki, kas ir ļoti labi un zinoši speciālisti, bet darba intervijā neprot sevi pasniegt, ir kautrīgi, noslēgti, nespēj uzreiz atvērties un atrast īstos vārdus. Neuzskatu sevi par baigo profesionāli, bet nekad neesmu dabūjusi nevienu darbu caur interviju - es nespēju tik ātri iejusties sarunā. Tomēr darbs man ir, un normāls, un mani arī ir mēģinājuši pārvilināt ārpus konkursiem, tad jau galīgi zemē metama neesmu. Protams, sales cilvēkam vai klientu konsultantam neder tāda neprasme iejusties sarunā, neprasme reaģēt uz dažādām situācijām. Bet darba intervijā kautrīgs un noslēgts cilvēks var izrādīties labs lietvedis, grāmatvedis vai inženieris.

Kā meitene reaģēja? Būsiet vēl draudzenes vai draudzība vējā?

tām, kas saka, ka vajag vairāk laika - nopietni?? tai meitenei attiecīgajā jomā iegūta izglītība, tātad būtu jau jābūt sajēgai par tēmu , bet divu mēnešu laikā nav spējīga dokumentus sagatavot pēc paraugiem. tas nav cilvēks, kas nav iejuties, bet gan bremze. nu nav lietvedība nekāda raķešu zinātne, ko būtu gadiem jāmācās un jādod nez cik ilgs laiks. un ja nav loģiskās domāšanas, tad vispār. dusma rauj par tādiem. nav konkrēti par šo situāciju, bet cik nav cilvēki, kas labprāt ietu un darītu, daudz ātrāk, produktīvāk un efektīvāk, bet netiek tajos darbos, jo tur priekšā priekšnieku sievu draudzenes, pusdienu badiji un citas nejēgas, kam vajag sazin cik ilgu laiku, lai apgūtu darba pienākumus.

Man jau tomēr šķiet, ka, ja cilvēks tiešām būtu labs profesionālis, tad neviens pusdienu badijs viņu nepārspētu intervijas konkursā un neizstumtu no vietas. Sliecos uz to, ka šie čīkstētāji tomēr ir tikpat lieli lietpratēji, cik tie pusdienu badiji, draudzeņu sievas utt., tikai atraduši uz ko novelt savu nespēju izcīnīt vietu konkrētajā firmā.

tām, kas saka, ka vajag vairāk laika - nopietni?? tai meitenei attiecīgajā jomā iegūta izglītība, tātad būtu jau jābūt sajēgai par tēmu , bet divu mēnešu laikā nav spējīga dokumentus sagatavot pēc paraugiem. tas nav cilvēks, kas nav iejuties, bet gan bremze. nu nav lietvedība nekāda raķešu zinātne, ko būtu gadiem jāmācās un jādod nez cik ilgs laiks. un ja nav loģiskās domāšanas, tad vispār. dusma rauj par tādiem. nav konkrēti par šo situāciju, bet cik nav cilvēki, kas labprāt ietu un darītu, daudz ātrāk, produktīvāk un efektīvāk, bet netiek tajos darbos, jo tur priekšā priekšnieku sievu draudzenes, pusdienu badiji un citas nejēgas, kam vajag sazin cik ilgu laiku, lai apgūtu darba pienākumus.
*
pati esmu mainījusi darbus un sfēras uz tādām, ar ko pilnīgi nekad nav bijusi darīšana, zinu, kā ir sākt no nulles, bet man nekad nav bijis nepieciešams vairāk par 1-2 mēn, lai apgūtu visu darāmo un spētu to darīt līdzvērtīgā līmenī, kā to dara pārējie kolēģi - un tur bija krietni sarežģītāk par tukšo lauku aizpildīšanu sagatavotā formā.

Bet vai par to nevar sūdzēties kaut kādā Veselības inspekcijā, jo ir taču konkrēts ārsts to izrakstījis?

Nu šis jautājums arī mums ar vadību tika pārspriests, bet šķiet, ka nekas tāds netiks darīts.

To var darīt, konstatēt to un tad iesniegt pretenzijas

Turklāt- slimības lapa viņam ir par traumētu ekstrimitāti, bet FB viņš regulāri (šobrīd sēžot uz lapas) posto video, kā viņš sportiski un aktīvi pavada vasaru, vingrojot uz trenažieriem, lecot, skrienot u.t.t.

Bet vai par to nevar sūdzēties kaut kādā Veselības inspekcijā, jo ir taču konkrēts ārsts to izrakstījis?
Video ieseivot ka pierādījumus.