Kā tikt galā ar vientulību?

Ja vēlaties, tad es arī labprāt pievienotos jums uz pastaigu, saldējumu, aliņu, citām lietām. :D
Drīz uz pastāvīgu dzīvi pārvākšos uz Rīgu, vecie klasesbiedri izplēnējuši, studēt Rīgā bez manis paliks tikai viena ilga draudzene, visas jau solījāmies, ka kontakts nepazudīs, bet jau jūtu, kā viss lēnām izplēnē, visticamāk, ka kontakts paliks tikai ar to pašu, kas dzīvo Rīgā bet arī tāds... sūdīgs.

Man šī problēma nav aktuāla,bet ja kādai ir vēlme,varam vasarā sadarīt kaut ko.:-D

Man ari ir lidzigan sobrid situacija.esmu Anglija viena.nav man puisa.sobrid ir man gruts dzives periods.ceru ,ka kada man privati uzrakstis

Man nekad nav bijušas draudzenes. Pēdējā draudzene bija kaut kur 3., klasē.

Dzīvnieki tiešām palīdz.

It īpaši daudzskaitlī! :)

Dzīvnieki tiešām palīdz. :D

Tā nav vientulība, bet dzīves piepildijuma trūkums... Bērni, ģimene un kāds ar kuru nebūtu tukšu bezjēdzīgu sarunu... Vajag sportot, kustēties vai dejot. Iziet no savas rutīnas...
Nesaprotu, kur ir problema. Recepte jau veca... Nevaig neko daudz inovēt.
Sieviešu problēmas...

57days, ja tavs komentārs ir domāts man, tad nav tā ka sēžu un gaidu debesu brīnumus, es ļoti daudz esmu ar sevi strādājusi, daudz padomu ņēmusi vērā, pus gadu gāju kursos, tagad ir diploms un pat profesija, kuru neprotu un neplānoju attīstīt, tik vien kā hobijs, ar kursa meitenēm draudzējamies fb un whatsappā sūtam apsveikumus vārda dienās. Sporta klubā arī nesanāk sadraudzēties, tikai tādas pieklājības frāzes, bet jogas trenere gan bieži uzmundrina, piemēram, pastāstot, cik nestabils koks es esmu, pēc tādiem vārdiem vienmēr ap sirdi paliek siltāk - tiku pamanīta! Koris un dziedāšana neinteresē, bet dejot nepadodas. Par brīvprātīgo darbu esmu atradusi tikai tik daudz, ka var darboties dzīvnieku patversmēs, bet runāšana ar dzīvniekiem jau būtu nākamā vientulības pakāpe ..
Par piedāvājumiem šeit... cik esmu sapratusi šeit visi tikai runā par vientulību un draugu meklēšanu, bet īsti nevienu svešu savā dzīvē nav gatavas ielaist.
Bet es nesūdzos, neesmu bēdu sagrauta, uzskatu, ka ir lietas, kam jānotiek pašām par sevi, bez piespiešanās, tikai, lai cik pašpietiekama es būtu, ar to reizēm ir par maz, toties atrast cilvēkus ar kuriem būtu 'klikšķis' ir sarežģītāk, nekā varētu likties pirmajā mirklī, jo lielākajai daļai arī tajos kursos un interešu padarīšanās jau ir savs draugu loks, daudzi jau iet uz kursiem kopā ar draugiem, daudzi ir tur tikai konkrētā mērķa dēļ un viņiem nav ne laika, ne vēlmes draudzēties vairāk par klikšķi fb un ātru, garam skrienošu pazīšanos. Tādēļ, ja jums ir savas sirdsdraudzenes - jūs jau esat Dieva mīlules! Neuzskatiet viņas par kaut ko pašsaprotamu!

Darbs, kā zināms viens no kas palīdz neļauties vientulībai jo jādara, uzmanība veltīta darbībai procesam, ja vel veicamās lietas piesaista, kā ne vienēr ir tad vel labāk(bet ne viennozīmīgi, jo aŗī darbs ne vienmēr nozīmē ka viss ir kā gribas). Ārpus darbiem, brīvajā laikā, notiek savādāk uzmaņība var būt atslābinātāka un domas var klīst brīvi daudz kur, bet arī ir daudz dažādas lietas kurās vairāk domas lidinās un kuras prasa koncentrāciju un pievelk uzmānību tā kad vientulīgām izjūtām nav kad iezagties.(un arī šeit viennozīmīgi nebūs, kam brīvais laiks būs vērtīgāks, kam sķitīs ka viss kas ir būtu darbā).

Žēl, ka vairs nedzīvoju Rīgā. Labprāt sastādītu kompāniju. :) Bet taisnība cilvēkiem, kuri iesaka uzsākt ko jaunu. Apmeklēt kursus, kori, jebkādas cita veida nodarbības, kas interesē. Tā ļoti viegli ir iespējams atrast jaunus draugus, jo sakrīt intereses un ir par ko runāt.

