Virtuve/gatavošana

Lai gan ģimenē man gatavoja gan mamma, gan tētis un bērnībā gatavošanas procesam ļoooti bieži pievienojos arī es, tomēr gatavot pati es sāku pirms kāda gada. Lēnā gara sāku čunčināties un kaut kas lēnām sāk sanākt :D
Kad biju bez attiecībām, tad negatavoju neko sarežģītāku par dārzeņu salātiem, desmaizēm un citam max vieglām lietam. Izvēlējos ēst ārpus mājas.
Pirmos attiecību gadus faktiski gatavoja tikai vīrs. Man tiešām savi ēdieni negaršoja, jāsaka, ka arī nekādas vēlmes gatavot man nebija.
Arī tagad īsti intereses par gatavošanu man nav, pati gatavot nepiesakos un saku paldies dievam, ka vīrs ar to visu ir uz Tu. Vienīgās gatavošanas reizes ir tad, kad vīrs pārnāk vēlāk, bet arī tad es vēl domāju vai pašai ko taisīt vai tomēr pasūtīt. Ja senāk pasūtīju 9os no 10 gadījumiem, tad tagad 50:50.

Sognare.. pankūkas gandrīz nekad neesmu gatavojusi pēc receptes. Pārsvarā uz izjūtām liku, jo katru reizi bija savādākas vēlmes pēc pankūku biezuma utt :D

Bet vispār labi, ka vīrs gandrīz vienmēr ir pirmais mājās :-D

Man kaut kā vienmēr šķiet amizanti izteikumi - ka mācos gatavot, taisu ēst, lai draugs nebūtu badā, lai viņam būtu ko ēst utt. - tas nav pret gatavošanu, ja patīk, sanāk, sakrīt ēdienu gaumes, laika pietiek, reizē tas notiek, kurš ātrāk virtuvē tiek pēc darba un grib tur būt un viss cits, tas ir forši, bet brīžiem sajūta, ka ne par cilvēku runā, bet par bērnu, kurš vēl ar rokām darboties nemāk, nav patstāvīgs utt.

TokyoDream pirmo reizi jau dara kā rakstīts:-D,tad sapratu,ka nav jēgas , visu jāliek uz dullo un būs labi:-D.
Vēl ko esmu pamanījusi,ja ļoti ļoti cenšos ko pagatavot,tad sanāks nu tā ,bet ja vienkārši daru ,nedomājot kā būs, tad sanāk pat ļoti garšīgi .:-D

Duujaa draugs man ar māk gatavot un pat diezgan labi, ir ēdieni kirus viņš labāk māk kā es,ir ko es māku labāk. Piemēram es sāli lūdzu likt draugam,jo nu nemāku noteikt cik sāli vajag , viņš labi māk mērces pagatavot, tās viņam labāk sanāk, man piemēram zupa sanāks labāk kā viņam. Picu labāk uzceps pa mani, es kādu cepumu torti vai saldo desu labāk pagatavosu. Nu katram savs. Var teikt,ka papildinam viens otru:-D

Duujaa, neviens tev neprasa, kuri izteikumi tev šķiet amizanti, bet gan vai Tu proti taisīt ēst un kā iemācījies vai arī to dara Tavā vietā. :-D nesaprotu, par ko Tu cepies.
Manuprāt, vīrietis arī ir priecīgs, ja sieviete (ja ne vienmēr, tad vismaz laiku pa laikam) gatavo garšīgus ēdienus, lai arī tas nav tas nekāds galvenais kritērijs. Galu galā kādreiz arī bērnam būs jātaisa ēst, nejau vienmēr pirks pusfabrikātus, Maximas salātiņus vai vedīs uz kafejnīcu.

Es izsaku domas par gatavošanu un neko necepos, forums ir vieta, kur izteikt domas par tēmu. Bērnam arī tikai mamma pastāv?

Man kaut kā vienmēr šķiet amizanti izteikumi - ka mācos gatavot, taisu ēst, lai draugs nebūtu badā, lai viņam būtu ko ēst utt. - tas nav pret gatavošanu, ja patīk, sanāk, sakrīt ēdienu gaumes, laika pietiek, reizē tas notiek, kurš ātrāk virtuvē tiek pēc darba un grib tur būt un viss cits, tas ir forši, bet brīžiem sajūta, ka ne par cilvēku runā, bet par bērnu, kurš vēl ar rokām darboties nemāk, nav patstāvīgs utt.

