Par piedalīšanos dzemdībās.

Man gan nav bijušas dzemdības, bet vienā nesenā diskusijā es ļoti nobrīnījos, kad redzēju, ka praktiski visām ir svarīgi, lai vīrs piedalās. Pašlaik es esmu ļoti subjektīva, jo ģimenes pieaugumu pat neplānoju, bet tīri teorētiski man šajā jautājumā vienmēr ir bijusi šāda nostāja:

Es vnk nevēlējos, lai tajā brīdī, kad jāmocās, blakus stāv vēlviens un līdzjūtīgi blenž

Lai gan es apsveru tādu varbūtību, ka tad, ja man būtu reāli jādzemdē, varbūt es pārdomātu un arī gribētu, lai bērna tēvs ir klāt. Nespēju iztēloties, ka manās dzemdībās varētu piedalīties mamma vai draudzene (māsas man nav), nononono, manas smadzenes to atsakās pieņemt. Bet tas ir tikai man tā.

Bijušais nebija un es uzskatu, ka viņam tur vietas nemaz nav.

To, vai redzes dēļ ir nepieciešams ķeizars, noteiks acu ārsts izmērot spiedienu acīs. Ja tas ir augsts, tad ķeizars. Tā vismaz mani savulaik acu dakteris brīdināja.
Klāt noteikti gribētu labāko draudzeni, nekādus vīrus, mammas vēl nez ko. Es nepiekrītu uzskatam, ka vīram ir jābūt klāt dzemdībās, lai viņš saprastu, kāda es jaunā māte - varone esmu. Jābūt ir sievietei, bet arī izvērtējot, vai nesāk ne pa ķeksi mācīt kaut ko.

Bet mēs ar vīrieti esam apsprieduši visādas crazy tēmas, reālas un nereālas, jautāju, kā ir viņa nostāja šajā jautājumā, viņš pateica, ka darītu tā kā es gribētu. Neskatoties uz manu (pagaidām) noliedzošo attieksmi, mani priecē, ka viņš nepateica kategorisku "nē".

Es līdz pat dzemdībām biju 100% pret vīra klātbūtni, bet tomēr domas baigi izmainījās.:)
Mammu, draudzeni utt. gan noteikti negribētu.

Mana ārste arī par acu ārstu neko neteica, bet es pati viņai teicu, ka gribu pārbaudīt, līdz ar to viņa piedāvāja uzrakstīt nosūtījumu. Gāju uz LAAC, tur pārbaudīja visu, apstiprināja, ka viss ok, varu droši darboties. :-D Bet vispār lasīju, ka noteicošais ir tikai tīklenes stāvoklis.
Par ķeizaru - Tu domā tieši iepriekš plānoto? Es ar savu tagadējo pieredzi pārbaudītu iegurni, vai nav baigi mazais. Protams, var pārbaudīt, bet beigās tāpat izrādīties, ka galviņa par lielu, neiebīdās, kā vajag vai tml., bet, nu, nebūs vismaz jāfantazē, vai tiešām to jau iepriekš nevarēja noteikt.

Draugs piedalījās dzemdībās un, lai gan lielākoties jutās diezgan nevajadzīgs, man ļoti palīdzēja - man bija svarīgi just to morālo atbalstu, protams, noderēja, ka ir, kas iedod ūdeni, patur roku, pēc dzemdībām palīdz man uzvilkt siltas zeķes :-D u.tml.
Man arī patika, kā viņš pēc tam visiem stāstīja kāda es esmu varone 8-) :-D
Man šķiet, ka nevajag satraukties, ka vīrietis tevi redzēs nomocītu, pārgurušu un ciešam sāpes - kāpēc lai viņš to visu neredzētu? Bērniņš taču ir radīts kopīgi, manuprāt, ir tikai labi, ja arī sagaidīt viņu šajā pasaulē var kopā.
Tāpat arī nesatraucos par to, ko viņš redzēs vai neredzēs šajā procesā - zinu, ka daudzas tas satrauc, bet man patiešām bija vienalga. Traumēts ar nez kādiem skatiem viņš tagad nav :-D

Es tā ļoti virspusēji izteikšos, bērnu man nav, grūtniece arī neesmu. Es piekrītu variantam, ka jāļauj vīrietim pašam izvēlēties. Bet no otras puses, es gribētu blakus sev profesionāļus, nevis kādu, kam manis ir žēl un kurš pārdzīvo par mani. Protams, vīrietis pārdzīvos arī paliekot aiz durvīm...
BET, kad pienāks īstais laiks, tad es zināšu, ko darīt. Un viennozīmīgas atbildes laikam te nav.. no katra paša atkarīgs un galvenais jau lai abiem viedoklis šajā jautājumā sakrīt. Par pārējiem vienalga

Dzemdēju pirms aptuveni astoņiem mēnešiem. Vīrs piedalījās dzemdībās. Tām, kas nesaprot, ko vīrietis var darīt dzemdību laikā: mans vīrs kontrakciju laikā masēja man muguru, padeva ūdeni, vēlāk padeva smieklu gāzes aparātu, izspiešanas laikā pieturēja muguru, lai man vieglāk, protams, emocionālais atbalsts ļoti palīdzēja. Kad dēliņš piedzima, vīrs pārgrieza nabassaiti un mazo lika ne tikai man uz punča, bet nedaudz arī vīram. (l) Pirms dzemdībām vīrs bija domājis uz izspiešanas brīdi iziet, bet, kad viss reāli notika, viņš nevarēja mani atstāt vienu.

