Daudz laimes dzimšanas dienā! :)
Es arī Tevi ļoti labi saprotu, jo pirms neilga laiciņa tepat Cosmo biju izveidojusi diskusiju, kurā aprakstīju savu dzīves situāciju. Pēc vidusskolas šur tur piestrādāju, tad devos prom no Latvijas, vairākus gadus veltot Eiropas apceļošanai, bohēmiskam dzīvesveidam, dzīvojot tikai vienai dienai, nedomājot par nākotni. Tagad attapos, ka vēlos savā dzīvē mazliet vairāk stabilitātes - gribu stabilu darbu un ienākumus, gribu stabilu dzīvesvietu, vēlos domāt par nākotni. Es neesmu sasniegusi neko vērā ņemamu - man nav iegūta augstākā izglītība, nav liela darba pieredze, nav izveidota ģimene, nav bērni. Sākumā, kad veidoju to diskusiju, arī šaustīju sevi, domājot par to, ka es, salīdzinājumā ar cilvēkiem, kuriem tas viss ir, esmu nekam nederīga, taču pēc tam, kad šejienes meitenes man izteica tik daudz labus vārdus, kad ar saviem komentāriem iedrošināja, liekot uz savu situāciju paskatīties no cita skatupunkta, aizdomājos un sapratu, ka, neskatoties uz to, ka man kaut kas nav (piem., tā pati izglītība, ģimene utt.), ir lietas, kuras man tomē ir - tā ir gadu gaitā izietā dzīves skola, pieredze, kuru ieguvu apceļojot dažādas valstis, mācoties valodas, iepazīstot citas kultūras. Un tas viss, ko vēlos - darbs, mājoklis, bērni, ģimene - nāks tad, kad būs pienācis īstais laiks. Tagad saprotu, ka katram šis laiks pienāk citā vecuma posmā. Kāds jau 25 gadu vecumā būs sev to visu nodrošinājis, kāds tam tuvosies tikai 30 gadu vecumā, vēl kādam tas īstais laiks var pienākt arī 40 un 50 gados. Tāpēc pats galvenais, ko esmu sapratusi, ir tas, ka galvenais ir dzīvot nevis domājot par to kā Tev nav, bet par to kā ir - tā ir Tava pieredzi, Tavi mērķi, Tavi sapņi! Taev pieder viss, kas ar Tevi noticis, notiek un vēl tikai notiks! Tā ka - galvu augšā! :)
Ja ir vēlme parunāties, man vienmēr droši var rakstīt! :)