28 gadi

29 gadi, viss tas pats, tikai neķeru kreņķi par to visu. Tev jau pusmūžs nodzīvots, bet uztraucies par tādām nieka lietām, nu nav tai izglītībai tik liels spēks, nu nav tai naudai tik liela vērtība. Labāk krāj draugus un paziņas, nu un kas, ka strādā ne savā jomā, es strādāju ar lielu algu, kuru pēc tam arī notriecu ceļojumos, ziedos un neveselīgajā pārtikā...man vairāk liekas, ka tev gribas tādu TV seriāla dzīvi, bet tā nenotiek. Iedomājies to garlaicību, kas notiek Darbs savā jomā - mājas, kur gaida bērnelis. izbaudzi dzīvi kamēr vari:-)

29 gadi, viss tas pats, tikai neķeru kreņķi par to visu. Tev jau pusmūžs nodzīvots

Kopš kuriem laikiem 29 gadi ir pusmūžš? :D:D:D

Iedomājies to garlaicību, kas notiek Darbs savā jomā - mājas, kur gaida bērnelis.

Tas, ka tev tā šķiet garlaicība, nenozīmē, ka citiem tā arī ir garlaicība. Iespējams autore tieši šo visu arī vēlas un viņai tas šķiet vēlamais dzīves modelis (tikai minu kā piemēru).
Katrā ziņā autorei ieteiktu neskriet uzreiz prom, bet cīnīties, mācīties var jebkurā vecumā sev vēlamo profesiju un kaut vai piecas dažādas, ja ir vēleme pēc dažādības. Ej uz pasākumiem vai vienkārši pastaigās un iepazīsties ar jauniem cilvēkiem, ievies draugus un viss būs labi ;-)

Sumināta!
Pārrunā savas startup idejas ar kādu zinošāku riska kapitāla jomas pārstāvi. Ja feedback ir labs, tad kapitāla trūkumam nevajadzētu būt problēmai. Manuprāt, Tu vēl esi pietiekoši jauna, lai ne vienu vien reizi pāršķirtu jaunu lapaspusi.

Nesaprotu kāpēc labais stils ir noniecināt izglītība 》darbs 》laulība 》bērni dzīvesveidu.

Tas tomēr ir optimālais virziens. Neviens neuzspiež kādu no komponentiem.

+++
Un lai vai kā negribētos atzīt, tomēr vecmammām un mammām bija taisnība sakot frāzes no sērijas "gan izaugsi un sapratīsi, ka..." Un tie mani pa dzīvi klejojošie draugi arī to atzīst, kā jā, uz tā 30nieku sliekšņa stāvot gribas to stabilitāti, mieru un ģimeni. Tas ir dabiski, un tas ir dabiski vairumam cilvēku, un tik pat dabiski ir tas, ka būs kāda grupiņa vai vairākas, kam šāds dzīvesveids nav ne saistošs, ne interesants, ne pieņemams..

Kopš kuriem laikiem 29 gadi ir pusmūžš?

vid vecums ir 75 gadi sievietēm, nomīnuso vēl tos gadus ko pavadīsi priekš sava bērna

nomīnuso vēl tos gadus ko pavadīsi priekš sava bērna

jo kamēr ir bērns, dzīvei ir hana :D :D :D

jo kamēr ir bērns, dzīvei ir hana

Nu tā apmēram izklausās. Kārtējais priekšstats, ka līdz ar bērnu dzīve beidzas :-D:-D:-D Manuprāt muļķīgs uzskats ;-):-P

izglītība 》darbs 》laulība 》bērni

saplusots ar

priekšstats, ka līdz ar bērnu dzīve beidzas

kļūst par īpaši depresīvas nākotnes priekšvēstnesi - - - īsi pēc laulībām dzīve beigas

Iedomājies to garlaicību, kas notiek Darbs savā jomā - mājas, kur gaida bērnelis. izbaudzi dzīvi kamēr vari

Darbs savā jomā un bērns, kurš tevi gaida - nu gan garlaicības kalngals un dzīves nebaudīšana. :D Līdz cik gadiem tad var baudīt to dzīvi? :D

