Salomē, nav jau it tā, ka nevēl labu. Pēc tā visa vienkārši sajutos slikti un nenovērtēta, kā cilvēks. Nelaimīga, ka esmu sākusi vispār kontaktēties ar viņu, ja viņam tik daudz iebildumu pret mani - gan iekšēji, gan ārēji. Vai tie ir mani pārspīlējumi? Vai tāda motivācija varbūt bija, lai tiecos uz ko citu, bet atkal, vai problēmu izcelšana virspusē var uzlabot kaut ko un manis pazemināšana uz citu cilvēku fona ir veiksmīgs risinājums?
Rīdziniece, es pie viņa biju vērsusies pēc padoma, palīdzības, ieteikumiem, bet tas viss aizgāja pa pieskari, arī mani ''nopelni'' tur, nenoliedzu, bet, norādot uz lietām, kuras pasliktināja man emocijas, tas tika pavērsts pret mani pašu, ka man jāmaina sevi, jo citādi nekas no manis nav. Iespējams pārāk sakāpināti uztvēru visu. Kur tad palika tās labās lietas, kas bija sākumā?