Lietas, kas izmainīja dzīvi

Māsas slimība. Daudz sliktu lietu notikšana, relatīvi īsā laikā (vecāku šķiršanās, vecvecāku zaudējums, pirmā atvadīšanās pieredze), stāvoklis aprūpes namos, skolas biedra pašnāvība. Pirmā skarbā mīlestība. Ceļojumi. Nesavtīgu cilvēku sastapšana. Prieks par sasniegumiem un attīstību, sevis pārvarēšanu jebkurā jomā. Reāla pieredze nevar aizstāt grāmatās iegūto - bet, protams, ir arī labas grāmatas, dziesmas, seriāli, filmas, kur dažādi citāti tiek pierakstīti un saglabāti vācelītē.

Es arī apsveicu BananaGod, malacis, tiešām prieks par Tevi! Veiksmi un izturību arī turpmāk!:-)

BananaGod, milzīgs prieks par Tevi! Toreiz sekoju līdzi Tavai diskusijai un kreņķējos par to, ka tā pārdzīvo. Prieks, ka saņēmies un tagad dzīvē viss iet tikai uz labo pusi! :)

Es izvācos no mammas mājās un tas izmainīja manu dzīvi,jo vairs neviens nekliedz/nesot un mans pašvērtējums atkal kļuva normāls))))

Visa pieredze jau maina, bet visvairāk tas, kas noticis, apgūts, izlasīts, satikts, redzēts pēc šķiršanās. Ja tobrīd turpmākais likās bezjēdzīga eksistence, vilšanās jūtās un tuvākajā, sašķeltas apziņas izjūta un pusķermeņa sajūta, nepārejoša netaisnības un nodevības sajūta, tad tagad, pēc 2 gadiem, varu apgalvot, tas ir bijis labākais, kas ar manu personību varēja notikt. Es iemīlēju sevi, izveidoju sevi no jauna, jo no 18-22 gadu vecumam izšķīdu attiecībās. Bija nevis "es" (kas pirms 18 nebija kārtīgi izveidojies, tikai personības pumpurs), bet MĒS, rūpīgi veidots "mēs", kas nomira. Protams, tālākais skaistums nenotika pats no sevis. Šķiršanās bija katalizators, lai sāktu notikt dzīve priekš "es": hobiji, izvēle sev kāpt pāri, jauni cilvēki, viņu sniegtās mācības, draugi, viņu pieredze, drosme pamest neīstus draugus, darbs, studijas, viss izveidojis mani daudz gudrāku, stiprāku, varošāku, bezbailīgāku, atvērtāku. Paldies, ka aizgāji.

Pilnīgi noteikti ceļošana. Nācās izkāpt no savas komforta zonas, pārvarēt bailes, nedrošību un kautrību - tas viss bija tā vērts! Iepazinu ne tikai brīnišķīgus cilvēkus, jaunas vietas un kultūras, bet arī pati sevi ceļojumu laikā iepazinu no jauna, atklājot sevī tik daudz dažādu rakstura šķautņu, par kādu esamību iepriekš nemaz nebiju zinājusi. Tas laiks, ko pavadīju ceļojot, lieliski palīdzēja saprast savas dzīves prioritātes, ļāva apjēgt ko vēlos no dzīves un kas jādara, lai to visu sasniegtu.

Var teikt, ka bijušas dažas mācības vai notikumi, kas varēja beigties arī ar nāvi,

Šeit arī es varētu parakstīties! Kā arī situācijas, kurām varēja būt nevēlamas sekas, bet es tās uztvēru kà iespēju laboties un vairs to nepieļaut!

Tas tapēc, ka ne tik daudz apjukums, kā koncentārcija situācijai ņem visrsroku.

Lietas, kas izmainīja dzīvi

Var teikt, ka bijušas dažas mācības vai notikumi, kas varēja beigties arī ar nāvi, tomēr briesmu aspekts visiem nav vienāds, dažkārt vairs bailes jejūt esot kādā riskantā situācijā tieši kad tas notiek.

Njā, šeit man liekas vairāk iet runa par tiem notikumiem, kas tieši veido personību, nevis krasi izmaina. Vai arī tiešām izmaina, droši vien kā kuram tā perspektīva.

Lietas, kas izmainīja dzīvi

Krasi pavērsni, kas pagrieztu dzīvi, laikam nav vel bijuši vai nu arī netiek tik pagriezeniski uztverti, ir lietas kas ļoti labi ietekmē ,piepilda dzīvi, bet kā augstāk minētās pozitīvās gan bēdīgās korekcijas dzīvē pilnīgi noteikti bez ietekmes nepaliek savas pēdas atstāj negatīvais un pozitīvais piepilda visu.

Aaa, vēl arī dzīve ārzemēs. Kas attiecas uz laiku - jā, piekrītu, bet tomēr to, cik lielā mērā mainīsies personība ietekmē nevis tik daudz laiks, bet pieredze kā tāda.

Varu pievienoties tam, ka laiks ļoti izmaina personību. Nevarētu teikt, ka ir kāds konkrēts notikums, kas strauji izmainīja manu skatījumu uz dzīvi, kaut gan pēc tuva cilvēka zaudējuma esmu kļuvusi krietni emocionālāka, kā pirms tam. Bet, ja salīdzinu sevi ar to personu, kāda biju pirms vairākiem gadiem, tad esmu ļoti izmainījusies.

Dzīvesveida maiņa, kas arī noveda pie dažādu jautājumu un problēmu atrisināšanas, sastapos ar eksistenciālas dabas jautājumiem, kas izmainīja dzīves vērtības.
Neapšaubāmi bērns, tas ļoti daudz ko ir mainījis sevī.

Mīlestība mainīja :) Arī laiks mēdz mainīt skatījumu :)

Laulības dzīve. Bērni. Šis forums - kaut kā vnk ikdienā nemēdzu satikt tik daudz dažādus cilvēkus ar izteikti dažādu viedokli un pasaules uztveri. Vairāk vai mazāk savā ikdienā sadraudzējos ar cilvēkiem, ar kuriem sakrīt šīs lietas, lasu grāmatas, kuras man ir interesantas subjektīvu iemeslu dēļ, apmeklēju pasākumus, kuri ir manā gaumē u.tml. Forumā nav iespējs daudz izvēlēties (tagad gan pastāv bloķēšanas poga, bet tomēr vispārīgi runājot - te apgrozās visāda veida cilvēki). Iemācījos uz lietām skatīties ne tik kategoriski, iemācījos pieņemt citādo viedokli, iemācījos paklusēt, sapratu, ka pasaule var būt interesanta arī, ja tajā viss nenotiek kā es gribu un kā man patīk. Kaut kā tā...

Bērnu piedzimšana pilnībā mainīja mani kā cilvēku.

"Abu vecāku zaudējums" laikam nebūs īsti korekti teikt, drīzāk - vecāku zaudējums. Tas ir pilnībā mainījis manu dzīvi,ikdienu, domas, mani.

Abu vecāku zaudējums.

Beigu tuvums. Sapratu cik skaisti tomēr ir dzīvot. vienkārši dzīvot!