Attiecības

Tieši kas tev tagad liedz savākt mantas un pazust? Ciest vēl vairāk gribas? Sagaidīt, ka ''nejauši'' piesakās bērns un lai cieš arī viņš?

Ja jau saki, ka pats tiekas ar draugiem un dara ko vēlas, bet tevi kontrolē, viens no variantiem ir, ka spriež pēc sevis, ja jau visur saskata draudus, varbūt spriež par to kā pats uzvedas konkrētās situācijās. Zinu pat piemērus, kur puiši ir ļoti greizsirdīgi, bet paši gan dara ko un ar ko grib.
Arī ja viņš vienkārši ir nenormāli kontrolējošs, priekškam tev to vajag? Lai tevi apvaino un terorizē visu laiku? Gribi, lai tādi uzbraucieni ir tava ikdiena ?

Piebildīšu,kad tad kad es bijušo pametu, nākamajā dienā šis zvanījās ,sūtīja sms ar nožēlu pilniem tekstiem,zvērēja,ka nožēlo visu , solija nedzert vairāk, mainīsies uz labo pusi. Teikšu godīgi pirmajā brīdī , domāju,ka es tak to cilvēku sapinu, viņš tak manis dēļ tagad pārdzīvo. Tad uzdevu sev jautājumu, vai kad viņš pacēla roku viņš domāja ,ka man sāp? Kad terorizēja ar neskaitāmiem mīļākajiem,tad domāja cik ļoti tas man sāp,jo nekādu mīļāko tak nebija! Tak nē! Viņa nožēla,tak nebija tas ka mani pazaudēja,bet gan tas,ka viņš palika viens un nebūs ko terorizēt vairāk!
Ja es būtu atgriezusies atpakaļ ,tad noteikti pirmās 2nedēļas būtu "eņģelis",bet pēc tam tak visi solījumi būtu kaķim zem astes! Priecājos,ka nepadevos viņa nožēlu pilniem tekstiem un spēju saprast,ka tādi cilvēki vienkārši nemainīsies,lai ko arī teiktu. Protams nav viegli,jo šādi cilvēki māk manipulēt un ieviest ticību ,ka tak saka taisnību,bet tā nebūt nav un lieki cerēt ,ka šādi cilvēki mainās ir bezcerīgi!
Aizmirsis bijušo un dabūs jaunu kuru pazemot!
Sākumā jau nevienam tas uz pieres nav rakstīts, tas viss parādās ar laiku, vienam ātrāk,citam vēlāk ,bet agri vai vēlu šī cilvēka daba lauzisies uz āru.
Otrā pusīte,tak ir iemīlējusi vai vismaz pieķērusies tam cilvēkam un ir grūti pieņemt,ka cilvēks ar ko bija tik labi, viss bija kārtībā un te pēkšņi cilvēks mainās uz slikto pusi! Cilvēks cer ka tas tikai uz laiku un tic visiem solījumiem,bet cilvēks jau pēkšņi nekļūva tāds, viņš vienkārši tāds bija un to sākumā slēpa.

Sognare, man žēl, ka Tev nācies visu šo piedzīvot. Tavs pēdējais komentārs, manuprāt, varētu palīdzēt daudziem, kuriem ir grūti izrauties no šādām destruktīvām attiecībām.

Atbildot uz Tavu jautājumu: Nē, cilvēki nemainās. Un jo īpaši nemainās tad, ja viņiem ir labi, un, kā izskatās - viņam ir labi. Tieši šādi tas būs visu mūžu: viņš tevi emocionāli (un visdrīzāk ne tikai emocionāli) spīdzinās, Tu nekad nebūsi gana laba, pat ja ievērosi visus viņa "noteikumus", Tev vienmēr būs jājūtas vainīgai par visu, ko tu dari un nedari. Vai šādu sajūtu vēlies visu mūžu?
Nevajag būt tādās attiecībās, nu neesi Tu laimīga! Un tās sajūtas, kas Tevī raisās, neko labu arī tev pašai vēlāk nenesīs. Jūs nekas nesaista, ej prom no viņa.

