Paldies, nē. Nodzīvoju vienu dienu. Okey, ja būtu kaut kāds eiro remonts, vēl padomātu, bet atceroties RAV, ak dievs, auksts, ūdens mūždien auksts, par ko turpināja sūdzēties draudzenes, prusaki, netīrība, tā drausmīga netīrība virtuvē, ēdienu atliekas u.t.. es nekad neapmeklēju publiskas dušas, man vajag savu privāto istabu, vannu, toaleti. Drausmas tās bija. Protams, ok ballītes ir un liekas jautri vakaros ķiķinot zagties pa gaiteņiem ar pudelēm u.t.t, bet tas apnīk.
Protams vajag savu veļu, čības, draudzenēm arī bija savi čaiņiki, pannas, trauki, sildītājs. Protams, ja tai laikā būtu bijis eiro kaut kādas kopmītnes, kur viss ļoti smuki, es varbūt padomātu. Bet es vispār zinu, ka es nekādā gadījumā neizvēlētos kopmītnes, nekad, man tas liekas drausmīgi.