Es nesaprotu, kāpēc tik daudz jālauza galva par kādu, kas nav ne dzīvesbiedrs, ne tuvs draugs. Vai tiešām citu problēmu / rūpju (nav domāts negatīvā nozīmē) trūkst? Nav darba, mācību, vīrieša, bērna, citu draugu utt? Nav viss vienmēr jāizrunā, kad kādas attiecības izsīkst. Es tiešām saprastu, ja runa būtu par romantiskām attiecībām, tomēr tur ir citādākas jūtas, bet šeit.. Tas ir tikpat nelietderīgi, cik cepties, ka Rimi kasiere nepateica "labdien" vai klients darbā nosauca tevi kādā "smukā" vārdā.
Es domāju, ka tas vīrietis nejūt ne skaudību, ne greizsirdību, ne nepatiku, viņam vienkārši ir vienalga, bija jauki pavadīt laiku - nu forši, par daudz tevis bija - apniki, nav tevis - arī forši.