Pasadena es ceru,ka palīdzēs,jo zinu kā tas ir un tā nav nekāda zelta bedre, tā ir elle un tikai paša rokās ir to visu izbeigt.
Viegli tas nav ,bet kad sper pirmo soli,tad jau tālāk būs vieglāk,galvenais ir saņemties pirmajam solim.
Bet diemžēl pēc pēc šādām attiecībām ir grūti uzticēties citiem, kad iepazinos ar tagadējo draugu, tā biju pieradusi ,pie bijušā izgājieniem,ka pati ņēmu un ,"atskaitījos" par visu ko daru,kur eju, kad būšu . Draugs sākumā ar nesaprata, manu uzvedību, visu pastāstīju par savu pagātni. Viņš teica,lai beidzu baidīties un sāku saprast,ka ne visi ir tādi kretīni un pateicoties vinam es atkal spēju uzticēties:-)

Ja es zinātu, ka tā būs es pat neiesaistītos nekādās attiecībās ar viņu .

Ja tagad redzi, kāds briesmonis tur slēpjas un ko viņš dara, ierobežo tevi, ārdās (pats savā dzīvē darot pretējo), tad ko tu sēdi un gaidi brīnumu?

Atceros,kad draugs attiecību sākumā,nesaprata kādēļ es prasu atļauju , vai varu ar tēti tikties vai varu pie tēta , un cik ilgi.
Bijušais pat to man liedza, varēju aizbraukt ,un tad sāk zvanīties kur esmu, un ko tik ilgi var darīt pie tēta? Lieki piebilst,ka arī tur mani mīļākie bija un tētis viņus piesedza(t). Ja pēc tik un tik min nebūšu,tad izlauzis man rokās, kājās , lai zinu kā ir apkārt vazāties. Ar kādām bailēm es tajā laikā dzīvoju, to aprakstīt ir grūti ,bet es nevienam to nenovēlu.

Sognare, cik Tu ilgi biji tajās attiecībās? Kad sākās tāda valdonība? Kā izlēmi aiziet? Vai viņš ļāva? Vienkārši tik crazy tā

Latte* nekādu brīnumu nebūs, attopies ,šie cilvēki NEMAINĀS! Lai kādus zelta podus solītu!
Mūc un jo ātrāk jo labāk! Vienīgi ko es nenožēloju, ka es tam visam ātrāk nevarēju pielikt punktu!

Es arī lasu par Sognare.. un domāju kā vispār ko tādu varēja pārdzīvot un pārciest?
Nu Tev izturība bijusi, bet prieks, ka esi prom no tāda.

blondzh007

Ļāva aizbēgt jā.. Nu pareizāk sakot, viņa brālis atnāca un iejaucās. Nezinu, kā tas būtu beidzies, ja tas brālis nebūtu.. Pēc tam jau protams, zvanījās vēl ilgi, bet es vnk noignorēju..

Labi, ka tā. Brālim gan jau arī bija šoks. Bet nu pacelt roku pret grūtnieci, savu bērnu topošo (arī vispār pret kādu), ārprāts.

Mazāk kā gadu, 8 /9 mēneši. Viss sākās kad principā sāku dzīvot kopā, kādus 3mēnešus iepriekš sākām tikties, tad ātri vien jau dzdzīvojam kopā. , un pēc kādiem 2.5mēnešiem sākās tas viss. Un pusgadu var teikt,ka to visu pacietu,
Kā izlēmu, draugi iedrošināja, izmantoju izdevību, un saņēmu sevi rokās un aizgāju ,tas pielika punktu,kad viņš paņema un ar nazi iegrieza rokā. Bija kārtējais delirijs, draudēja atkal un draugi (viens pāris) , teica,lai ņemu mantas un mūku prom. Atbraucu , savācu mantas, kādu laiku pie draudzenes padzivoju.
Vai ļāva? Tak pats teica,ka izmetīs visas mantas pa logu , kad atbraucu, tad sākumā draudēja , iesita pa vēderu, un kad ieraudzīja ,ka nēsmu viena,palika mierigs, vēl laikam nepateicu, bijušais bija pazīstams ar manu tagadējo draugu, un draudzene ar savu draugu un manu tagadējo bija līdz, tad ar viņu vēl nekas nebija, bijām vienkārši draugi, ar laiku tas pārgāja jūtās un pēc neilga laika ar sāku dzīvot kopā. :-)

TokyoDream grūtākais bija aiziet prom, jo baidījos ,ka ja aiziešu tad ko izdarīs man. ! Bet paldies, draugiem ,kas iedrošināja un palīdzēja man.

