Virtuve/gatavošana

Es sāku gatavot salīdzinoši vēlu. Tādas pamatlietas, kas nebija jāvāra vai jācep jau pratu. Sākumā gatavoju nedroši, tagad eksperimentēju, ja ir laiks.

Ja pareizi atceros, tad kadu zupu maceju uzvarit jau gados 12. Mums majas vienmer bija kadi darbini, kas japadara, palidzejam kaut ko sagriezt notirit. Tos pasus rosolus kam ta dot griezt, ja ne berniem. Nevaru iedomaties kaa tas ir, est saktu gatavot tikai, kad saktu dzivot ar otru pusiti. Ja vienmer mamma sagatavoja, tad iedomajos, cik smagi tai mammai bija- berns atnak piemram no skolas, mamma velak un, kad atnak, bet tur sagaida izsalcis berns, kas gaida est. Vienu bridi, kad sanaca padzivot majas,es mammu sagaidiju ar maltiti pec darba.

Vienīgais veids, kā iemācīties gatavot, ir gatavot. Regulāri. Un, nē, uzvārīt pelmeņus un uzcept olas neskaitās. Gatavoju pēc internetā atrodamām receptēm, neskaidrību gadījumā mēdzu piezvanīt mammai, lai precizētu kādas oldschool ēdienu receptes vai ģimenes klasiku, bet pārējā laikā improvizēju. Ar laiku sapratīsi, kas ar ko iet kopā, kas cik ilgi jāgatavo un kādas garšas tev vispār patīk. Man šķiet, mūsdienās jaunieši iemācās gatavot daaaudz par vēlu, tepat cosmo ik pēc pāris mēnešiem ir kāda diskusija par tēmu, help, nemāku uzvārīt kartupeļus. (t) Mana mamma gan man, gan manam brālim iemācīja gatavot kaut kādus basic ēdienus tiklīdz bijām pietiekoši veci, lai drīkstētu darboties ar nažiem un plīti. Man tas šķiet nedaudz nožēlojami, ja pieaudzis cilvēks neprot elementāri parūpēties par savām pamatvajadzībām.

Hmmm, es arī pirms sāku dzīvot ar vīru neko negatavoju. Darbā ēdu kafejnīcā, vakarā kādu sviestmaizi vai augljus. Tad nomainīju darbu, dzīvesvietu un sāku dzīvot ar vīru - un vnk sāku gatavot. Man vnk sanāk, daudzi prasa, kur mācījos gatavot, prasa receptes. Bija kādu laiku man arī ēdiena blogs un receptes draugiem.lv.... vnk ēst gatavošana - man liekas, ka reāli taču nav iespējams nemācēt :D ir taču tik elementāri izvārīt perfektu soljanku.
Jā, tortei gan paskatos kādu recepti.

Kādus ēdienu jāprot gatavot, lai varētu uzskatīt, ka to protu? :D Kas ir tie indikatorēdieni?

Pamatlietas gatavošanā zināju tik, cik tika redzēts. Pati sāku gatavot tad, kad aizbraucu prom no LV 18 gados . Sāku ar vieglākām lietām un turpināju sevi izaicināt. Nu ir pagājuši daži gadi un būtībā ir tā, ka manis pašas mamma negrib man gatavot un labprātāk gribēs, lai gatavoju es. Un oma vienmēr paprasīs recepti ēdieniem :-D

Saku intereseties par est gatavosanu lidz ar pirmajam nopietnajam attiecibam, respektivi, ap 16-17 gadu vecumu. Lidz tam maceju sagriezt darzenus salatiem, vairak neko. :-/
Tagad (10 gadus velak), nebaidos teikt, ka gatavoju loti labi. Pec receptem gatavoju reti (man tas izjauc manu creative flow), bet iedvesmu smelos ediena blogos, youtube un pinterest. :-)

Vispār jau lielākā daļa pavāru ir vīrieši - tā izsenis ir bijusi vīriešu profesija, jo ir fiziski diezgan smaga :-)

vai vīriešiem pēc idejas nav jāmāk taisīt ēst, jo būs sieviete, kas to izdarīs?

