Piedāvājumi no vīriešiem

Breivik, es nerunāju par to, ka zina, bet turpina palikt kopā, piemēram. Bet par filozofiju, ja nokrāpj, tad biji pelnījusi! Un man nav nekādas problēmas kustināt smadzenes, kāpēc lietai ir jāizgudro savā galvā kaut kādi apstākļi, par kuriem es nejautāju un tad jāsecina, ka es nedomāju?

O, tencinu, Breivik. :)
.
macaw
Runāju jau arī par konkrēto lietu, bet, kā iepriekš minēja Breivik, graužos dziļāk un meklēju risinājumu, ne apstājos pie neauglīgas un neko neizsakošas vainīgā sodīšanas. ;)

Ļoti piekrītu nerātnā, jo graužas dziļāk notikumu saknē. Daudziem tiešām ir problēmas ar atbildības uzņemšanos. Ļoti daudz piemēru kā sieviete gaužas, ka vīrietis viņu sit vai krāpj, bet pati neko lietas labā nedara. Šādi paiet gadi un viņa sāk apkārtējiem sūkstīties par faktu, bet jautājums - kāpēc viņa neaizgāja no vīrieša pēc pirmā pāridarījuma? Sanāk, ka viņa ir pelnījusi, ko saņem. Viņa nav gatava atvadīties no šiem procesiem. Tādā veidā tā kļūst par viņas problēmu, kuru ir smieklīgi uzvelt vīrietiem, jo pati ļaujas šādai rīcībai.

Man šķiet tu savās domās esi kaut kur par tālu aizpeldējusi.

Man šķiet, ka nerātnā ir domājošs cilvēks, kura saprot lietu sakarības, bet citiem ir problēmas savu smadzeni pakustināt. :D

Just stop it. Es par konkrēto lietu gribēju parunāt.

macaw
Plikai prāta atbildei tiešām būtu tikai Jā vai Nē opcija. ;) Tas ir strupceļš, kas ved nekur - izmisumā. Tas ir ārkārtīgi ierobežojoši. Mokoši. Un neauglīgi.
.
Sirdij gan vienmēr ir bezgalīgi daudz radošu risinājumu jebkuram jautājumam. (l) :) Un tas dara brīvu. ;)

nerātnā, kāda vēl sirds, tur es jautāju jā vai nē, bet tu neko neatbildēji, tava filozofija ved uz to, ka jā. :D

macaw

nerātnā, secinājums, tu būtu pelnījusi, ka tevi apkrāpj, ja tas notiktu, OK.

:D Ooooo, Tu tagad mani sodi par to, ka neatbildēju Tev pa prātam, bet izvēlējos atbildēt tā, kā liek mana sirds. :D :D :D Cik mīļi. :D :D :D
.
Bet kaķa lāsti debesīs nekāpj. :-P

Atgriezīsimies labāk pie pamattēmas, ja ir vēl kādi viedokļi par šādiem piedāvājumiem.

nerātnā, secinājums, tu būtu pelnījusi, ka tevi apkrāpj, ja tas notiktu, OK. :D

macaw
Atbildēju gan. ;)

nerātnā, neatbildēju uz doto jautājumu, bet turpināji filozofēt.

macaw

Ja tevi apkrāptu, tu būtu taisnīga, laba, godīga un visādi citādi normāla draudzene, vērsta uz sarunām, ne darbībām aiz muguras, kad neredz, tā būtu tava vaina? Tu būtu pelnījusi, ka tevi apkrāpj?

Šī Tava dotā piemēra mācība ir - 'nav ko kaisīt cūkām pērles, jo cūkas tāpat tās nekad nenovērtēs'. 8) Cūka par princi ar izsmalcinātu gaumi aiz neko darīt nepārvērtīsies. ;) Tātad, šai gadījumā prātīgākais būtu atstāt to cūku kādai citai, kurai ar viņu ir gana, un lūkot pēc prinča, kas tik lieliskus labumus savā dzīvē ielaistu ar vislielāko prieku. :)

Ikviens dabū tieši tādu dzīvesbiedru, kādu konkrētajā brīdī pelnījis.

Man šķiet tu savās domās esi kaut kur par tālu aizpeldējusi. Ja tevi apkrāptu, tu būtu taisnīga, laba, godīga un visādi citādi normāla draudzene, vērsta uz sarunām, ne darbībām aiz muguras, kad neredz, tā būtu tava vaina? Tu būtu pelnījusi, ka tevi apkrāpj?

Vai tad vīriešiem nepatīk labas, kaut cik veiksmīgas, stabilas sievietes? Viņi skatās uz knapi pelnošām, ne attīstībā esošām?
Nē, nē, nav tā.

Bet nopietni! :D Kur rodas tādas stulbības?

macaw
Notiek gan, un kā vēl notiek. :-P Bet tie ir zemapziņas, tātad neapzināti procesi. ;) Ikviens dabū tieši tādu dzīvesbiedru, kādu konkrētajā brīdī pelnījis. :-P Kad savus tarakānus no zemapziņas izceļ dienasgaismā, proti, apzinās, izprot un saprot, tad ir iespēja pieņemt lēmumu mainīt savu dzīvi. :)
.
Ikvienā spēlē piedalās divi - šai gadījumā piekrāptais un apkrāptais. Un katram no viņiem ir tieši puse atbildības par spēli. :) Un viņi abi ir līdzvainīgi pie tāda iznākuma, kāds ir spēles rezultāts. ;) Bet neviens jau nespiež šo spēli spēlēt mūžīgi - vienmēr pastāv izvēle izvēlēties ko citu. 8)

Vai tad vīriešiem nepatīk labas, kaut cik veiksmīgas, stabilas sievietes? Viņi skatās uz knapi pelnošām, ne attīstībā esošām?

