Kā atbalstīt draudzeni?

kaut kur internetā redzeju tādu bildi ar tekstu - "mums katram ir tā viena draudzene, kura pati friendzono visus puišus, kas pievērš uzmanību un tad raud par to, ka nav attiecību un drauga." :D
nezinu vai tas attiecināms uz šo gadījumu, ebt šādi dzīvē arī gadās -- tur pašas meitenes vaina. Bet tomēr, ja spītīgi netēlo neaizsniedzamo un ir forša meitene, tad ticu, ka puisis pats kādā brīdī uzradīsies, kad vismazāk to gaidīs.

Man arī vēl ilgāk kā tavai draudzenei nebija attiecību. Vienkārši nebija pa ceļam,nebija arī laika, jo skola un darbs paņēma lielu daļu laika un enerģijas. Nu,neko,baigi nepārdzīvoju,gatava arī īsti nebiju kaut ko sākt, jo skola un darbs...
Man arī dažbrīd likās, ka viss ir bezcerīgi, taču viss atnāk negaidot. Iesaku draudzenei palasīt šo diskusiju vienatnē, varbūt sapratīs pati. Viņai vismaz iet garām attiecību mīnusi - strīdi, drāmas, šķiršanās, puņķi un asaras. Lai bauda brīvību, kamēr vēl jauna un kamēr tā ir, jo puiši (prinči) paši atnāks.

petunijayyy, o, ne stunda tev bez kādas diagnozes uzstādīšanas. :-)
1. Ja būtu pratusi lasīt to, kas ir, ne to, ko gribas, tad redzētu, ka es to neteicu.
2. Ja viņa gribēs, viņai ir čum laika un nav savas problēmas jāpiedēvē citiem. Varu minēt gadījumus, kad viss ir bijis lieliski, nevajag tēlot nez kādu psiho lietpratēju, jo kāds neatbilst tavām iedomām.

Petunija, pirmkārt, viņai ir interese pret pretējo dzimumu.Bet ar to viss un beidzās.Jo skolā/universitātē/dzīvē puiši nepievērš uzmanību.Tāpēc viņai un radies iespaids ka viņa ir sliktāka par citiem...

Dūja, ar tevi galvā dūjas runā, ka neko nespēj uztvert no sacītā? :) Pēdējo reizi atkārtošos :
1. Starp vīrieti un sievieti nepastāv tikai pliks sekss. Vēl ir flirts, apskāvieni, skūpsti, randiņi, kino utt. Tā kā nē, pamatskolā nav jāpārguļ, bet interese par pretējo dzimumu rodas ātrāk par 20 gadiem normālos gadījumos.
2. Meitenei nav bijis neviens izdevies randiņš, pēc kura viņa domātu - iepatikos puisim. Atgādina abus gadījumus, par kuriem pēdējos komentārus runā meitenes. Arī es pazīstu tādus vienu puisi (25) un vienu sievieti (pāri 30), tikai man viņi nav bijuši tik tuvi, lai es gribētu palīdzēt, bet arī teju katrā sarunā ar mani -tikai viņu paziņu - vairāku gadu garumā tiek pieminēts, cik nelaimīgi viņi ir, jo nevainīgi un uz randiņiem neiet. Vēlreiz - nav runa par precībām un bērniem, bet par saskarsmi ar pretējo dzimumu kā tādu. Tā kā nē, neuzskatu, ka atjās princis un problēma zudīs.
Viss, no diskusijas atklanos.

Pamatskolā tad jau bija visam vai daļai jānotiek, redz kā, tas ir cik, līdz kādiem 16. Liela daļa tad laikam nezinājām, ka esam aseksuālas vai ar traumām. :D Labi, ka ieradies un piekarināji slimības birku kādam. Un kāds sakars 40 gadiem, līdz 21 vēl ir, līdz 22 utt. Satikusi it kā kādus, bet nekas vairāk, nu un, jo viena uzskata, ka vajadzēja tā un tā. Kas par sviestu, ko var bāzties un visus citus par slimīgiem pataisīt.

