Problēma ar kolēģi

Heilla, padalīšos ar savu pieredzi - esmu bijusi mentors nu jau gandrīz 10 darbiniekiem, nav gan tā, ka apmācīju savus padotos, bet šajā gadījumā gan vairāk kolēģus, kas atbildīgi veicot savus pienākums, atvieglotu arī manu ikdienu:-D Mans secinājums - nav neapmācāmu cilvēku, bet tikai tad, ja viņi paši ir ieinteresēti. Svarīgākais cilvēka motivators joprojām ir viņš pats, ja viņam darbs ir nepieciešams, respektīvi, ja viņam ir svarīgi saņemt algu, lai nomaksātu rēķinus vai da jebko citu, vai pieredze, lai apmierinātu savas karjeras ambīcijas, tad lielākoties ar 2 reižu atkārtošanu pilnībā pietiks - vienreiz parādīt, ottreiz apstiprināt, ka viņš visu izdarījis pareizi. Bet, ja darbinieks uz darbu nāk tikai tādēļ, lai aizpildītu brīvo laiku vai tikai lai parādītu kādam, ka principā strādāt var, un materiālā situācija ir pilnībā nodrošināta, tad tur grūti ko ietekmēt. Ja kopā ejat pusdienās, tad gan jau par privāto dzīves sfēru arī ko zini un varbūt noder mani komentāri;-)

Izmanto iespēju pamest kamēr vēl var :-D

Paldies jums meitenes!
Es te šovakar ļoti par šo visu domāju. Un jūtos slikti. Saprotu, ka visiem vienkārši neder šāds biroja darbs. Un vaina nav viņā kā cilvēkā, jo ir ļoti jauka un sirsnīga.
Man jāsaņemas. Nekad nevienu neesmu pametusi...tpfu, atlaidusi. :) Būs vien jāmeklē jauns palīgs.

Pamet!
.
Tpfu, atlaid :)
.
Ja attiecībās (lasi: ar jauno darbinieci palīgos) tev ir sliktāk, nekā bija bez tām (lasi: bez viņas), tad vai tev to vispār vajag?

ui kā es tevi saprotu
man šāda situācija ir jau vairāk kā 2 gadus. kolēģei-lietvedei katra diena ir kā pirmā. Vēl aizvien šķirsta perakstu klades. Lasu tavus komentus un sajūta ka raksti par manu kolēģi, gan vecumu gan izdarībām. Kaut vai par vēstules sūtīšanu vienam adresātam divās aploksnēs. es kā vecākā atbildu par viņas darbu un kļūdām, kuras tiek pieļautas regulāri. Tikai mana kolēģe ir tāda kas neatzīst savas kļūdas, pat acīmredzamās. Nezinu kā tikt galā ar visu situāciju. Kolēģi sūdzās man, uz ko es atbildu, lai saka viņai paši, bet nē,ar to esot jātiek galā man. Šis jautājums tika pacelts lielajā priekšnieku sapulcē, bet šefs viņu aizstāv jo viņa draudzējas ar viņa sievu. Situācija ir diezgan drausmīga. Ko tik neesmu mēģinājusi, runāties, sēdēt blakus pamācīt, bet rezultāts tikai sliktāks, šobrīd jau sūdzas par mani kolēģiem ka pārāk viņu kontrolējot. Man tik ļoti apnicis viss ka meklēju jaunu darbu. jo saprotu ka viņa prom toč neies. a jāsēž kopā vienā kabinetā.
Mans ieteikums atlaid viņu, ja cilvēkam nepielec, tad nepielec. Es naivi cerēju ka viņa ar laiku sapratīs, iemācīsies. Jo sākums viņai bija nu ļoti grūts, domāju ka grūti pārlekt no pārdevējas uz darbu ar dokumetiem un ieiesies ar laiku, bet nekā. Liela,liela bija mana kļūda viņu pieņemot.
ui ku gari sanāca. Sakrājies vienkārši:'-(

Aizrādu. Reizēm pasaku, ka es darītu tā, nav jau nepareizi, bet tā būtu ātrāk/vienkāršāk. Iesaku nesarežģīt vienkāršas lietas, tik ļoti neiespringt uz maznozīmīgām lietām, mazāk baidīties. Parādu, pamācu, iesaku ko varu. Par tām vēstulēm neko neteicu, jo neko nepareizu jau nedarīja, vienkārši izmaksas lielākas,laiks sagatavošanā lieki iztērēts.

Bet, kad ir kāda problēma vai neizdarība, tad aizrādi vai klusējot pati izdari?

Nejautāju. (t)

Tu viņai piemēram pajautāji, kur loģika bija sūtīt divas aploksnes, vai ko tādu? Man patīk pajautāt, uz kāda pamata dzimst šis " gudrās" idejas, varbūt tad aizdomāsies, bet neticu.