Un kā viņš tagad dzīvo, nezini?
Katrā ziņā tu esi liels malacis!! :)

Apple pie nezinu un arī negribu zināt ,draugs ar ar viņu kontaktus pārtrauca! Pagātne ir pagātne un labāk to visu atstāt pagātnē!
Paldies, tas tiešām bija labākais ko varēju izdarīt !:-)

Atceros,kad draugs attiecību sākumā,nesaprata kādēļ es prasu atļauju , vai varu ar tēti tikties vai varu pie tēta , un cik ilgi.
Bijušais pat to man liedza, varēju aizbraukt ,un tad sāk zvanīties kur esmu, un ko tik ilgi var darīt pie tēta? Lieki piebilst,ka arī tur mani mīļākie bija un tētis viņus piesedza. Ja pēc tik un tik min nebūšu,tad izlauzis man rokās, kājās , lai zinu kā ir apkārt vazāties. Ar kādām bailēm es tajā laikā dzīvoju, to aprakstīt ir grūti ,bet es nevienam to nenovēlu.

ak dies.... tracina tadi slimie. Vinu nesacu uzz M....varda sakums?

Vai ļāva? Tak pats teica,ka izmetīs visas mantas pa logu , kad atbraucu, tad sākumā draudēja , iesita pa vēderu, un kad ieraudzīja ,ka nēsmu viena,palika mierigs, vē

:-O:-O:-O mauka tads... goda vards olas ..izraut ar saknem... :-O(e)

Rīdziniece nē uz M ari nav.
Diemžēl tādi ir ,un ne viens vien. :-/

Ārprāts, nekad nebūtu domājusi, ka tik daudzas meitenes kam tādam ir gājušas cauri :O mans bijušais bija identisks, Sognare stāstu lasot arī pilnīgi liekas, ka tas pats cilvēks. kamēr es gulēju, gāja iekšā manos soc tīklos un dzēsa ārā puišus no mana draugu saraksta, pietam random puišus, kursabiedrus, brālēnus utt. :D tikties ar draudzenēm varēju tikai tad, kad viņš ir pats aizņemts, citādāk pārmet man, ka brīvo laiku nepavadam kopā. Ilgākā laika posmā lika man noticēt, ka neviens cits mani tā nemīlēs un nevienam citam nebūšu vajadzīga. kad bēdājos par to, kas notiek, un teicu viņam, ka man sāp, uzreiz veiksmīgi mainīja tēmu, izdomājot stāstiņus no sērijas "man tagad ir tik slikti, manai tantei ir vēzis" utt., kas, protams, nebija taisnība. man gan bija nedaudz citādāka situācija, jo klāt tam visam viņš arī mani šad tad krāpa un izšķīrāmies tāpēc, ka atrada sev "jaunu draudzeni", ar ko kopā bija 3 dienas. :D :D :D Pēc tam vēl vairākus mēnešus zvanījās man un draudēja, ka uztaisīs pašnāvību, ja neatgriezīšos. cik zinu, zaudēja darbu un izstājās no augstskolas, tagad dzīvo atkal pie vecākiem un neko nedara. Bloķējis mani soc. tīklos, bet ik pa laikam joprojām liek par sevi manīt, atbloķējot uz dienu un kaut ko tizlu uzrakstot :D . Ir pagājis jau vairāk kā pusotrs gads kopš mūsu šķiršanās, bet nesen uzrakstīja, ka grib mani atpakaļ (t)
Tagad saprotu, ka pamešana bija labākais, ko viņš man varēja izdarīt.