Kad es no viena bijušā šķīros, jā - atradu veidu ieriebt. Tā nebija nekāda baigā atriebība, bet maza riebeklība, kas viņam sagādāja zināmas neērtības. Nē, nenožēloju, jo man tas bija kārtīgs "closure" un man to vajadzēja, jo viņš bija baigais jāklis šķiršanās procesā un tā kā viņš vairs nebija mana otrā pusīte, tad arī nekāda kāpšana man uz galvas vairs viņam piedota netika.
Bet es pat nezinu, kas varētu būtu tāda kārtīga atriebšanās pēc attiecību izbeigšanās. Es neteiktu, ka tas, ka es tagad esmu laimīga, ir baigā atriebība - nejau tāpēc es esmu laimīga, lai viņam iegrieztu, bet tāpēc, ka es esmu laimīga un punkts, un mani ne tikai nesatrauc, bet arī nekrata un nerausta, ko viņš par to domā.