Problēma ar kolēģi

ojjjjj...atlaid, kamēr vēl vari.
Nekas ar to meiteni nebūs labāk. 2 mēneši ir pietiekams laiks, lai iebrauktu, kas notiek un netupītu.
Mums darba arī ir viena meitene, kura dara samērā elementāru darbu, kuram nevajag ekstra zināšanas un iemaņas. Viss viņai ir pierakstīts, bet tomēr 2 gadu laikā katra diena, kā jauna diena. Viņu tur darba , jo ir citai draudzenei družka.

Lasu un brīnos par gangsters situāciju. Nebiju iedomājusies, ka cilvēki tā rīkojas ar slimības lapām. ļoti nesmuki!

Hmmm, 2 mēneši ir krietni ilgs laiks apmācīšanai, man laikam ir pluss, jo kolēģe ar mani strādā vienā kabinetā ir pieredzējusi un zinoša, es gan saistībā ar lietvedību visu pierakstīju, un gāju cauri piezīmēm., ja ko nezināju procesā, kā būtu labāk gāju un uzdevu jautājumus. Parasti hard core situācijas sākas, kad kolēģe aiziet atvaļinājumā, bet es domāju, ka esmu plus/mīnus apķērīgs cilvēks un spēju rast risinājumus dažādās situācijās.:-D
Par darbinieci, vai nu viņa nav iejutusies un baidās tev visu pateikt, ka pati labi nejūtas pozīcijā, dēļ jūsu draudzīgajām attiecībām, vai viņai šī pozīcija nav īsti piemērota, nu ir cilvēki, kuriem ar precizitāti un pašsaprotamām lietām darbā smagi klibo. (t)

Pa 2 mēnešiem vajadzētu jau sen visam būt kārtībā

Es sāku savu lietvedes - sekretāres darbu ar 0 pieredzi un kaut ko nedaudz apgrābstītu vidusskolā (vienu gadu mācījos lietvedību, stundu nedēļā). Ar mani arī neauklējās. Pirmajā dienā man virspusēji izstāstīja par darba specifiku, parādīja dokumentu paraugus un pa lielam viss. Kādu pirmo pusotru nedēļu bija grūti, sēdēju darbā līdz vēlam vakaram, lai izietu cauri katram sīkumam, katram dokumentam un paraugam. Ko lai saka, tad bija grūti utt, bet tagad jau kādu laiku strādāju un viss ir super, atalgojās mans veltītais laiks izzināšanai. Protams, ir kaut kādas lietas, kas nenotiek bieži un pagaidām vēl neesmu ar to saskārusies, bet tad arī pajautāju, man visu izskaidro, es pierakstu to, ko zinu, ka varētu aizmirst un turpinu strādāt.
Manuprāt ir svarīgi apzināties, ko tu saproi, ko nē un tad to, ko nesaproti smalki izpētīt un izzināt..

2 mēneši? Nopietni? Pa 2 mēnešiem vajadzētu jau sen visam būt kārtībā.

vaine :-D es savā darba vietā ne to vien daru, kas šeit ir minēts, bet man, lai to iemācītos bija labi vien ja nedēļa, turklāt jau pirmajās dienās - meitene, kas mani apmācīja, to darīja ļoti virspusēji, vienreiz izstāstot un tālāk sēžot telefonā, dzerot kafiju un staigājot apkārt. es jau otrajā dienā biju pavisam viena atstāta :-D, jo viņai vajadzēja brīvdienu, kas man likās absurdi un bezatbildīgi no vadības puses, ka tā ļauj darīt, ņemot vērā, ka pirmajā dienā es pat pie datora netiku. gribēju iet prom, bet nu kaut kā visu apguvu pašmācības ceļā. un tad, kad tā meitene aizgāja pavisam - es to pat nejutu, jo viņa tāpat neko diži nepalīdzēja.
galvenais - visu pierakstīt. viņai pašai saprotamā veidā. un tad darīt pašai. un tikai dažos gadījumos, ja galīgi nesaprot, ko darīt un viss darbs stāv - var pajautāt tev padomu.. bet nu jādara pašai, varbūt pat jāpieļauj kļūdas, lai vairs nākotnē tās nepieļautu un viss sanāktu.