Daudzi lieliski restorānu pavāri ir tieši vīrieši :)

Duujaa, manējais ļoti labi gatavo! Gaļas grillēšana un tās iemarinēšana viņam viennozīmīgi padodas labāk kā man :) Tiesa, kopā ne pārāk patīk gatavot ēst.. Man ir sava kārtība un rituāli virtuvē, kurus 2. pusīte neapzinās :D Mēdzam reizēm dalīt pienākumus.. viens taisa pamatēdienu.. otrs - salātus :)

Kā jums šķiet, vīriešiem ir tāpat, mācās visu ko uztaisīt, lai atvieglotu ikdienu, iepriecinātu otru vai vīriešiem pēc idejas nav jāmāk taisīt ēst, jo būs sieviete, kas to izdarīs? :-)

cormeum, nu ja vīrietis arī māk labi gatavot, tad tur tāds gastronomijas tandēms sanāk, ka (l). :D

Man jau šķiet, ka sievietes nereti metas gastronomiskajā virpulī, jo mīl savas 2. pusītes un grib viņus un viņu vēderus iepriecināt... gluži kā tie bērni mēdz iepriecināt mūs :D :D

Jā esam kā cimdiņš ar rociņu

Nē, kā nazītis ar dakšiņu. :D

Jā esam kā cimdiņš ar rociņu:-D

Pamatlietas neatceros pat, kad tieši iemācījos. Katrā ziņā tas bija agri. Tā kārtīgi gatavot nopietnas lietas, pie tam ar patiku un vēlmi, sāku pēc kāzām. Līdz tam - nebija lielas nepieciešamības.

draugs man ar māk gatavot un pat diezgan labi, ir ēdieni kirus viņš labāk māk kā es,ir ko es māku labāk. Piemēram es sāli lūdzu likt draugam,jo nu nemāku noteikt cik sāli vajag , viņš labi māk mērces pagatavot, tās viņam labāk sanāk, man piemēram zupa sanāks labāk kā viņam. Picu labāk uzceps pa mani, es kādu cepumu torti vai saldo desu labāk pagatavosu. Nu katram savs. Var teikt,ka papildinam viens otru

Forši, tā jau ir, ka papildināt. :-)

Ko var pārspīlēt, es nevienu nenosodīju. :D

Viņš pats pietiekami labi gatavo (un visbiežāk arī to uzņemas), vienkārši nedaudz muļķīgi likās, ka viņš mums abiem maltītes gatavo vienmēr, un es tikai palīdzu ar trauku nomazgāšanu, tādēļ gribējās pašai spēt uztaisīt ko garšīgu un ļaut viņam vismaz divas-trīs reizes nedēļā atpūsties no gatavošanas un sagaidīt mājās ar jau gatavu maltīti.

Normāls paskaidrojums un stāsts par tēmu. :) Tik par motivāciju ieminējos.

Man kaut kā vienmēr šķiet amizanti izteikumi - ka mācos gatavot, taisu ēst, lai draugs nebūtu badā, lai viņam būtu ko ēst utt. - tas nav pret gatavošanu, ja patīk, sanāk, sakrīt ēdienu gaumes, laika pietiek, reizē tas notiek, kurš ātrāk virtuvē tiek pēc darba un grib tur būt un viss cits, tas ir forši, bet brīžiem sajūta, ka ne par cilvēku runā, bet par bērnu, kurš vēl ar rokām darboties nemāk, nav patstāvīgs utt.

Es šaubos, ka kādai šeit ir tāda situācija. Es arī lielākoties gatavot sāku mācīties tad, kad uzsāku pirmās attiecības, un ne jau tāpēc, ka draugs būtu bēbis, kuru jābaro 3x dienā (t) Viņš pats pietiekami labi gatavo (un visbiežāk arī to uzņemas), vienkārši nedaudz muļķīgi likās, ka viņš mums abiem maltītes gatavo vienmēr, un es tikai palīdzu ar trauku nomazgāšanu, tādēļ gribējās pašai spēt uztaisīt ko garšīgu un ļaut viņam vismaz divas-trīs reizes nedēļā atpūsties no gatavošanas un sagaidīt mājās ar jau gatavu maltīti.

Es izsaku domas par gatavošanu un neko necepos, forums ir vieta, kur izteikt domas par tēmu. Bērnam arī tikai mamma pastāv?