28 gadi

Labi, ka ir cosmo, kur var ieskatīties un ieraudzīt tik smieklīgus tekstus :D
Pusmūžs viņai esot:D

Live fast, die young. ;-):-D

29 gadi, viss tas pats, tikai neķeru kreņķi par to visu. Tev jau pusmūžs nodzīvots

:-D:-D:-D
Labi, ka ir cosmo, kur var ieskatīties un ieraudzīt tik smieklīgus tekstus:-D Pusmūžs viņai esot:-D

Cik ir tādu cilvēku, kā Marks?

Autore jau ir spērusi pirmo soli - apzinās, ka vēlas ko vairāk no dzīves, un ir problēma, kura jārisina. Daudzi nemaz nedomā par to un necenšas tiekties augstāk. Viņi dzīvo savas pelēkās dzīves, strādā fabrikā, cenšas uzturēt ģimeni un labākajā gadījumā nedēļas nogalē ar draugiem iedzer bamsli. :D Viņiem neko vairāk, šķiet, nevajag. Pat runāt ar viņiem šķiet bezjēdzīgi, jo sarunas rosās ap darbu, laikapstākļiem un sadzīves problēmām. Nav teikts, ka autore būs otrais Marks, bet ja cilvēka smadzeņu kapacitāte atļauj saprast, ka ir problēma un neesi mierā ar to, tad tas ir īstais ceļš uz risinājumu un man šķiet, ka autorei ir potenciāls sasniegt to, ko tautā sauc par laimi.

Labprāt ar Tevi parunātos, jo man ir ļoti līdzīgi. Drīz būs 28, bet neko tā īsti dzīvē neesmu sasniegusi, manuprāt.
Visu laiku šaudos apkārt pa pasauli, gribas Lv palikt, bet lieta tāda, ka īsti nevaru atrast darbu, kur būtu apmierināta ar algu. Un galvenais, ka gribu, lai patiktu tas, ko daru. Šeit vairāk ir sanākušas mazas haltūriņas ar promo darbiem, vai arī reklāmām, bet gribas stabilitāti, attiecības, ģimeni, mājas.
Bet es negribu, lai mani kāds uzturētu, patīk būt patstāvīgai.
Arī pati darbojos izklaides industrijā. Nesen atbraucu uz LV no Kipras.
Es pat īsti nezinu, varbūt man meklēt speciālista padomus,lai ieliek mani normālās sliedēs utt.
Ja vēlies, uzraksti man, papļāpāsim un varbūt kopā kko izdomāsim.' Jo visu laiku biju domājusi, ka es tāda viena uz pasaules :D

Zinu vairaakus cilveeks ari 30+ kas ir forsi sabiedriski ,straadaa fabrikaas utt dzen jokus un nekaada vaina! Jaaprot baudit dzive.

nevis domāt "ja es būtu tik gudra kā Liene, tad arī daudz sasniegtu", bet ņemt lietas savās rokās un iet studēt, lai arī gūtu zināšanas un varētu sasniegt to, kas tev svarīgs.

Tas jā, protams, par vēlu jau nav, ņemot vērā savas iespējas un raksturu. :-)

Duujaa, stāsts nav par Marku. Stāsts ir par to, ka ar savu domāšanu un neticību saviem spēkiem paši sevi ierobežojam.
Varbūt šis būs vieglāk saprotams piemērs - nevis domāt "ja es būtu tik gudra kā Liene, tad arī daudz sasniegtu", bet ņemt lietas savās rokās un iet studēt, lai arī gūtu zināšanas un varētu sasniegt to, kas tev svarīgs.

28 gadi - tas nav daudz, vēl visu var paspēt.

Neesmu izveidojusi ģimeni, nav attiecību, darbs nav saistīts ar jomu, kuru apgūstu, ir idejas startup uzņēmumam, bet nav nepieciešamā kapitāa.

