Šī tēma un jautājums būtu, manuprāt, vairāk apspiežams ar speciālistu, jo tēma, tās sakne ir visai nopietna.
Tātad, par robežām. Visai konkrēti - topošā vīramāte pārkāpj robežas, jaucas un iespaido mūsu privāto dzīvi. Esmu teikusi draugam, kas mani neapmierina, tas ir izrunāts, atrunāts. Viņš ir runājis ar mammu. Rezultātā iepriekš norunātais tiek pārkāpts mūsu abu klātbūtnē un skatoties acīs un plikšķinot skropstas. Otras puses attieksme tajā brīdī ir tāda, ka tas ir sīkums un nav jāņem vērā. Vienreiz neņem vērā, otreiz, nākošreiz atļaujas vairāk... Kā noteikt robežas, lai manu viedokli, vērtības reāli cienītu, jo pašlaik ir 2 risinājumi - nolaist austiņas un pieļaut vai krasi rīkoties (strīds ar draugu, evakuēšanās , respektīvi, paciemošanās pie saviem vecākiem, draudzenes utt. vai ultimāts (?)). Reāli, kā nospraust tās robežas jautājums, kas attiecas tikai uz mani, nevis viņa māti? Ar māti runāt ir bezjēdzīgi - viņa smaida un maigā balstiņā saka, ka viņai viss ir kārtībā.
493
