Sākšu ar to, ka mana problēma, iespējams, nav īpaši aktuāla šajā forumā, taču lasu jau sen un tāpēc vēlētos dzirdēt Jūsu viedokļus un ierosinājumus... varbūt kādai ģimenē ir bijis kas līdzīgs un var man palīdzēt ar padomu, ļoti gaidīšu arī PM.
Īsumā tas būtu šādi - pirms gada nomira mans brālis, mūsu mamma dēla nāvi nespēja pieņemt, ļoti pārdzīvoja, pirms 5 gadiem jau bija izslimojusi insultu un diemžēl tas smagā formā atkārtojās pirms 2 mēnešiem un nesen arī viņa nomira... es vēl nespēju ar to samierināties, ir ļoti grūti, es to vārdos nespēju izstāstīt, jo tikai tas, kas ko līdzīgu ir pārdzīvojis, sapratīs kā tas ir zaudēt pašu tuvāko cilvēku... Tā nu divu vasaru laikā esmu pazaudējusi visu savu ģimeni, vienīgos radiniekus... Esmu reāli palikusi viena, tēvs miris jau ļoti sen...
Protams, pēc visa pārciestā arī mana veselība ir sašķobījusies, kaut pirms tam problēmu nebija... neskaitot svarīgas analīzes, ģimenes ārsts man iedeva nosūtījumu uz neirožu klīniku Dzintaros. Mājas lapā apskatījos, ka tas būtībā ir tikai bezmaksas psihiatrs. Vārds 'psihiatrs' dara mani uzmanīgu un pat iedzen stresā, lai gan patreiz man ir vajadzīgs tikai miers un nekas cits, jo mammas slimības laikā pārdzīvoju nemitīgu stresu un trauksmi. Es nevaru iedomāties, ka kāds svešs cilvēks līdīs manā galvā, mēģinās nez ko izvilināt, vēl vairāk uzbērs sāli uz manām brūcēm, liks raudāt vēl gaužāk... bet varbūt tās ir tikai iedomas?
Galvenais jautājums ir tieši tām, kuras ir pārcietušas tuvāko cilvēku nāvi, kā Jūs tikāt un vai vispār ir iespējams tikt tam pāri? Kas palīdzēja? Kā jūs domājat vai ir vērts iet pie psihiatra? Vai arī tiešām palīdz tikai laiks?
Liels paldies par atbildēm jau iepriekš, esmu patiešām izmisumā :-(
32