Klusa, jauka meitene. Intervijā teica, ka prot strādāt stresa situācijās, ir pieredze, ir izglītība. Uz interviju uzaicinājam 4 meitenes, bija divas kārtas. Izturēja,pieņēmām. Tādēļ ir pārbaudes laiks, lai saprastu der vai nē.

Tak diskusijas sākumā rakstīts, ka ir attiecīgi izglītība nepieciešamajā jomā. (t)

Varbūt cilvēks tāds vnk ir un nemainīsi. Atcerējos, ka man otrā darbā bija asistents, viņam taisīju vienmēr paraugus, detalizētus uzdevumus, rezultātā bija čušš un man viss bija jāpārtaisa.

Nav tur knapi 18, vecāka par mani un gandrīz 30! Izglītība it kā ir par tēmu lietvedība, ir kkad senāk strādājusi par sekretāri, bijusi praksē...
Es sagaidu, ka viņa pati spēs organizēt savu darbu. Un pie manis nāks pēc padoma kad nepieciešams nevis vaicās vai līgumā norādītā summa ir līguma summa utt.
Apsēdīšos un rīt apdomāšos. Nesaprotu vai tiešām ir tādi cilvēki vai es pārāk daudz gribu.

Godīgi sakot, dusmu nepietiek, lasot visu šo diskusiju. Pieņem darbā cilvēkus ar lielu muti un jauku raksturu, bet 0 zināšanu un attapības, redz, ka cilvēks ir idiots, bet vēl 2 mēnešus tur darbā un cer, ka kaut kas mainīsies. Un vēl pasakiet, ka dzīve ir godīga? Kad darbā paņem nevis reāli zinošus cilvēkus, bet tos, kas ir jauki cilvēki. Cilvēki vēl pēc tam saka, ka izglītībai/ pieredzei ir nozīme, bet dirsālīdējus pat ja pieņems darbā, tad ātri vien izmetīs, ja redzēs, ka neko neprot. Šeit gan pierādās pretējais.

Diemžēl ir tādi cilvēki, neattapīgi. Bija man kolēģis, pa nedēļu pat kompja paroli neatcerējās, turklāt pierakstīšana nepalīdzēja. Pieraksta, māj ar galvu, ka sapratis, pēc brīža atkal to pašu prasa, es labāk viņa pierakstus zināju par viņu pašu, varēju atgādināt, kurā vietā pierakstīts. Ilgi darbā nepalika. Bet kā cilvēks labs, draudzīgs.

Nebūs. Es nezinu, kas par problēmu, bet tie, kuriem ir knapi virs 18, ir kaut kādas uztveres problēmas, vai savādaka dzīves uztvere - savā darbā saskāros ar līdzīgu problēmu. Vienkārši neaiziet...Un neaizies arī..

Heilla, Tu nevari normāli ar viņu aprunāties un izskaidrot, ko Tu no viņas sagaidi? Nu paņem kaut normāli noformulē un uzraksti uz lapiņas visu, kas viņai jāsaprot un jāzina. Nav taču mazais bērns - viņai būtu jāsaprot, ka viņai naudu par to maksā, lai saņēmās.
Ir tāds mākslinieciskais tips, itkā jauki cilvēki, bet pa gaisu lidinās - pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā, nespēj normāli organizēt savu darbu un sevi noturēt kautkādos rāmos...

Un ko citi kolēģi saka par viņu?

Neesmu gatava mocīties šādi. Man pašai zūd darba produktivitāte,ja man ir jāatbild uz 100 jautājumiem, jāpaskatās katrs dokumentiņš un vēl jāizdara savi darbi. Viņai mans darbs jāatvieglo ne jābūt par slogu. Ir jau lietas, ko viņa dara labi, šķiet, ka cenšās...un pēc brīža izstrādā ko tādu, ka man mati ceļas stāvus.
Jūtos kā liekule. Arī esmu šobrīd, jo anonīmi šeit sūdzos. Baidos, ka viņa vienkārši ir tāds cilvēks un nekas tur nemainīsies.

Es biju tieši tāds kolēģis pašā pirmajā darba vietā, drīz vien aizgāju prom, jo amats bija nepiemērots. Tagadējā darbā, lai vai kāds tas būtu, man nebija nekādas pieredzes nozarē un mani mācīja šādi: man vajadzēja pašai taisīt paraugus, čeklistu, struktūru, tad vienreiz katru īsto uzdevumu izpildīju, šefs teica, kas ok un kas jādara savādāk, pēc tam uzdevumus pildīju tā, kā vienojāmies. Visu ātri apguvu.