Apnikusi auto vadīšana?

izklausās, ka Tev ir kaut kāds aizvainojums, ka sieva nepiekrita pārcelties ārpus LV

Nav aizvainojuma. Reāli bija tā, ka vai nu domājam tikai par sevi (un tad var doties prom), vai rēķināmies, ka bez mums ir arī mūsu vecāki, kam ilgtermiņā nepietiks ar to, ka bankas konts neizsīkst.
Tas viss ir sena pagātne. Jā, cilvēki, kas ar mani kopā ieguva izglītību Latvijā, par 90% (ja ne vairāk) šeit vairs nedzīvo.

Egoists Tu esi.

Nav par skaļu teikts par cilvēku, kurš reizi padsmit gados vienā nebūtiskā jautājumā nevēlas piekāpties? Netaisos te uzskatīt visus tos jautājumus, kur esmu izgājis uz kompromisu, tāpat jau dažiem te liekas, ka to ir bijis vairāk, nekā vajadzētu.

Nu tā, biedri, izskatās, ka q7 būs nospēris v35 profilu:'-(

q7 būs nospēris v35 profilu

Pamatojums?

v35
Tas, ka Tu esi ziedojis savu megaextralabi apmaksāto karjeru ārzemēs, nenozīmē, ka Tavai sievai ir obligāti jāizpilda kaut viena Tava mazā iegriba vai sīkais niķis.
.
Un vispār, ja Tu labprātīgi no tīras un skaidras sirds būtu palicis LV, tad nebāztu mums (un savējiem) degunā savu lieeeeeeeeelo uzupurēšanos vecāku labā (un visu pārējos it kā labos un pareizos darbus, kas nemaz tik labi un pareizi nav, ja ir darīti tikai ar saltu aprēķinu), lai izdiņģētu privilēģiju pārsēsties pasažiera vietā.

ja Tu labprātīgi no tīras un skaidras sirds būtu palicis LV

Man nebija variantu. Dzīvot katram savā valstī? Tak skaidrs, kas tur no ģimenes būtu palicis pāri.

v35

Pamatojums?

Nu līdz šim čīkstēšanas diskusijas un 0 adekvāta reakcija + principā apvainojumi bez iedziļināšanās bija viņa jājamzirdziņš:-/

Nu piedodiet, neesmu ne Matīss, ne Reinis, Mērnieku laiku apjomā savu problēmu nemāku aprakstīt.

privilēģiju pārsēsties pasažiera vietā

Tātad man tā ir megakruta privilēģija, bet citiem kas pašsaprotams? Super.

v35
Tev nebija variantu? Ko muldi.
.
Ja Tu tiešām esi tiiiiiiik kruts, gudrs un neaizstājams, ka ārzemju kompānijas lej gaužas asaras par Tavu palikšanu LV, tad jau sen būtu atradis miljonu radošu risinājumu ikvienai savai problēmai karjerā, ģimenē un auto vadīšanā, ne bīdījis piekāpšanos un kompromisus un skaitījis, kuram nu šoreiz krīt tā bēda, tfu, laime sēsties pie stūres.

miljonu radošu risinājumu ikvienai savai problēmai karjerā

Neesi gadījumā SSE absolvente? Cik nu ir gadījies satikt, tur tādi megaoptimisti laukā nāca.

Zini, es tos radošus risinājumus veidoju līdz brīdim, kad man visās frontēs pateica, ka mani risinājumi ir, prasti izsakoties, sūds uz kociņa, un ka šādā kvalitātē es neesmu pieņemams. Attiecīgi izvēlējos palikt Latvijā un veltīt laiku ģimenei.

Ja risinājumi ir prasti izsakoties, sūds uz kociņa, tad tie nekad nav bijuši radoši risinājumi. :-P

Ja risinājumi ir prasti izsakoties, sūds uz kociņa, tad tie nekad nav bijuši radoši risinājumi.

Neuzminēji. Lai visu kvalitatīvi izdarītu, ar 24h palika par maz. Attiecīgi kaut ko nācās nevis samazināt, bet atmest pavisam. Nē, pasaule tamdēļ neapstājās. Vienkārši turpmāk darīju nevis to, kas vislabāk patīk/ko vislabāk protu, bet gan to, ko man nebija kam nodeleģēt.

Es nevaru, haha, cienījamās dāmas, paskatieties uz savu rakstīto huiņu no malas. :D
Vīrietis padsmit gadu garumā nodrošina ģimeni ar visu, lai viņa sieva varētu nestrādāt un nodarboties ar to, kas viņai patīk. Viņai ir visa noteikšana ģimenē - še Tev pilns naudas maks, dari ko gribi.
Un pretī viņš pēc n-tajiem gadiem paprasa tādu , atvainojiet, mega pakalpojumu, kā nesēdēt pie stūres kopīgajos izbraucienos. Viena nosauc viņu par egoistu, citas paziņo, ka par šo ārkārtīgo pakalpojumu viņam ir jāuzņemas pretī kāds no mājas darbiem utt. Lai dievs žēlīgs jūsu vīriešiem... :D:D

Nē, nu, protams, sūd..., pardon, radošs risinājums neatradās arī

Lai visu kvalitatīvi izdarītu, ar 24h palika par maz

jo kas gan šai dzīvē ir sūd..., pardon, radoši risināts, ja visur tikai piekāpšanās, piekāpšanās... un pēc tam prasības no citiem piekāpties pretī. :-P

Ir lietas, kuras var atrisināt. Un ir lietas, kuras nevar.

v35, akceptēts, un, protams, visu cieņu brāļiem Kaudzītēm:-)
Tu jau pats saproti, ka ļoti grūti iedot padomu, pat ja lūdz, bet padoma lūdzējam līdz galam nav skaidrs, kas tad īsti ir tā problēma. Varbūt pamēģni izbrīvēt kādas pāris stundas tikai sev un nodoties pārdomām, atmetot visus sevis upurēšanās un žēlošanās argumentus. Padomāt par to, kas ir tas, ko turpmāk tiešām vēlies priekš sevis. Pāris stundas nedomā par visiem pārējiem, kurus esi pieradinājis, kuru dēļ esi upurējies, notīri emocijas un koncentrējies tikai uz sevi, izjūti mirkli. Ir iespējamība, ka pēc tam būs nedaudz vieglāks un skaidrāks skats uz dzīvi;-)

kas ir tas, ko turpmāk tiešām vēlies priekš sevis

To es jau tagad varu pateikt. Atbrīvot savu laiku no lietām, kuras vairs nevēlos darīt. Un to vietā veltīt vairāk laika lietām, kuras vēlos darīt. Lielos vilcienos tas man sanāk labāk, neka mazos tramvajos.

Nu re, virziens skaidrs. Tagad var atgriezties pie sākuma - pa maziem solīšiem saplāno kā nonākt pie mērķa. Tomēr, ņemot vērā līdzšinējo diskusiju, ierēķini, ka pa lielam jātiek galā ar saviem spēkiem un ceļā uz mērķi ik pa laikam būs grūti lēmumi, kur būs jāizšķirās starp jau ierasto kārtību un iespēju palikt uz sava mērķa sasniegšanas ceļa.