Caloo, man nedaudz gribētos oponēt Tavam viedoklim, ceru, ka izlasīsi līdz galam.
Iesākumam, šķiet, Tu līdz galam neizproti, kāda ir Tavu, manu un citu bērnu loma tieši Tavā nākotnē. Tā nodokļu nauda, ko Tu šodien iemaksā sociālajā budžetā, neveido Tavas personīgās pensijas uzkrājumu. Personīgo uzkrājumu var veidot bankās (Cerot, ka tās nebankrotēs) vai zeķē (Cerot, ka kāds to zeķi no matrača apakšas nenospers vai kas cits ar to negadīsies). Tavas šodienas sociālās iemaksas nosedz Tavu īslaicīgo darba nespēju, ja tāda iestājas, īslaicīgu bezdarbu un sociālās garantijas tām sabiedrības grupām, kas pašas sociālās iemaksas neveic, lielākoties tie ir šodienas pensionāri. Likumsakarīgi - tieši šāds pats sadalījums ir jebkuram nodokļu maksātājam. Bērns, viņš arī topošais nodokļu maksātājs, nākotnē zināmā mērā, būs atbildīgs par to, cik lielu pensiju saņemsi Tu. Respektīvi, Tavai šodienas algai ir tikai daļēja nozīme tajā, cik liela būs Tava pensija, jo, ja pēc 30 gadiem nodokļu maksātāju būs maz, sociālais budžets arī būs mazs un pensija būs nevis procenti no algas, bet proporcionāla daļa no šī te sociālā budžeta. Piemēram, ja pēc šā brīža pensijas aprēķināša sistēmas Tev, pieņemsim, pienāktos 1000€ pensija (Cipari no pirksta, piemēra pēc, bez sakara ar realitāti), bet man, piemēram 800€ (Kaut kur turpinājumā pastāstīšu arī par šo te, kā veidojas situācija, kad sieviete tiešām nopelna mazāk), tad situācijā, kad sociālo iemaksu veicēju ir jūtami mazāk, nekā personu, kam nepieciešams sociālais atbalsts, Tava pensija var būt 100€, proporcionāli mana - 80€, jo no budžeta vairāk nebūs nemaz ko iedot, lai neveidotos situācija, kad kāds nesaņem neko.
Ceru, ka no šī saprotami izteicos, kāpēc valstij (Ar ko es domāju ne vien valdību, bet sabiedrību kopumā), ir jābūt ieinteresētai atražoties. Līdz ar to ir nepieciešams motivēt cilvēkus reproduktīvajā vecumā, radīt pēcnācējus. Taču, te nu ir tāda lieta. Persona, kas strādā, un tad uz 18 mēnešiem dodas BKA, ne vien saņem mazākus ienākumus (Latvijā dotajā brīdī tie ir 80% no regulārās algas, pēc 1. janvāra tas procents būs vēl mazāks), bet arī sociālās iemaksas par šīm personām tiek veiktas proporcionāli mazākas. Tas ir viens no faktoriem, kas jau samazina pensiju personai, kas izvēlējusies audzināt nākamo nodokļu maksātāju. Nākamais - bērns dodas bērnudārzā, persona atgriežas darbā, taču bērns ar nosacītu regularitāti slimo. Persona ir spiesta ņemt slimības lapu, kas jau atkal iedragā sociālās iemaksas, attiecīgi arī pensijas apjomu. Tie arī nav daži bērnudārza gadi un viss. Bērni, attiecīgi zināšanas, no kāda vecuma viņus slimus var atstāt vienus, ticu, ka ir. Līdz tam - ja bērnam vājāka imūnsistēma, sociālajās iemaksās robs. Šai situācijai ir pieklājīgs risinājums - periodā, kamēr persona ir atbildīga par nākamo nodokļu maksātāju, ja šī persona kaut kāda iemesla pēc nevar strādāt (Ir darbs, bet ir BKA vai slimības lapas), sociālās iemaksas par šo periodu kompensēt, saglabājot 100% apmēru, lai nemaitā pensiju.
Privilēģijas par to, ka cilvēks ir uzaudzinājis bērnu, es uzskatu, ka nevajag gan, bet radīt cilvēkam zaudējumu par to, ka viņš izvēlas ieguldīt valsts nākotnē, domāju, ka ir negodīgi.
Nākamā lieta, lai piedod man Dūja un viņas vēlme slēpt pamatojumu - sievietes tiešām saņem mazāk par to pašu darbu, ja vien mēs nerunājam par mazapmaksātu darbu, tur šīs nevienlīdzības teju vai nav. Te būs
Eiropas Savienības pētījums par šo. Tas ir pirms 3 gadiem, bet latviski es neko svaigāku neatrodu, taču šī statistika īpaši nav uzlabojusies. Turklāt, bieži vien, lai arī nepasaka to pašām pretendentēm, sievietes, kurām ir bērni, neizvēlas atbildīgiem amatiem, jo noteikti bērns slimos un viņa nestrādās, izslēdzot iespēju, ka slimības lapu vismaz pusē šādu gadījumu paņems tēvs. Tāpat sievietes bez bērniem, bet reproduktīvajā vecumā, neizvēlas, jo domā, ka aizies dekrētā. Te nu gan jāpiebilst, ka nešaubīgais uzskats, ka vīrietis to nedarīs, nav bez pamata. Vīrietis nevar aiziet dekrētā, taču, vairums darba devēju nepieļauj pat domu, ka pie viņiem strādājošais vīrietis varētu pēkšņi paņemt BKA. Dēļ šīm "priekšrocībām", lai piesaistītu un noturētu labi kvalificētu darbinieku - vīrieti, viņam piedāvā labāku atalgojumu, nekā tiek piedāvāts sievietei ar tādu pašu kvalifikāciju. Arī par šo ir vesela kaudze pētījumu. Ja lasi angliski, pagooglē angliski, tas nav ar lupu jāmeklē. Ja nu galīgi nekas neatrodas, saki, parādīšu, kur tas viss ir.
Feminisms noteikti nespiež sievieti iet strādāt. Feminisms ļauj izvēlēties (Un feminisms jau labu laiku vairs nav tikai par sievietēm), vai viņa grib un par ko viņa grib strādāt, par to pašu darbu saņemot vienlīdzīgu atalgojumu. Bet ir negodīgi, ka strādājošai personai, kas uz laiku dodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai paņem slimības lapu bērna vajadzībām (Atgādinu, ka šajā laikā personai joprojām ir darbs, kurā pēc tam atgriežas), tādēļ jāzaudē iespēja normāli nopelnīt pensiju. Vēlmei radīt vai neradīt pēcnācēju, nebūtu jābāzējas uz šāda finansiāla aspekta un, tā kā bērns ir vajadzīgs ne vien vecākiem, bet arī valstij kopumā, tās 100% sociālo iemaksu saglabāšanas strādājošajiem, kam ir BKA vai slimības lapas bērna dēļ, būtu laba pretimnākšana no valsts, lai cilvēkiem, kas izvēlas nevis galējības - strādāt, vai visu atlikušo mūžu sēdēt mājās ar bērnu, tas nebūtu tāds cirtiens pašiem savā kājā.