Abas reizes bija ģimenes dzemdības un ļoti novērtēju vīra klātbūtni, redzēja tur visu, pat vairāk kā es gribētu. Palīdzēja arī ļoti daudz, koferos visas vajadzīgās mantas atrada, negribētu, ka pa manām mantām ložņā personāls, ūdeni deva padzerties, paturēja rociņu, pēc vecmātes lūguma arī viņai palīdzēja, tas vien, ka man bija blakus, man radīja lieku drošības sajūtu. Vispār dzemdības kā tādas mūs daudz vairāk satuvināja.
Bet nu svarīgi, lai vīrietis apzinās uz ko iet un ir gatavs tam, ko redzēs, spiest ar varu gan nevajag.

Man liekas, ka meitenēm, kuras nav dzemdējušas vienkārši nav jēgas par šo jautājumu komentēt, jo bieži vien sajūtas, paliekot stāvoklī vai reāli sākoties dzemdību procesam ļoti mainās.
Man vīrs piedalījās dzemdībās, pat netika apskatīts variants, ka viņš kādā brīdī nav klāt. Es neuzspiedu, tā bija viņa paša izvēle un viņš uzskata, ka vīrietim ir jāpiedalās šajā procesā. Un nav jau tā, ka vecis tikai stāv un līdzjūtīgi blenž. Nevajag rakstīt muļķības ja tiešām nav nekādas saprašanas par dzemdību norisi.
Fakts, ka agrāk dzemdības bija tikai sieviešu lieta, par ko vīrietim nav jāzina, nav nekāds atsauces punkts, jo tad vispār uz ģimeni skatījās citādāk. Tas iet roku rokā ar "bērna nepieradināšanu pie rokām". Jo priekš kam tad vajag emocionālu saikni un tuvību...

Ļoti, ļoti piekrītu Anne Shirley paustajam viedoklim, kaut arī pašai šī tēma nav aktuāla.

Un nav jau tā, ka vecis tikai stāv un līdzjūtīgi blenž. Nevajag rakstīt muļķības ja tiešām nav nekādas saprašanas par dzemdību norisi.

es atvainojos, bet es tomēr esmu 1 bērnu piedzemdējusi un zinu, par ko runāju :)
kā jau te tika minēts, tas ir ļoti indiviuāli - citi vēlas būt kopā, lai kāds ir blakus utt, cits (kā es) negribēju un man arī neviens blakus nebija. Jutos labi utt. Tas jau nenozīmē uzreiz, ka vecim ģimene nav svarīga utt, tas ir katra paša individuāls vai kopējs lēmums un to tikai var sapras tanī brīdī, kad viss process sākas - vai gribi sev kādu blakus vai nē ;)

Nu bet vīram jau netika dota iespēja pierādīt, ka nav tikai līdzjūtīgu skatu raidīšana. Taču pati rakstīji, ka nebija klāt.
Līdz ar to sanāk, ka priekšstats psr to, ko vīrs varētu darīt dzemdību zālē, maldīgs. Es neko nesaku par izvēli dzemdēt bez vīra.

Esmu piedalījusies vairākās dzemdībās.. ja godīgi.. negribētu, lai mana 2.pusite to redz.. protams, ja viņam nenormali gribēsies būt klāt.. gan jau neliegšu.

Ja uztaisījāt kopā,tad tālāk ar vajag kopā. Vīrs pats piekrita un tas ir nenormāls atbalsts. Viņš nestāv kājgalī un nelūr kā tur viss plīst,bet atbalsta pirms izstumšanas un tās laikā,tāpat pēc. Tas satuvina ģimeni. Padomju laikos bija aizliegts kas tāds,tas bija sieviešu darbs,ne velna,tas ir abu darbs. Vīrietis tevi labāk saprot un mazāks risks skandāliem un kreisajiem soļiem. Tām kas vēl nav mammas,bet domā būt, ņemiet savus vīriešus pie ginekologa,vecmātes līdzi,lai mācās jūs saprast.(l)

Mans uzskats tads, ka virietim nemaz nav izveles, vinam vienkarsi ir jabut lidzas. Uztaisit bija prieks, lai tad palidz sievai tikt gala jo tas nav viegli, emocionalais atbalsts ir neavserams. Ja sieviete pati blakus nevienu negrib, cita runa. UN varat absoluti vienalga ko, mans uzskats nekad nemainisies.

Bērna nav, bet viedokli ir :-D
Manam vīrietim, protams, ka būtu jāpiedalās. Citu variantu nemaz nevar būt. Labi, ka viedoklis mums šajā jautājumā saskan.
Par to, ka sieviete nesmuka, pārmocījusies, drausmīgi skati u.t.t. - ja to vīrietis var atļauties pateikt, tad nu sorry, bez komentāriem.. komentāri gan ir, bet necenzēti, tpc labāk neteikšu.

Par to, ka sieviete nesmuka, pārmocījusies, drausmīgi skati u.t.t. - ja to vīrietis var atļauties pateikt, tad nu sorry, bez komentāriem..

Es domāju, ka vairumā gadījumu vīrietis nedz tā saka, nedz tā domā. To saka pati sieviete.
Jebkurā gadījumā ne jau katrai ir vajadzīgs vīrietis klāt dzemdību procesā. Un tas ir normāli - mēs visas esam dažādas.

Ja vēlaties, ka dzemdībās jums blakus ir kāds, kam patiesi rūpat jūs un jūsu bērns, tad labāk ir nebūt vienai ar medpersonālu.
Te meitenes ir rakstījušas, ka dēļ līguma ar vecmāti, ir sanācia, ka vecmāte piedalās dzemdībās pēc 24 stundu maiņas. Viņām paveicās ar dzemdībām bez komplikācijām, bet tā vecmāte varēja būt pārāk nogurusi un kaut ko nepamanīt. Atbildīga vecmāte, kam rūp jūsu un jūsu bērna veselība tā neriskētu. Viņai svarīga bija nauda, ne jūs.