Lietas, kas izmainīja dzīvi

Visa pieredze jau maina, bet visvairāk tas, kas noticis, apgūts, izlasīts, satikts, redzēts pēc šķiršanās. Ja tobrīd turpmākais likās bezjēdzīga eksistence, vilšanās jūtās un tuvākajā, sašķeltas apziņas izjūta un pusķermeņa sajūta, nepārejoša netaisnības un nodevības sajūta, tad tagad, pēc 2 gadiem, varu apgalvot, tas ir bijis labākais, kas ar manu personību varēja notikt. Es iemīlēju sevi, izveidoju sevi no jauna, jo no 18-22 gadu vecumam izšķīdu attiecībās. Bija nevis "es" (kas pirms 18 nebija kārtīgi izveidojies, tikai personības pumpurs), bet MĒS, rūpīgi veidots "mēs", kas nomira. Protams, tālākais skaistums nenotika pats no sevis. Šķiršanās bija katalizators, lai sāktu notikt dzīve priekš "es": hobiji, izvēle sev kāpt pāri, jauni cilvēki, viņu sniegtās mācības, draugi, viņu pieredze, drosme pamest neīstus draugus, darbs, studijas, viss izveidojis mani daudz gudrāku, stiprāku, varošāku, bezbailīgāku, atvērtāku. Paldies, ka aizgāji.

Es izvācos no mammas mājās un tas izmainīja manu dzīvi,jo vairs neviens nekliedz/nesot un mans pašvērtējums atkal kļuva normāls))))

BananaGod, milzīgs prieks par Tevi! Toreiz sekoju līdzi Tavai diskusijai un kreņķējos par to, ka tā pārdzīvo. Prieks, ka saņēmies un tagad dzīvē viss iet tikai uz labo pusi! :)

Es arī apsveicu BananaGod, malacis, tiešām prieks par Tevi! Veiksmi un izturību arī turpmāk!:-)

Māsas slimība. Daudz sliktu lietu notikšana, relatīvi īsā laikā (vecāku šķiršanās, vecvecāku zaudējums, pirmā atvadīšanās pieredze), stāvoklis aprūpes namos, skolas biedra pašnāvība. Pirmā skarbā mīlestība. Ceļojumi. Nesavtīgu cilvēku sastapšana. Prieks par sasniegumiem un attīstību, sevis pārvarēšanu jebkurā jomā. Reāla pieredze nevar aizstāt grāmatās iegūto - bet, protams, ir arī labas grāmatas, dziesmas, seriāli, filmas, kur dažādi citāti tiek pierakstīti un saglabāti vācelītē.