Man šķiet, ka Jessie ar to sarunu par darba pienākumiem (patīk/nepatīk), ir domājusi tādus gadījumus, kad personai gandrīz tieši prasa par darbu - patīk, nepatīk, ja persona pasaka nepatīk, tad, uzreiz var runāt par iespējamo šķiršanos (domāts kā darbinieka aiziešana no darba uz abpusējās vienošanās pamata).
Par pašu situāciju, piekrītu Jessie, ka būtu jāizrunājas ar darbinieci - vai viņa nesaprot/nespēj iebraukt savā darbā (šeit jautājums par izglītību - kad viņa pabeidza), vai viņa baidās kļūdīties, tāpēc visu laiku pārprasa/veic uzdevumus tā, lai būtu pilnībā droši (gadījums ar diviem sūtījumiem vienam klientam, varbūt viņa saprata to, tā, ka jāsūta atsevišķi), vai arī viņai darbs nepatīk/dara to tikai algas dēļ (ja šis iemesls, tad uzreiz runātu arī par iespējamo šķiršanos no darbinieka, jo, ja divu mēnešu laikā nespēj veikt pilnvērtīgi (vismaz puslīdz normāli) savu darbu, tad darbinieks diez vai to, kaut kad tā sāks darīt).