Nu un, vēl visu vari paspēt. Ja kāds jau ir "uztaisījis" sīkos, aprecējies, tad tas nenozīmē, ka Tev automātiski ir jādara tas pats. Dzīvo kā Tev patīk un dari ko Tev patīk. Un tiešām koncentrējies uz to kas Tev padodas, strādā un attīsties. Tu esi vēl pārāk jauna, lai "nokārtu" degunu.

Sveicieni dzimšanas dienā!(l)
.
Un pievienojas it visā diskusijā paustajam viedoklim par to, ka nav ko bēdāt, ka Tev nav kaut kā, kas ir citiem. :) Tev ir kaut kas savs, īpašs un unikāls - atliek to tikai novērtēt sevī. ;) Ja visi būsim pēc viena parauga tēsti, būs pavisam garlaicīgi dzīvot šai vienādajā pasaulē - bet, par laimi, katrs esam kaut kas atšķirīgs, un līdz ar to interesants citiem, jo viņiem takš tā nav. ;)
.
Par krāsainu pasauli! (l)Priekā! (l)

Cik ir tādu cilvēku, kā Marks?

Pievienojos tām meitenēm, kas iesaka koncentrēties uz to, kas Tev ir, nevis to, kā Tev nav. Esmu droša, ka visiem "nav", ko minēji, pretī vari likt daudzus "ir". Koncentrējies uz savām stiprajām pusēm, īpašībām, rakstura iezīmēm, pozitīvo pieredzi, kas Tevi ir bagātinājusi kā cilvēku, un tad apdomā, ko vari iesākt ar to visu.
Ja vēlies vēl kādu piemēru - es ieguvu izglītību jomā, ar ko mana dzīve šobrīd nekādi nav saistīta. Daudzus gadus strādāju viesmīlībā un biju šausmās no domas, ka nekad nespēšu to mainīt un sākt strādāt "normālā" darbā. Bet neatlaidos, meklēju iespējas, pieteicos darbā jomā, kurā man nav nekādas pieredzes un zināšanu. Un arī tad vēl pagāja vairāki gadi, līdz kardināli nomainīju nozari un atkal visu sāku no nulles punkta - bez jebkādām zināšanām. Es tikai gribu pateikt/atgādināt to, ka nedrīkst sevi noniecināt un ka visas robežas Tavā prātā ir iedomātas. Personībai un attieksmei ir milzīga joma brīdī, kad vēlies mainīt savu dzīvi un esi tam gatava. Man personīgi pagāja 10 darba gadi, kamēr atradu darbu, kas tiešām aizrauj un iepriecina. Nekad nav par vēlu!
Viss ir galvā. Arī Marks Cukerbergs, dibinot Facebook jeb toreizējo Facemash, kas bija paredzēts tikai universitātes studentiem, sapņoja, cik forši būtu, ja kādreiz kāds savienotu visu pasauli, līdzīgi kā viņš savienoja studentus savā universitātē. Un tad vienā jaukā brīdī viņam pieleca, ka nav nepieciešams gaidīt uz kādu citu. Jo tas KĀDS vari būt tu pats.
Nepadodies! Un neuzkrauj sev uzreiz pārāk daudz. Sāc ar vienu soli, vienu darbību, kas varētu vest Tevi pretī tādai dzīvei, kādu vēlies.

Ar mani ir slikti lidziga esmu can nedaudz jaunaaka,bet isti neko neesmu sagas dzive paveikusi bed tam Bernus nemaz neveelos. Karjeras Jonas ari viss nezinaams. Dzivoju sodienai in naudu dzivo patlaban. Riebjas tie cilveki kas saka lidz unraadam vecunaa jaaprecas jsdzemde utt

