Tā kā esmu iesācējs visās šajās lietās, tad gāju visās bankās, lai noskaidrotu info, likmes, nosacījumus. Visās arī aizpildīju pieteikumu Hipotekārā kredīta noformēšanai. Principā ar katru no bankām kādreiz biju saistīta , taču visizdevīgāko variantu piedāvāja DNB.(iepriekš paziņas un draugi ņēma DNB,bija ļoti apmierināti, es arī ļoti gribēju ņemt Hipotēku caur šo banku)
SEB arī tīri neko bija.
SWEDĀ gan nekad neņemtu jo tā attieksme mani vienmēr fascinējusi ,pret mani kā pret klientu. Tā nenopietnība katrā konsultācijā no viņu puses,viņi man beigās arī ļoti mazu finansējamo summu piedāvāja,bet maza summa nav tas iemesls, kapēc es viņus negribēju.
Beigās paliku tomēr pie DNB
% likmi gaidīju augstāku, arī rēķinājos ar to, taču beigās biju patīkami pārsteigta, ka tā ir zemāka.
Vērtētājs arī bija Bankas sadarbības partneris,tas bija bezmaksas, ar to gan nevarēja sarunāt par dzīvokļa vērtību. Tā kā saimnieks pārdeva dzīvokli ar visām mēbelēm,reāli tā norādītā summa bija ne tikai par dzīvokli bet arī iekārtām un mēbelēm. Zināju,ka dzīvokļa vērtība tāda nebūs,būs zemāka. Par to arī visvairāk baidījos.
Tā arī bija, saņēmu vērtējumu mazāku, taču banka tāpat finansēja nepieciešamo daļu no tās summas,kas tika uzrādīta Pirkuma līgumā.
Tagad visi dokumenti un līgumi parakstīti.
Process virzās uz beigām.
Fuh vismaz miers iestājies,jo tas laiks tāds diezgan nervozs bija, kamēr visi papīri..
Tagad arī itkā priecājos,ir beidzot savas mājas, bet vēl nedaudz pārņem šausmas par to,ka kapēc es uz kautko tādu parakstījos,vēl jo vairāk par to ka tā aizņemamā summa nav tik maziņa. Grūti jau ir paredzēt kā būs pēc tiem 5 vai 10 gadiem.
Bet nu laikam tas ir normāli,ka galvā ir šādas domas. Tomēr nav kā televizoru nopirkt.