Labprāt,ja kāda vel te ir tik vientuļa vai ari kadai nav ko darit.
Parakstišos uz jebkādām idejām.
Varam doties pastaigā vai kaut kur pasedet, vai tml.
Droši varat rakstīt savas idejas man, mēs varam visu istenot ,lai kopā nebutu vientuļi. :D
Isumā- man būs 20 , bet nekas nav pret vecākiem/jaunākiem cilvēkiem, esmu ļoti draudzīga un atvērta. Dzīvoju Rīgā.
Butu forši atrast kadu ar ko pavadīt kopā laiku un ļauties visādiem piedzivojumiem

BlacIce - es esmu no kreisā krasta. (l)

Akk, man ir tieši tapat kā temas autorei. Likās,ka pilnigi lasu visu to kā no savas dzīves.
Reizem gribas nolaist rokas, un atslegties , jo sajūta ka tiešam šī vientulibas sajūta nebeigsies. Bet katram dzīve ir tāds melnais posms. (t)

Varbūt kāda ir no kreisā krasta ?
Man vispār nav draudzeņu, ir pāris draugi, ar kuriem tikai čatoju. Attiecību nav, un bieži arī tāda sajūta,ka vienīgā izklaide ir randiņošana. Bet tur jau ar, cik ātri iepazīsti,tik ātri tas viss pāriet,un tad skrien kā kāmis ritenī, uz riņķi vien. :-/

Ejam ārā.
Man tā ir jau vairākus gadus. Pilnībā saprotu Tevi, dažreiz pat liekas, ka tas nekad nebeigsies.

visiem skumjajiem un vientuļajiem vajag hobiju

Nu jā, bet redz, ar kameras iegādi nepietiek, vajag pieteikties kādos foto kursos, kur ir CILVĒKI.

cilvēki nesapratīs, ko es viena dīvaine tur aizvilkusies

Nu tad, viena dīvaine, tev jāvelkas uz vietām, kur cilvēki iet pa vienam - brīvprātīgo darbs, kursi grupās, piesakies korī, utml.
.
Es arī esmu bijusi situācijā, kad diendienā esmu viena un ne ar ko neaizņemta, ir limits tam, cik var vienatnē tupēt kafejnīcās un lasīt grāmatu. Ej meklē cilvēkus. Nenoignorē šeit izteiktos piedāvājumus.

LinSane komentāru nesapratu… bet es arī gribu dzirdēt padomus, ka tikt galā ar vientulību :) jo ar darīšanu vien nepietiek, lai kaut kas tiešām krasi mainītos.
Pirms kāda laika nomainīju dzīvesvietu uz centru, jo iedomājos, ka tur beidzot mani nekas neatturēs no dzīves baudīšanas, viss taču dažu soļu attālumā! Kā tad :D
Man vienkāršāk ir visu darīt vienai pašai, esmu intraverta un reizēm šķiet, ka citi mani nesaprot un tikai traucē. Bet es cenšos tam tikt pāri, ne tikai būt cilvēkos, bet arī komunicēt, līdz šim gan vienmēr attopos visu darot viena, viena regulāri eju uz tiem brīvdabas kino un improvizācijas šoviem, ko rīko Spīķeru kvartālā, noskatos un eju mājās :D patīk muzeji, bieži braucu uz jūru, mežiem, kādu botānisko dārzu, jo esot kaut kur pie dabas es varu pazaudēties stundām ilgi!
FB ir tāda lapa ‘Uzzini, iepazīsti’, kas ik pa laikam rīko dažādus pārgājienus dabā, piemēram, augustā tiek plānots pārgājiens gar jūru Liepāja-Pāvilosta vai ‘Abandoned places’ regulāri rīkot ekskursijas tepat pa Rīgu - Daugavgrīvas cietoksni, Mangaļsalas bunkuriem, bet es līdz šim neesmu tur iesaistījusies, vienmēr atturējusi iedoma, ka cilvēki nesapratīs, ko es viena dīvaine tur aizvilkusies, tādēļ, ja kādai interesē kaut kas šāds un līdzīgs - tad es meklēju partneri/-us vecumā ap 25 un uz augšu :)
!! Vēl, saklausoties padomus, ka visiem skumjajiem un vientuļajiem, vajag hobiju, pirms dažām nedēļām iegādājos fotokameru – ja kāda, zinot, ka kameru rokās turu pirmo reizi, interesē būt par fototrusīti, kopīgi ākstīties pa Rīgu un Pierīgas ārēm (kurās var nokļūt ar kājām, velo, auto, sabiedrisko transportu, vilcienu)– piedāvāju kādu reizi iziet pastaigā vai izbraukt ar velo, nu kaut vai līdz tam pašam Andrejsalas molam un kas zina, varbūt ne tikai vienu reizi :)

Es arī varu pievienoties saldējumam (l)

Man arī ir trīs druškas, bet reti satiieku. Viena vispār dzīvo ārzemēs - atbrauc uz LV divreiz gadā ja labi.
----
Droši - varam sarunāt ''randiņu''. Aiziet iedzert kafiju/ koktēli/apēst saldējumu.