Vairs netieku ar sevi galā, tāpēc lūdzu padomu šeit.
-
Pēdējā laikā jūtos drausmīgi vientuļi. Draudzeņu man ir maz (burtiski 3), un tās pašas šobrīd ir tālu no manis, komunikācija nav diez ko intensīva un piezogas sajūta, ka mūsu draudzība lēnām izbalē.
Ir puisis un stabilas attiecības, bet viņu nesatieku bieži (reizi pusotrā/divās nedēļās) un lai gan saņemu no viņa uzmanību un mīļumu, un attiecībās pa lielam viss ir kārtībā, ar to ir par maz un katru reizi atvadoties paliek skumji un atgriežas tā tukšuma sajūta.
-
Savu brīvo laiku pilnvērtīgi aizpildīt nesanāk. Skatos filmas, lasu grāmatas, spēlēju spēles, bet nekas nesniedz piepildījumu un rezultātā liekas, ka velti izniekoju laiku, kas liek justies vēl sliktāk. Esmu izteikti introverta, tādēļ piespiest sevi doties ārpus mājām tāpat vien ir grūti, ļoti ātri nogurstu no cilvēkiem, savukārt brīvdienās sēžot mājās sāku sevi šaustīt par to, ka neko jēdzīgu nedaru un nekur neeju.
Vienuvārd sakot - visu laiku pati sevi stumju emocionālā bedrē un nezinu, kā to labot. It kā liekas, ka dzīvē viss kārtībā un sūdzēties nav par ko, bet, bāc, ir tik daudz vakaru, kad es vienkārši sēžu vienatnē un nāk raudiens no tā, cik tukši jūtos. Tik ļoti gribas kādu labu draugu, ar ko regulāri izrunāties un doties dzīvē, bet nezinu kur tādu meklēt.
-
Vēlētos dzirdēt padomus, jo īpaši no tām, kas pabijušas līdzīgā stāvoklī, kā pārvarēt šādu bezjēdzību.