Man šobrīd vēl jautrāka situācija ar padoto- kamēr biju BKA, manā daļā pieņēma džeku ar mag.grādu un pieredzi attiecīgajā jomā, likās būs ok, pārrunās atstāja zinoša un izdarīga cilvēka iespaidu. Realitātē- flegma, kas neko nejēdz. Darbu kavē, un kad viņam norāda, ka darba laiks sākas 8.30, viņš atbild nu jā, es jau 8.30 arī izeju no mājām. ceļu uz darbu ieskaita darba laikā. Nerunājot par to, ka viņš nesaprot elementāras lietas- skaidro 100 x, liec pierakstīt, bet jēgas maz.
Rezultātā pēc pārbaudes laika viņam darbu uzteica, bija vēl jānostrādā 3 dienas un viņš paņēma slimības lapu un nu jau 4 mēnešus slimo. Tagad man daļā trūkst cilvēka, atgriezos no BKA un sapratu, ka te mani gaida bardaks tāds, ka nezinu, no kura gala ķerties klāt. Dokumenti vnk mētājas, nekas nav sakārtots u.t.t. Un trakākais, kamēr viņš nav atbrīvots juridiski, nevar izsludināt konkursu uz šo vakanci, jo de jure- vieta aizpildīta. Vot tagad raujos par 2, labojot viņa kasjakus.

+ pielikšu arī Diversija komentāram:

iedod lapu ar smalki uzskaitītiem pienākumiem/procesiem, kas jāapgūst, tiek minēti termiņi. Regulāri tiek iets cauri šim sarakstam (ideāli, ja reizi nedēļā) un kopā (apmācāmais+mentors+tiešais vadītājs) pārrunāts, kas ir iemācīts, kas palicis, kur problēmas utt.

Protams, nelielā organizācijā sanāk, ka Tev pašai tas viss jādabū gatavs, bet no otras puses, Tev ir iespēja objektīvi novērtēt ne tikai jauno darbinieku, bet arī savas prasības pret viņu, kā arī izpildījumu pārbaudes laikā. Un ja kādu no pusēm kaut kas neapmierina, vai vēlāk kaut kas neapmierina Tavu priekšniecību, tad ir konkrēts pamats uz ko balstīties.

Piebildīšu, ka pati neesmu nekāda tur Latvijas Bankas vadītāja un acīmredzot man nav tik daudz enerģijas un tik ass prāts, lai būtu TOP uzņēmumu vadītāja Latvijā un katru dienu figurētu db.lv, bet tāpēc es arī nelecu augstāk par savu pakaļu un nepiesakos tādos amatos... Cilvēkam ir adekvāti jānovērtē savas spējas. Nebūt nenoniecinu vienkāršā darba darītājus, gluži otrādi, cienu veiklu apkopēju vairāk nekā wannabe sekretāri, kura neprot lietot garumzīmes, bet nu ļoooooti grib strādāt siltā vietiņā.

Heilla - Jap, Daenerys1 arī pareizi teica:

daudzi darbinieki uztver to dokumentu nevis kā dokumentu, bet kā shitpapīru un kā pret tādu arī attiecas

kaut gan dīvaini Tavā gadījumā, jo cik saprotu, tad "jaunajai" darbiniecei ir izglītība lietvedībā, kas jau pati par sevi paredz precizitāti, kaut vai attiecībā uz Taviem komentāriem par vēstules sūtīšanu klientam....
Tomēr, ja pusdienas sarunās svarīgāka tēma par esošajām situācijām darbā un klientu lauciņā, ir cik maksā augstākās pirekšniecības jaunākā somiņa vai kurpes un kādus brendus un kur ar atlaidēm šobrīd var iegādāties, tad, manuprāt, jaunā darbinieka potenciāls neatbilst prasībām:-D:-D:-D

jo tie cilvēki, kuriem "uzreiz" nepielec - arī grib strādāt un attīstīties.

Tu neesi vainīgs, ka tev vēl nav izglītības un pieredzes, bet tu ESI vainīgs, ka esi lēns, neapķērīgs, bremzīgs un tūļīgs. Tad saņemies, sasprindzinies, nezinu, trenē atmiņu, mācies dzejoļus no galvas, dzer smadzeņu vitamīnus, ēd biezpienu un mācies ašāk. Kāpēc man jākrāmējas ar bremzēm, ja es varu noalgot apķērīgāku/konkurētspējīgāku darbinieku, kura alga būs varbūt par 25%-50% lielāka, bet viņš strādās ar 200% atdevi?

Aha, tam ir paredzēts laiks- pārbaudes laiks. Un ja cilvēks tiek paturēts pēc pārbaudes laika un tomēr izrādās dunduks, no kura biznesam rodas zaudējumi, tad ej nu tiec no tāda vaļā pēc tam... + papildus izmaksājamās kompensācijas utt.