Varu tikai piekrist iepriekš minētajam. Zinu teju identisku situāciju iepriekšējā komentārā norādītajai. Tikai man zināmajā gadījumā veiksmīgs profesionālis un uzņēmējs vienlaikus bija absolūti neveiksmīgs privātajā dzīvē. Pat grūti pateikt, cik izteikti cilvēkam var būt divas dabas. Vienlaikus arī bija cita problēma, kas, iespējams, ir konkrētajā gadījumā - varbūt meitenei ir ļoti augstas, nesamērīgas prasības?

Nezinu, neizskatās ka tu viņai baigi vari palīdzēt. Ir tādi cilvēki, kuriem iesaki, saki ko gribi, tāpat viss ir slikti. Neviens padoms nav gana labs. Tikai čīkst. Es piemēram nedarītu neko, kāpēc jāmeklē un jādomā kā dabūt viņai puisi. Sagribēs dabūs. Man ļoti nepatīk hroniskie čīkstētāji, ka viss ir slikti un varbūt viņai arī neiet ar vīriešiem jo ir tik negatīva.

Jāpiekrīt! Man ir mazliet cita veida, bet arī līdzīga pieredze - centos palīdzēt paziņam atrast draudzeni. Tiesa gan, viņam jau pagātnē bija bijušas vienas attiecības, bet izjukušas. Cilvēks kā cilvēks - nekāds skaistulis, bet simpātisks, rakstura ziņā mazliet kluss un pārāk nedrošs saviem 28 gadiem, bet arī nekāds nevainīgais jēriņš. Visādā citādā ziņā ļoti gādīgs, rūpīgs, uzmanīgs, bet ar tik zemu pašvērtējumu, ka ko tik nedarīju - gan komplimentus izteicu, gan padomus devu, gan piedāvāju kopā aiziet uz kādu bāru, iepazīstināt ar savu brīvo draudzeni. Pats ļoti gribēja atrast otru pusīti, to vien tik darīja kā čīkstēja, ka ir viens, ka apnicis vienam savās četrās dzīvokļa sienās utt., ujtp., bet, tiklīdz izteicu dažādus variantus vai ieteicu ko darīt, tā atkal kārtējās atrunas - esmu briesmīgs, neviens mani nekad neiemīlēs tādu, kāds esmu utt.. Beigu beigās, arī manai pacietībai pienāca gals un pateicu, ka savu palīdzību piedāvāt vairs netaisos, ja redzu, ka cilvēks vispār neklausās ko viņam saka, maļ tikai savu. Pagājuši 4 gadi un šis joprojām ir viens, katru dienu neaizmirstot soc. tīklos par to pačīkstēt. Tā tiešām ir, ka ir cilvēki, kuriem vienkārši patīk čīkstēt un meklēt sevī visus iespējamos trūkumus. Čīkstulīgais raksturs + ļoti zems pašvērtējums = lūk, ar ko tai draudzenei jācīnās, pirms par puišiem domāt.

Patikusi

Heliai ir bijis flirts, randiņi utt. Vēlēties nopietnas attiecības vai nevēlēties ir viena lieta, to katrs pats var izvēlieties, kad gribēt un vai vispār gribēt. Iepriekš komentējot es sapratu, diskusijas autores minētajai meitenei nav bijis ne skūpsts, ne īsts randiņš un viņa neuztver, ka viņa ir kādam pateikusi!! Neviens nerunā par vēlmi veidot ģimeni ar bērniem. Ja uz meiteni neviens neskatās līdz 20 gadiem un viņa ne uz vienu neskatās, nu, manuprāt, īsti ok tas nav. Interese par pretējo dzimumu sākas daudz, daudz agrāk. Kaut kādai interesei par intimitāti (nerunāju tak par seksu, bet kaut to pašu flirtu) taču jābūt! Vismaz manā paziņu lokā tā tas ir, ka jau pamatskolā bija pirmie nopietnie uzmanības apliecinājumi. Varbūt dzīvoju pārāk samaitātā pasaulē, haha. Manispēc, meitene var dzīvot, kā vien vēlas, autore jautāja viedokli, es pastāstīju savu ārprātīgi samaitāto pieredzi un pateicu, ka ar šādu domāšanu var arī līdz 40 gadiem palikt jaunava. Ja meiteni aizskāra sveši komentāri par to, tātad pašai iekšā sēž šis komplekss un apmierināta ar to, ka nevienam viņa it kā nepatīk, nav. Kā risināt, to jau pateicu.