Daudz laimes dzimšanas dienā! :)
Es arī Tevi ļoti labi saprotu, jo pirms neilga laiciņa tepat Cosmo biju izveidojusi diskusiju, kurā aprakstīju savu dzīves situāciju. Pēc vidusskolas šur tur piestrādāju, tad devos prom no Latvijas, vairākus gadus veltot Eiropas apceļošanai, bohēmiskam dzīvesveidam, dzīvojot tikai vienai dienai, nedomājot par nākotni. Tagad attapos, ka vēlos savā dzīvē mazliet vairāk stabilitātes - gribu stabilu darbu un ienākumus, gribu stabilu dzīvesvietu, vēlos domāt par nākotni. Es neesmu sasniegusi neko vērā ņemamu - man nav iegūta augstākā izglītība, nav liela darba pieredze, nav izveidota ģimene, nav bērni. Sākumā, kad veidoju to diskusiju, arī šaustīju sevi, domājot par to, ka es, salīdzinājumā ar cilvēkiem, kuriem tas viss ir, esmu nekam nederīga, taču pēc tam, kad šejienes meitenes man izteica tik daudz labus vārdus, kad ar saviem komentāriem iedrošināja, liekot uz savu situāciju paskatīties no cita skatupunkta, aizdomājos un sapratu, ka, neskatoties uz to, ka man kaut kas nav (piem., tā pati izglītība, ģimene utt.), ir lietas, kuras man tomē ir - tā ir gadu gaitā izietā dzīves skola, pieredze, kuru ieguvu apceļojot dažādas valstis, mācoties valodas, iepazīstot citas kultūras. Un tas viss, ko vēlos - darbs, mājoklis, bērni, ģimene - nāks tad, kad būs pienācis īstais laiks. Tagad saprotu, ka katram šis laiks pienāk citā vecuma posmā. Kāds jau 25 gadu vecumā būs sev to visu nodrošinājis, kāds tam tuvosies tikai 30 gadu vecumā, vēl kādam tas īstais laiks var pienākt arī 40 un 50 gados. Tāpēc pats galvenais, ko esmu sapratusi, ir tas, ka galvenais ir dzīvot nevis domājot par to kā Tev nav, bet par to kā ir - tā ir Tava pieredzi, Tavi mērķi, Tavi sapņi! Taev pieder viss, kas ar Tevi noticis, notiek un vēl tikai notiks! Tā ka - galvu augšā! :)
Ja ir vēlme parunāties, man vienmēr droši var rakstīt! :)

izglītība 》darbs 》laulība 》bērni

Par šo runājot, lai cik ļoti es nebūtu pret klišejām, lai cik ļoti man nepatiktu konservatīvie dzīves uzskati un sabiedrības uzspiestās klišejas, es teikšu, ka šāda secība ir īsta medus maize (ar nosacījumu, ka drīkst kādu posmu izlaist, katrs pēc saviem ieskatiem), ja salīdzina ar alternatīvu -
bērni 》laulība 》darbs 》izglītība. Lūk tā man šķiet īsti depresīva bēdu leja. Ja vēl laulību izlaiž, tad pavisam. :-D

Viss atkarīgs no tā, kā skatās uz lietām ..man, piemēram, Daen aprakstītā bēdu ieleja šķiet tīri Ok, ja cilvēks ir laimīgs. Vismaz ir piemērs, kas parāda, ka ar bērniem dzīve nebeidzas :)

Vismaz ir piemērs, kas parāda, ka ar bērniem dzīve nebeidzas

Pretējā gadījumā vai tad beidzas?

man, piemēram, Daen aprakstītā bēdu ieleja šķiet tīri Ok, ja cilvēks ir laimīgs. Vismaz ir piemērs, kas parāda, ka ar bērniem dzīve nebeidzas

Tas būtu super, ja cilvēks būtu laimīgs, diemžēl nezinu nevienu šādu laimīgu gadījumu.

bērni 》laulība 》darbs 》izglītība. Lūk tā man šķiet īsti depresīva bēdu leja. Ja vēl laulību izlaiž, tad pavisam.

Man šādi ir|-)
Pa priekšu bija bērns, uzreiz pēc tam apprecējos, pēc tam sāku karjeru, gan pastrādājusi esmu, gan ar diviem bērniem savu uzņēmumu izveidojusi, mācīties netaisos, nav vajadzības.

Bērni vispār ir ļoti liela motivācija dzīvē tiekties daudz augstāk, ļoti daudzām mammām tieši bka laikā dzimst veiksmīgas biznesa idejas

ja salīdzina ar alternatīvu -
bērni 》laulība 》darbs 》izglītība

Lielākā daļa attopas pie sasistas siles diemžēl. Nu labi, ja ir ''sponsori'', tad varbūt iet cauri. Tomēr ne velti tas ir ejošais ''plāns'', kā no mazākā iet uz lielāku, gan mērķu, gan atbildības, gan vajadzīgo zināšanu un stabilitātes, kapitāla ziņā.

Forši, ka kādai tā ir un patīk, es tādu dzīvi sev nemūžam negribētu, tas ir mans ļaunākais murgs.

Priecājies ka nav kā man. Arī tāds pats vecums bet dzīve ir - darbs -> mājas -> darbs -> mājas. Nekad dzīvē neesmu bijis uz randiņu vai kaut sadevies rokās ar meiteni. Atnāku no darba mājās, pasēžu pie daķa biški un eju gulēt, tā ka iekrājumi man ir lieli ja salīdzina ar citiem tūdaliņiem, bet lai cik es strādātu man nekad nebūs tik daudz naudas cik nopelna vidējais rietumeiropietis.

Salīdzini sevi nevis ar rietumeiropieti vai kādu citu no augstāka plauktiņā. Paskaties un cilvēkiem kas smagi slimi, kas vāc naudu lai izglābtu tuvinieku dzīvību. . Salīdzini ar tiem un tad proecājies cik spēj, ka Tu esi vesels ar abām rokām, kājām, spējīgs strādāt un darīt visu citu un dzīvot! Latvijā cilvēki tik ļoti tendēti uz naudu un materiālajām vērtībām , ka tādēļ gatavi sabeigt savu dzīvi un sūdzēties nepārtraukti.