Ziņas tante, motīvācija katram pašam jāatrod un ceļš uz saviem mērķiem/sapņiem arī. Autorei jāieklausās sevī un jāsaprot ko pašai sirds vēlas. Bet tur nav vienādības zīme ar šo te , man jau 28 gadi un nekā vel nav. Tas atkarīgs ar ko Tu salīdzini, es domāju ka autorei ir ļoti daudz tikai vina nesaskata un nepriecājas par to, kas viņai ir.. bet uzskaita, ka nav augstākas izglītības, vīra bernu, īpašumu.. un tapec jūtas tik apjukusi. it kā tas viss automātiski garantē perfektu dzīvi.
.
Ja vien Tu padomātu cik cilvēku ar augstāko izglītību ir bezdarbnieki, cik daudzi dzīvo kopā , mazo bērnu dēļ utt.

Un cik ilgi priecāsies, ka Tev ir tās rokas, kājas, galva un veselība? Ir jābūt kādam piemēram, paraugam, kas iedvesmo un motivē tiekties uz augtāku.

Manuprāt, šeit ir jānošķir pateicība no motivācijas. Tās ir divas dažādas lietas. Vajag priecāties un pateikties par veselību ilgi - visu laiku. Cilvēki mūsdienās daudz ko uzskata par pašsaprotamu - ir un viss, ir labi.

Vasaraszieds, es šoreiz nepiekrītu Tavai teorijai, jo tas, ka citiem iet sliktāk, nemotivē nekādīgi. Un cik ilgi priecāsies, ka Tev ir tās rokas, kājas, galva un veselība? Ir jābūt kādam piemēram, paraugam, kas iedvesmo un motivē tiekties uz augtāku. Ir viegli stāvēt vidū, skatīties uz leju un tur arī iesprūst.
Mana motivācija šobrīd ir tie cilvēki, kuri gadus 2 atpakaļ ir atraduši to savu lauciņu. Runājos, konsultējos ar viņiem, mācos no tiem, kas ir labāki. Tas tomēr nenozīmē, ka nenovertēju to, kas man JAU ir.

Vienmēr būs kāds kam ir labāk vai sliktāk... svarīgi ir tas - kā jūties Tu!

1) Daudz laimes dzimšanas dienā! :)
2) Nekad, nekad sevi nesalīdzini ar citiem! Tam vienkārši nav pilnīgi nekādas jēgas, mēs nekad nebūsim vienādi, mēs nekad nezināsim, kā jūtas otrs.
3) Esi pateicīga par to, kas Tev ir. Ļoti piekrītu iepriekšējam komentāram, ka jābūt pateicīgai par veselību, tuvinieku veselību!
4) Nesaspringsti tik ļoti un nebaidies rīkoties, dzīve ir īsa un ja rīkosies saskaņā ar savu sirdi Tev nenāksies nožēlot savas izvēles!

Salīdzini sevi nevis ar rietumeiropieti vai kādu citu no augstāka plauktiņā. Paskaties un cilvēkiem kas smagi slimi, kas vāc naudu lai izglābtu tuvinieku dzīvību. . Salīdzini ar tiem un tad proecājies cik spēj, ka Tu esi vesels ar abām rokām, kājām, spējīgs strādāt un darīt visu citu un dzīvot! Latvijā cilvēki tik ļoti tendēti uz naudu un materiālajām vērtībām , ka tādēļ gatavi sabeigt savu dzīvi un sūdzēties nepārtraukti.

Priecājies ka nav kā man. Arī tāds pats vecums bet dzīve ir - darbs -> mājas -> darbs -> mājas. Nekad dzīvē neesmu bijis uz randiņu vai kaut sadevies rokās ar meiteni. Atnāku no darba mājās, pasēžu pie daķa biški un eju gulēt, tā ka iekrājumi man ir lieli ja salīdzina ar citiem tūdaliņiem, bet lai cik es strādātu man nekad nebūs tik daudz naudas cik nopelna vidējais rietumeiropietis.

Forši, ka kādai tā ir un patīk, es tādu dzīvi sev nemūžam negribētu, tas ir mans ļaunākais murgs.