Nē, nē, nav tā. :D

nerātnā, nu var runāt kaut kādā ajūrveida filozofijas vārdā, bet ikdienas dzīvē tā nenotiek. Sanāk, ja piekrāpj kādu, viņš pats vien ir vainīgs? :D Jo viņam ir labi tur būt un baigi it kā apmierinātu tāda zona, blefs. Tu nevari atbildēt par citu cilvēku. Un izrādās, ja apkrāpj, man ir jāvēršas pie psihologa, trenkāt savus tarakānus? Taču saproti, kas par aplamu skatu uz dzīvi un notiekošo. Ne jau speciāli meklē un pārliecinās, vai krāpsi mani, jā, ak, tad labi, esam kopā.

macaw
Tas notiek zemapziņā, tur, kur ar prātu tik vienkārši nepiekļūst. ;)
.
Un nav jāielien krāpēja galvā, lai saprastu, ka krāpējs nav piemērots dzīvesbiedrs. Pietiek, ka apkrāptais ielien pats savā galvā, precīzāk, zemapziņā, bet, kā jau minēju, cilvēki pa lielam baidās uzņemties atbildību par savu dzīvi, iztrenkāt savus tarakānus kaut vai psihoterapeita kabinetā un kļūt brīviem, jo brīvība nozīmē arī atbildību, bet, lai cilvēks būtu atbildīgs, viņam ir jāizaug. Un ar 'jāizaug' nedomāju gadu skaitu pasē, bet garīgo briedumu, ko ne visi sasniedz savas dzīves laikā. Jo viņiem šķiet ērti tāpat tajā pašā komforta zonā, kur šobrīd atrodas. Kad komforta zonā kļūs par šauru, tad arī meklēs iespēju to paplašināt, proti, mainīt attieksmi pret sevi un savu dzīvi. ;)

Viņiem vieglāk šķiet nogrūst atbildību par savu neizdevušos dzīvi uz neuzticīgā dzīvesbiedra pleciem. Un neuzticīgie dzīvesbiedri atbildību par savu neizdevušos laulību nogrūž uz piekrāptā dzīvesbiedra, kurš neatbilst kaut kādiem iedomātiem ideāliem, pleciem. Šādos gadījumos roka roku ļoti labi mazgā, un viņi ir absolūti piemēroti viens otram, kamēr spēlē šo 'ak, es nabadziņš' spēlīti. Kuram pirmajam apniks un vēlēsies ko citu, tas arī aizies no šīm attiecībām, bet palicējs atradīs jaunu biedru, kas būs ar mieru spēlēt veco labo krāpēju-apkrāpto spēlīti.

Joprojām nepiekrītu. :D Ja nerunā, izvēlas krāpt, tad tas piekrāptais nevar ielīst otra galvā, domās un zināt, kas nu viņam tagad ir prātā saslēdzies, kas viņam nepatīk vai pietrūkst. Krāpšana ir solis uz beigām, uz necieņu pret otru, ne rādītājs, ka otrs neaizdomājās, ko man tagad vajadzēja un momentā man nevarēja to dot. Piekrāptais nespēlē nekādu spēli - kaut vai viņas partneris maksā kādai mīļākai, sanāk, piekrāptai patīk šī spēle? Tā nav nekāda piemērotība viens otram, tā ir acīs spēlēšana kā vienam cilvēkam, bet patiesībā būt citam, ko nerādīt esošajam partnerim. Greizi.

Vai tad vīriešiem nepatīk labas, kaut cik veiksmīgas, stabilas sievietes? :D Viņi skatās uz knapi pelnošām, ne attīstībā esošām? :D

macaw

tas tā prāta teorijā iespējams strādā, realitātē ir daudz faktoru, jūtu, darbu, kas to ietekmē un nav tik vienkārši kā pamācībā un ''nevēlmē redzēt''.

Tas ir tā tāpēc, jo cilvēki baidās lemt paši par savu dzīvi. :) Viņiem vieglāk šķiet nogrūst atbildību par savu neizdevušos dzīvi uz neuzticīgā dzīvesbiedra pleciem. Un neuzticīgie dzīvesbiedri atbildību par savu neizdevušos laulību nogrūž uz piekrāptā dzīvesbiedra, kurš neatbilst kaut kādiem iedomātiem ideāliem, pleciem. Šādos gadījumos roka roku ļoti labi mazgā, un viņi ir absolūti piemēroti viens otram, kamēr spēlē šo 'ak, es nabadziņš' spēlīti. Kuram pirmajam apniks un vēlēsies ko citu, tas arī aizies no šīm attiecībām, bet palicējs atradīs jaunu biedru, kas būs ar mieru spēlēt veco labo krāpēju-apkrāpto spēlīti. ;)