Atriebība pret bijušo!

Tā, pēc kāda laika, diez vai atriebtos. Bet, ja būtu iespėja uzreiz paridarītājam kaut ko riebīgu izdarīt, noteikti izdarītu. Emocijas bieži nem virsroku, lai gan pa dzīvi loti mierīga esmu. :-D

Sakrāmēju viņa mantas - zobubirstes pie kurpēm un tā :D Pēc tam koferus paslēpu un nākošajā dienā, kad viņš nāca visam pakaļ, teicu, ka visu esmu izmetusi. ņirgdama noturējos 10 minūtes, līdz atzinos, ka viss ir skapī, lai savāc un lasās :D

meksikanka interesanti palika, ko Tu ieraudzīji?

Nē! Neuzskatu, ka viņš bija tā vērts!
Kaut gan vienreiz ļoti nopietni apdomāju iemest viņam sejā ar smagu glāzi. Protams, tas bija mirkļa vājums, jo to, ko ieraudzīju, vienkārši izsita no sliedēm.... Vēlēšanās bija tik stipra, ka pati sabijos, bet labi, ka vēsais prāts vēl palika, jo bija bail trāpīt bārmenim (tas bija klubā).

Man gribētos viņam pārbraukt pāri ar auto. Turp un atpakaļ,turp un atpakaļ un vēlreiz

Krimināllikums, 117.pants. Slepkavība pastiprinošos apstākļos.

Soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz divdesmit gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem, konfiscējot mantu.

https://likumi.lv/doc.php?id=88966

Jup! Man gribētos viņam pārbraukt pāri ar auto. Turp un atpakaļ,turp un atpakaļ un vēlreiz 8-)
Bet,ja nopietni,tad viņš jau savu sodu ir saņēmis un ne no manis.

57days, Telefons gļuko..:-D:-D

xanax
Labi. Es ceru, ka viņam bija ļoti grūti gatavot bez tā kastroļa un naža.

Karma Beach (Bali), izrādās, ir ļoti skaista vieta 8-)

Kad izvācos no sava bijušā dzīvokļa, savācu līdzi viņa kastroli un mīļāko nazi. Vai tas traktējas kā atriebība?

Skaitās gan.

*bitch!:-D

Karama beach! - un visi dabūs pēc nopelniem, labiem vai sliktiem- tas no paša atkarīgs.;-) No vienas puses man ir ļoti liela tā saucamā "atriebības kāre", bet tad ,kad es nomierinos arī automātiski viņa izplēn.. Tāpēc vienmēr atceros par to karmu.

Kad es vēl biju bērns, tad vienam džekam sabojāju durvis, kas veda uz viņa dzīvokli, bet mēs pat nebijām kopā, tikai draudzējāmies, bet es pēc tam tā dēļ jutos slikti, toreiz sapratu, ka šādas dusmas jānorij, jo svešu mantu bojāšana tikai grauj man cieņu pašai pret sevi un tas nav to vērts/

Kas tā par figņu, neesam jau nekādā tv seriālā, kur Huans nokrāpa Lusitu un viņa nežēlīgi atriebās izsitot mājai logu

yes
.
pat nezinu tādu šķiršanās iemeslu, lai es sāktu kalt a la kodolieroču izmantošanas plānu, jo redz - viņš mani pameta. iespējams, tāpēc, ka tikai vienreiz attiecības beidzās ne pēc manas iniciatīvas, un pat tajās, lai cik sāpīgi būtu atiet normālajā ikdienā, neturēju uz puisi aizvainotu prātu. manuprāt, tā ir tikai velti izšķiesta enerģija un laiks (vai arī nepieaugšana klāt otram, nezinu)

Kad izvācos no sava bijušā dzīvokļa, savācu līdzi viņa kastroli un mīļāko nazi. Vai tas traktējas kā atriebība?

Nezinu, varbūt tam ex arī jānomētā māja ar olām, un man paliks labāk

+++
Es neatriebjos, tas nav manā dabā. Viss piedots, un mierīgs prāts uz viņu. Man pat atriebties nevajadzēja, pats izdarīja visu- grādu reibumā uzcepa sīci, tad nācās apprecēties, pamest savu sapņu darbu un tagad kārtīgi dzer. Nevar teikt, ka priecājos par situāciju, vai, ka viņš ir pelnījis ko tādu...bet, tas ko esmu sapratusi, ka dzīvē visvairāk mums ieriebj nevis kāds cits, bet gan pašu izvēles.

Maiziņa atriebība man neviļus sanāca, kad savācu kaķi no bijušā mājām. Tobrīd jau bija pagājuši daži mēneši, šķiršanās sāpes vairs nebija aktuālas. Kamēr vācām kopā kaķa man,tas, pie durvīm klauvē viņa vectēvs, kurš dzīvoja tajā pašā laikā. Šis ierauga mani un prasa, kur tad es tā pazudusi, ka sen neesmu redzēta. Es atbildēju, ka esam pašķīrušies, viņš: vai, kas tad notika? Man jau paliek jautri, jo zinu, kā ex nepatika konfrontācijas, tā nu vectēvam atbildēju, ka tas jau nu gan jāprasa mazdēlam. Pēc tam fiksi nozudu otrā istabā un biju nosmējusies līka, kādu lekciju ex dabūja par to, ka palaidis garām šitik foršu meiteni :-D
Mēs nešķīrāmies ar milzu skandāliem, nekādas atriebības plānus viņš nebija pelnījis. Bet, nu, iespēju likt viņam sajusties mazliet neērti arī nelaidu garām :-D

Es atriebos, kā jau jūs minējāt, esot laimīga - bez viņa.

Kad xanax aicina savas ex visiem kopā pasēdēt un iedzert kafiju ...

Visiem ex vēlu labu, esmu to izsāpējusi, tikusi pāri, piedevusi, kas bija piedodams, un vēlu viņiem dzīvē veiksmi. Izņemot pēdējo bijušo, kur pilnībā varu pievienoties Sombrita rakstītajam

Ņemot vērā, kā mēs ar Ex izšķīrāmies, tad jā, man tiešām bija vēlme tā pa riktīgo atriebties! Protams,neko atriebības vārdā neizdarīju. Nav ko, lai gan jāatzīst,ka ik pa laikam tomēr sirdī ir tas rūgtums. Laikam jau vairāk par to,ka cilvēks pret mani izrīkojās kā vislielākais gļēvulis

Zinu, ka jāpiedod un jāaizmirst, nav labi dzīvot ar to aizvainojumu un rūgtumu, bet šobrīd vēl to nevaru izdarīt, jo vienkārši tādu rīcību nespēju sagremot. Domāju, ka par krāpšanu būtu vieglāk sagremot kā to nenormālo gļēvumu.
Jā, karma visu saliks pa plauktiņiem, zinu, ka neko spīdoši viņam neiet, kopš izšķīrāmies, viņš pamatīgi ir uzēdies + lieto daudz alkoholu, un izskats nav nekāds spožais, bet arī to es viņam nevēlu, gribu kaut kā iekšēji izjust vienaldzību par viņu.
.
Gados 17, kad bija visādas "attiecības", un puiši nesmuki izrīkojās (protams, nekas tur tik nopietns nebija), ar draudzeni taisījām atriebības gājienus, nomētājām dzīvokli ar olām/nolējām ar krējumu, vienam "izlaboju" latviešu valodas diktātu, nosūtījām 50 vēstulītes skolas pastā ar visādām muļķībām, un tml pieaugušu cilvēku gājieni :-D Nezinu, varbūt tam ex arī jānomētā māja ar olām, un man paliks labāk (t):-D:-D