Esmu dzīvojusi dažādās kojās, kopumā man dzīvē ir bijušas, ja nemaldos, 7 istabas biedrenes un vēl viena dzīvokļa biedrene dzīvokļa tipa kojās. Man absolūti patika koju laiks, un otrreiz, pat ja būtu finansiālās iespējas, es studējot nedzīvotu dzīvoklī. Tikai kojās. Katram jau tā pieredze sava, protams, būs cilvēki tavās kojās, tavā stāvā, cerams, ka ne tavā istabā, kas kaitinās, nepatiks, ar kuriem nekomunicēsi, bet visā visumā man nebija problēmu dzīvot ne ar vienu no septiņām, tā kā varu izvilkt bilancīti, ka kopumā jau cilvēki ir forši, ja pati esi toleranta un pieņemoša. :) Es, starp citu, atnākot uz Rīgu, arī biju kautrīgs un "it kā nekomunikabls" cilvēks. Divas istabas biedrenes man kļuva ļoti tuvas, ar vienu esam draudzenes vēl šodien - piecus gadus pēc skolas pabeigšanas.
Pievienojos ieteikumam, ka labāk ņemt līdzi mazāk mantu. Ja esi cilvēks, kam istabā bija nez cik mīļsedziņas, lāči, fotorāmīši, ķiņķeriki, kurus gribi stiept līdzi, padomā divreiz. Bet pārspīlēt ar askētismu arī nevajag, jo, ja nepaņemsi, to, ko tev tiešām vajag, tāpat nāksies pirkt. Es laikam pirmajā nedēļā neņemtu pannas un katlus, jo vispirms jāredz istabas biedrenes. Ja labi sapratīsieties, varat nopirkt uz visām kopīgus. Servīzi arī nevajag, ar šķīvi, bļodiņu, karoti, dakšu, nazi, krūzi pietiks. Vēlāk arī varēsiet tusiņiem nopirkt kopīgas glāzes (tā vispār, manuprāt, bija klasiska koju dāvana svētkos :D). Padomā par to, kā tev būs ērtāk staigāt, ja esi pieradusi pa māju zeķēs. Mani varianti būtu - zeķčības un flipflopi (lai ietu uz dušām). Parastās čības man riebjās.
Vispār viss ir atkarīgs no tavām prasībām. Man pret koju gultasveļu iebildumu nebija, nebija iebildumu pret bezaizkariņu dušām, pret veļas mazgāšanu kopā ar istabas biedrenēm (lai nav jāgaida, kamēr pašai kalns sakrājas), līdz ar to man viss bija ērti un forši.
406