Tur jau ir problēma pašā lietas saknē, ir jāmaina domāšana un tad arī apkārt kaut kas mainīsies. Varbūt skan banāli, bet tā dzīvē notiek un cilvēka dabā ir atgrūst tādus cilvēkus, jo otrs jau jūt. :) Protams, ne vienmēr tā notiek, bet galvenokārt.

mans princis vēl nav atjājis

Tas pat ir jaukāk... nogaidīt to lielo zivi, kad atpeld :D

Man arī ir viena draudzene ar zemu pašvērtējumu. Visādi esmu centusies runāt, darīt...beigās esmu nonākusi pie secinājuma, ka tas kā ar alkoholiķiem :D - tikai pats cilvēks spēj to mainīt.(t)

Heilla, katram savs laiks un arī vēlmes, prioritātes. Nav jau jāķer kaut cik normāls, tāpēc, ka kāds padomā, ka nav riktīgi tā un mēģinās piespēlēt kādu ''slimību''. Labāk lai ir īstais, kurš līdz sirds dziļumiem patīk. :-)
BananaGod, gan jau norims, manuprāt, nevajag to lieki viņai atgādināt. :-)

Heilla,to pašu es un saku draudzenei,ka pienāks viņas laiks un viņas princis atradīs viņu:-Dbet tik un tā turpina pārdzīvot par to visu..

Duujaa jā, ja es domāju, ka ar mani +/- viss ok, tad šeit noteikti kāda domā, ka esmu "neriktīga" :D man nav problēmu komunicēt ar puišiem, gan kolēģiem,gan kursbiedriem, gan draudzeņu puišiem,gan draugu draugiem, bet nu neveidojas man nekas nopietns. Un neuzskatu, ka tas ir slikti. :-) mans princis vēl nav atjājis :-D

Apkārtējie un savējie līdz galam pašaubu ka var ziņāt kas ar pašiem:-D! No savējiem un apkārtiejiem to parasti ironiski dzirdēt kad tad būs kas tāds kārtīgāks kā pērējiem, padziļināta ainterese tikai rada to, ka atskaites nebūs tas aŗī vis un domā ko gribi...

Heilla, nu skaties, ka tik neesi aseksuāla vai kā citādi "neriktīga". :D

Man ir 25 un NEKAD nav bijušas nopietnas attiecības. Ir bijuši randiņi, flirts, simpātijas utt. bet nekad nekas nopietns. Draudzenēm dzimst bērni, precas, bet es dzīvoju ar kaķi. Un esmu novērojusi, ka tas visvairāk uztrauc apkārtējos ne mani. Nu ko darīt!? Visam savs laiks :)

Meitene tagad streso, jo kāds pateica, kā viņuprāt jābūt. Citādi viņa pati ar laiku atrastu, iepazītos, galvu par to nelauzītu. Tagad viņa uztraucas, jo viņu izsmēja. Un kāda vēl aseksualitāte, mammīt mīļo, kur ko tādu raut var. :D Nav gatava tādā ziņā, ka pati darīt, pati neiespringtu, normāli satiktu kādu. Un kāpēc, ja 20 gados pašlaik negrib, piemēram, tas būtu jānoraksta uz psiholoģiskām problēmām, nu tās tev tuvas lietas, bet visiem to uzreiz piesiet nevajag. Normāla meitene, kāpēc kādam jādara, kā pieņemts vai kā citi grib. Kas par birku karināšanu, sviests.