Tādā ziņā man ļoti patīk sistēma manā darba vietā - atnāk jauns darbinieks, iedod lapu ar smalki uzskaitītiem pienākumiem/procesiem, kas jāapgūst, tiek minēti termiņi. Regulāri tiek iets cauri šim sarakstam (ideāli, ja reizi nedēļā) un kopā (apmācāmais+mentors+tiešais vadītājs) pārrunāts, kas ir iemācīts, kas palicis, kur problēmas utt. Tas palīdz sekot līdzi progresam un ir objektīvi, var attālināties no draudzības vai jebkādas emocionālās saiknes. Līdz pārbaudes laika beigām viss ir jāapgūst un zināšanas tiek arī pārbaudītas. Varbūt šķiet nedaudz kā skolā ar noslēguma testiem, bet tas, manuprāt, labi strādā, lai motivētu savākties un strādāt, ka nav tā, ka visi iztur pārbaudes laiku. Un tiek vērtēts arī cilvēks, kas apmāca, jo ne vienmēr vaina ir tikai otrā pusē, var būt, ka vienkārši raksturi nesaskan vai sazin kas.
Bet izrunājaties un lai viss forši - ja kā kolēģe viņa ir jauka un Tev patīk, gan jau tiksiet galā.

Nu, varbūt, lai iziet to pārbaudes laiku, tam jau viņš paredzēts, ja neaiziet tā štelle, tad nu neko.

Man arī šķiet, ka ir cilvēki, kam nepieciešams vairāk laiks, lai piešautos darbam. Es ieteiktu sākt ar sarunu... pajautā, kā Tu vari viņai palīdzēt.. ko viņa vēlas un sagaida..

Man skumji lasīt ko tādu, jo tie cilvēki, kuriem "uzreiz" nepielec - arī grib strādāt un attīstīties. Saprotu, ka ar viņiem ir grūtāk, bet ja redz ka cenšas un grib strādāt, tad jādod vnk ilgāks laiks.

Heilla,manuprāt,tev vajag atcerēties to,ka sava darbā pirmkārt esi darbinieks/priekšnieks un pirmkārt jādomā darba/biznesa interesēs.Nav vērts turēt cilvēku,no kura visticamāk nākotnē būs tikai zaudējumi.Kur nu vēl terēt savu darba laiku,lai veiktu cita cilvēka pienākumus

Daenerys jā. Man diemžēl tā pieredze maza. Otrais cilvēks kuru pati atrodu, pieņemu, apmācu un kurš strādā zem manis. Nav nācies nevienu atlaist. Uzņēmumā kur strādāju vispar atlaisti kādi...4 darbinieki kopš es strādāju un ne no manas nodaļas.

Rudens nu milzu degsmi mācīties, izzināt es neredzu. Šķiet, ka ir sabijusies, kautrīga, stresā. Saki kko un redzi, ka skatiens pilnīgi tukšs. :-|
Ir puisis, domāju, ka apstākļi ļoti nespiež, bet mājās jau arī nesēdēsi. Alga šajā amatā,manuprāt, ļoti laba. Es sāku ar nedaudz lielāku € un tiem pašiem pienākumiem (tik mazāku apjomu), bet ar 3 gadu pieredzi strādājot birojā un mācoties augstskolā. Ātri visu apguvu un tiku augstāk...

nav neapmācāmu cilvēku, bet tikai tad, ja viņi paši ir ieinteresēti.

True... bet darbā ar dokumentiem, kur tiešām jāgatavo rēķini, pilnvaras pēc parauga, daudzi darbinieki uztver to dokumentu nevis kā dokumentu, bet kā shitpapīru un kā pret tādu arī attiecas, sak, kas tur, pilnvaru ko neuztaisīt, tak kāda starpība, kas tur rakstīts. Nesaprot, ka tālāk to pilnvaru lasīs kāds cilvēks no malas.
Mācība man - darba intervijās dot praktisko uzdevumu, iedodu paraugu un lieku sagatavot dokumentu pēc parauga, ja nespēj, nu tad nebūs īstais darbinieks.

Es Tevi saprotu, man ir bijuši šādi darbinieki. Pirmo mēnesi apgājos kā ar jēlu olu, protams, paraugs uz parauga, visiem dokumentiem dodu paraugus, bet tik un tā viss jāpārtaisa. Sēžos blakus, skaidroju, kāpēc tas un tas jālabo, ka paraugs bija klientam X, un taisot tādu pašu klientam Y, protams, jāmaina klienta rekvizīti, bet nu ir cilvēki, kam neaiziet... Diemžēl... Vairāki darbinieki neizturēja pārbaudes laiku. Samaksāju visu kā līgumā atrunāts, bet godīgi pateicu, lai meklē sev piemērotāku darbu. Sorry, bet nevienam nav vajadzīgs darbinieks, kurš pat 5. dokumentu pēc kārtas nespēj uztaisīt pēc parauga un neprot salikt garumzīmes savā dzimtajā valodā. Es vispār nesaprotu, par ko tie cilvēki darba laikā domā, kā viņi paši to iztēlojas, kā vispār var neiedziļināties paša rakstītajā.