Nu redz, uzreiz sanāk, ja domā kā so.so., tad "vīrietim nav jāuzņemas atbildība". Vīrietim IR jāuzņemas atbildība! Bet ko darīt, ja viņš neuzņemas? Es uzskatu, ka katrai sievietei ir jārēķinās ar to, ka tā, kura iznēsās un dzemdēs, būs viņa, vienalga, dzemdības vai aborts - tā ir slodze organismam. Varētu padomāt, ka pēc aborta visas paliek slimas un neauglīgas, bet pēc dzemdībām - svaigas konfektes. Cik daudz ir sieviešu, kurām pēc sarežģītām dzemdībām vēl viens bērns vairs nesanāk. Un, ja pirmā bērna tēvs atsakās no ģimenes, tad tas rada grūtības izveidot nākamo ģimeni, kur nākamajam vīrietim varbūt nav pretenziju pret audžubērnu, bet gribas arī savu, bet vairs nevar būt. Nemaz nerunājot par dažādām veselības problēmām, nesaturēšanām neprasmīgas sagraizīšanas gadījumā, utt., protams, tas viss tiek darīts cēla mērķa vārdā, un tas taču ir bērns, gribēts, mīlēts, lolots, un tā tālāk, un tā joprojām, bet tas tomēr ir sievietes ķermenis, nevis vīrieša. Tāpēc es arī uzskatu, ka kontracepcija ir primāri sievietes atbildība. Jā, vīrietis var to finansēt, izteikt viedokli, bet gana vārdu par tās izvēli jāsaka sievietei. Jo ar sekām visvairāk saskarsies sieviete.
__
Un tālāk par audzināšanu - vīrietis jebkurā brīdī pat laulībā var pateikt: es pārceļos dzīvot pie 20 gadus jaunākās sekretāres Lienītes! Un aizcirst durvis. Labi, OK, viņš maksā alimentus, maksā lielus alimentus, maksā ļoti lielus alimentus, atstāj dzīvokli un mašīnu. Bet kā ar emocionālo atbalstu, ar laika pavadīšanu ar bērnu? Ar mammas palaišanu šopingā vismaz uz 1 dienu mēnesī, kur pusotrgadnieks neniķotos un nebrēktu? Mammas palaišanu uz rokkoncertu reizi pusgadā, kur mazam bērnam nav vietas? Tēvs var pateikt, ka neinteresē, nedarīs un viss. Ne visām sievietēm ir mammas, kas palīdzēs pieskatīt mazbērnus (varbūt mirušas, slimas, vecas, dzīvo citā valstī). Vienīgā opcija ir aukle, bet tas īstenībā uz visas situācijas fona ir neizsakāmi skumji.
Nu un es nemaz nerunāju par galējām situācijām, kad vīrieši aizdzeras, nes mēbeles uz lombardu utt. Sievietes jau ir tās, kas peras pa dzīvi.
___
Tāpēc man nav saprotama tāda 100% paļāvība uz vīrieti, ka "gan jau mīļotais izdomās, ko iesākt". Jādomā taču pašai līdzi, ar ko taisi bērnu. Ja aborts ir pieņemams, tad vēl tā, bet, ja aborts nav pieņemams, tad nu gan partnera izvēle būtu 100x jāizvērtē un jāpārsver.