Kā atbalstīt draudzeni?

Pamatskolā tad jau bija visam vai daļai jānotiek, redz kā, tas ir cik, līdz kādiem 16. Liela daļa tad laikam nezinājām, ka esam aseksuālas vai ar traumām. :D Labi, ka ieradies un piekarināji slimības birku kādam. Un kāds sakars 40 gadiem, līdz 21 vēl ir, līdz 22 utt. Satikusi it kā kādus, bet nekas vairāk, nu un, jo viena uzskata, ka vajadzēja tā un tā. Kas par sviestu, ko var bāzties un visus citus par slimīgiem pataisīt.

Dūja, ar tevi galvā dūjas runā, ka neko nespēj uztvert no sacītā? :) Pēdējo reizi atkārtošos :
1. Starp vīrieti un sievieti nepastāv tikai pliks sekss. Vēl ir flirts, apskāvieni, skūpsti, randiņi, kino utt. Tā kā nē, pamatskolā nav jāpārguļ, bet interese par pretējo dzimumu rodas ātrāk par 20 gadiem normālos gadījumos.
2. Meitenei nav bijis neviens izdevies randiņš, pēc kura viņa domātu - iepatikos puisim. Atgādina abus gadījumus, par kuriem pēdējos komentārus runā meitenes. Arī es pazīstu tādus vienu puisi (25) un vienu sievieti (pāri 30), tikai man viņi nav bijuši tik tuvi, lai es gribētu palīdzēt, bet arī teju katrā sarunā ar mani -tikai viņu paziņu - vairāku gadu garumā tiek pieminēts, cik nelaimīgi viņi ir, jo nevainīgi un uz randiņiem neiet. Vēlreiz - nav runa par precībām un bērniem, bet par saskarsmi ar pretējo dzimumu kā tādu. Tā kā nē, neuzskatu, ka atjās princis un problēma zudīs.
Viss, no diskusijas atklanos.

Petunija, pirmkārt, viņai ir interese pret pretējo dzimumu.Bet ar to viss un beidzās.Jo skolā/universitātē/dzīvē puiši nepievērš uzmanību.Tāpēc viņai un radies iespaids ka viņa ir sliktāka par citiem...

petunijayyy, o, ne stunda tev bez kādas diagnozes uzstādīšanas. :-)
1. Ja būtu pratusi lasīt to, kas ir, ne to, ko gribas, tad redzētu, ka es to neteicu.
2. Ja viņa gribēs, viņai ir čum laika un nav savas problēmas jāpiedēvē citiem. Varu minēt gadījumus, kad viss ir bijis lieliski, nevajag tēlot nez kādu psiho lietpratēju, jo kāds neatbilst tavām iedomām.

Man arī vēl ilgāk kā tavai draudzenei nebija attiecību. Vienkārši nebija pa ceļam,nebija arī laika, jo skola un darbs paņēma lielu daļu laika un enerģijas. Nu,neko,baigi nepārdzīvoju,gatava arī īsti nebiju kaut ko sākt, jo skola un darbs...
Man arī dažbrīd likās, ka viss ir bezcerīgi, taču viss atnāk negaidot. Iesaku draudzenei palasīt šo diskusiju vienatnē, varbūt sapratīs pati. Viņai vismaz iet garām attiecību mīnusi - strīdi, drāmas, šķiršanās, puņķi un asaras. Lai bauda brīvību, kamēr vēl jauna un kamēr tā ir, jo puiši (prinči) paši atnāks.

kaut kur internetā redzeju tādu bildi ar tekstu - "mums katram ir tā viena draudzene, kura pati friendzono visus puišus, kas pievērš uzmanību un tad raud par to, ka nav attiecību un drauga." :D
nezinu vai tas attiecināms uz šo gadījumu, ebt šādi dzīvē arī gadās -- tur pašas meitenes vaina. Bet tomēr, ja spītīgi netēlo neaizsniedzamo un ir forša meitene, tad ticu, ka puisis pats kādā brīdī uzradīsies, kad vismazāk to gaidīs.