Es šaubos, ka kādai šeit ir tāda situācija. Es arī lielākoties gatavot sāku mācīties tad, kad uzsāku pirmās attiecības, un ne jau tāpēc, ka draugs būtu bēbis, kuru jābaro 3x dienā (t) Viņš pats pietiekami labi gatavo (un visbiežāk arī to uzņemas), vienkārši nedaudz muļķīgi likās, ka viņš mums abiem maltītes gatavo vienmēr, un es tikai palīdzu ar trauku nomazgāšanu, tādēļ gribējās pašai spēt uztaisīt ko garšīgu un ļaut viņam vismaz divas-trīs reizes nedēļā atpūsties no gatavošanas un sagaidīt mājās ar jau gatavu maltīti.

Ko var pārspīlēt, es nevienu nenosodīju. :D

Viņš pats pietiekami labi gatavo (un visbiežāk arī to uzņemas), vienkārši nedaudz muļķīgi likās, ka viņš mums abiem maltītes gatavo vienmēr, un es tikai palīdzu ar trauku nomazgāšanu, tādēļ gribējās pašai spēt uztaisīt ko garšīgu un ļaut viņam vismaz divas-trīs reizes nedēļā atpūsties no gatavošanas un sagaidīt mājās ar jau gatavu maltīti.

Normāls paskaidrojums un stāsts par tēmu. :) Tik par motivāciju ieminējos.

draugs man ar māk gatavot un pat diezgan labi, ir ēdieni kirus viņš labāk māk kā es,ir ko es māku labāk. Piemēram es sāli lūdzu likt draugam,jo nu nemāku noteikt cik sāli vajag , viņš labi māk mērces pagatavot, tās viņam labāk sanāk, man piemēram zupa sanāks labāk kā viņam. Picu labāk uzceps pa mani, es kādu cepumu torti vai saldo desu labāk pagatavosu. Nu katram savs. Var teikt,ka papildinam viens otru

Forši, tā jau ir, ka papildināt. :-)

Pamatlietas neatceros pat, kad tieši iemācījos. Katrā ziņā tas bija agri. Tā kārtīgi gatavot nopietnas lietas, pie tam ar patiku un vēlmi, sāku pēc kāzām. Līdz tam - nebija lielas nepieciešamības.

Jā esam kā cimdiņš ar rociņu:-D

Jā esam kā cimdiņš ar rociņu

Nē, kā nazītis ar dakšiņu. :D

Man jau šķiet, ka sievietes nereti metas gastronomiskajā virpulī, jo mīl savas 2. pusītes un grib viņus un viņu vēderus iepriecināt... gluži kā tie bērni mēdz iepriecināt mūs :D :D

cormeum, nu ja vīrietis arī māk labi gatavot, tad tur tāds gastronomijas tandēms sanāk, ka (l). :D

Kā jums šķiet, vīriešiem ir tāpat, mācās visu ko uztaisīt, lai atvieglotu ikdienu, iepriecinātu otru vai vīriešiem pēc idejas nav jāmāk taisīt ēst, jo būs sieviete, kas to izdarīs? :-)

Duujaa, manējais ļoti labi gatavo! Gaļas grillēšana un tās iemarinēšana viņam viennozīmīgi padodas labāk kā man :) Tiesa, kopā ne pārāk patīk gatavot ēst.. Man ir sava kārtība un rituāli virtuvē, kurus 2. pusīte neapzinās :D Mēdzam reizēm dalīt pienākumus.. viens taisa pamatēdienu.. otrs - salātus :)

vai vīriešiem pēc idejas nav jāmāk taisīt ēst, jo būs sieviete, kas to izdarīs?

Daudzi lieliski restorānu pavāri ir tieši vīrieši :)

Vispār jau lielākā daļa pavāru ir vīrieši - tā izsenis ir bijusi vīriešu profesija, jo ir fiziski diezgan smaga :-)