Un atkal Tu runā par izņēmumiem ne ikdienu. Ne Tu, ne Tavi vecāki neietilpst šajā kategorijā pēc Tevis nosauktajiem piemēriem.
Runa iet par normu/ikdienu nevis izņēmumiem.
Bet kāda vajadzība pārdot auto pensionāru pārim, kuriem auto ir jau 10 gadus
Pārlasi vēlreiz kāpēc es to pieminēju, runa gāja par to, ka vismaz 40k būs nobraukti tāda gada mašīnām kamēr Tu piemini savus vecākus, kas 10 gadu laikā labi ja ko tādu nobraukusi. Paseko līdzi sarunai nedaudz.
2013. gada mašīnas, kuras netiek turētas bufetē aiz stikla, šobrīd ir nobraukušas vismaz 50-60k km. Un es vēl nerunāju par taksometriem un tiem, kas katru dienu uz darbu 100km vienā virzienā brac
Aha. Protams. Mums vismaz 2-3 no katra mēneša nedēļu nogalēm ir jau pusgadu uz priekšu kalendārā saplānots. Un attiecīgie pasākumi apmaksāti - biļetes/dalībmaksas, naktsmājas utt.
kaut kāds kompromiss kurš apmierina abus vismaz daļēji
ar tādu nobraukumu parasti var atrast tikai kāda 2013 gada mašīnu
Ja tas strādātu, Tev nebūtu šitās problēmas. Tu jau saki "nē", bet viņa saka, ka Tavs "nē" neskaitās.
Nu tad saki - nē. Nē, nebraukšu. Nē, nevedīšu visur. Nē, nē, nē!
Jopcik, manu vecāku ģimenē pa 10 gadiem knapi 40 000 tika nobraukts
Arī tad, ja es saku nē.
Nerisina jau, vismaz es sapratu konkrēti, ka negrib risināt, viņš tak teica, ka vienreiz izrunātas lietas nerunā vēlreiz Sieva pateica, ka nē... tad nē.